28 gadus vecā amerikāniete Benita Paloja nolēma, ka dosies uz deguna plastisko operāciju Turcijā. Viņa par to samaksāja 5000 ASV dolārus (4666 eiro). Jau nedēļu pēc operācijas viņa drīkstēja lidot mājup. "Par deguna plastisko operāciju sapņoju kopš 13 gadu vecuma. Biju dzirdējusi, ka turku mediķiem šis uzdevums ļoti labi padodas. Pāris draudzenes, kam veikta šāda operācija, bija ļoti apmierinātas," "Deutsche Welle" stāsta Paloja.
Jaunā sieviete, kas ikdienā darbojas finanšu nozarē, kā arī piestrādā kā modele, ar operācijas rezultātu esot ļoti apmierināta. Pateicoties plastisko ķirurgu darbam, viņa kļuvusi daudz pārliecinātāka par sevi un tagad saņemot daudz vairāk piedāvājumu modeles darbam. Benita jūsmīgi stāsta, cik uzmanīgs bijis klīnikas personāls Turcijā. Viņa joprojām sazinoties ar ārstu komandu. "Es varēju uztaisīt operāciju Amerikā un samaksāt par to 30 tūkstošus dolāru (ap 28 tūkstošiem eiro), bet pilnīgi noteikti es nepiedzīvotu tādas rūpes un gatavību palīdzēt, ko saņēmu Turcijā," spriež amerikāniete.
Kopš Covid-19 pandēmijas Turcija piedzīvo medicīnas tūrisma bumu. Saskaņā ar valsts aģentūras USHAS datiem 2021. gadā Turcijā medicīnas pakalpojumi sniegti vairāk nekā 670 tūkstošiem ārvalstnieku. Gadu vēlāk šis rādītājs pārsniedza 1,25 miljonus. 2023. gada pirmajā pusgadā medicīnas tūristu skaits palika apmēram tajā pašā līmenī.
Likumsakarīgi, ka tikpat ļoti kāpuši arī Turcijas medicīnas iestāžu ienākumi no šī biznesa, 2022. gadā pārsniedzot divus miljardus ASV dolāru. 2023. gada pirmajā pusgadā ienākumu pieaugums nedaudz saruka, eksperti to saista ar postošo zemestrīci, ko Turcija piedzīvoja 2023. gada februārī.
Turcijā pirmajā vietā vācieši
Kā liecina Starptautiskās Estētiskās plastiskās ķirurģijas biedrības (ISAPS) dati, 2022. gadā vairums ārvalstu pacientu Turcijā bija ieradušies no Vācijas, Lielbritānijas un Šveices. Populārākās neķirurģiskās procedūras – botoksa un hialuronskābes injekcijas. Savukārt plastiskās ķirurģijas top 3 – liposakcija, deguna korekcija un krūšu palielināšanas operācijas.
Aizvien biežāk pacienti uz Turciju dodas, lai veiktu kāju pagarināšanas operāciju. Nereti uz šo operāciju saņēmušies rietumu vīrieši, kas nav apmierināti ar savu augumu. Piemēram, 31 gadu vecais amerikānis Ešs. Pēc operācijas viņa augums ir 1,84 metri – par 12 centimetriem garāks nekā iepriekš. "Tas bija ļoti sāpīgi, atveseļošanās periods bija neticami ilgs," stāsta vīrietis, uzsverot, ka lēmumu nenožēlo.
Ortopēds Junuss Ečs no Stambulas stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā veicis vairāk nekā 200 kāju pagarināšanas operācijas. "Agrāk šo procedūru veicu medicīniskām vajadzībām – pēc traumām vai augšanas procesa traucējumu dēļ," stāsta ārsts. Tomēr pēdējos gados pie viņa vēršoties aizvien vairāk pacientu, kas vēlas šo operāciju estētisku apsvērumu vadīti. Ečs pieļauj, ka turpmāko trīs, piecu gadu laikā šādu operāciju skaits augs, lai gan viņš visus gribētājus brīdina – atšķirībā no deguna vai krūšu operācijas kāju pagarināšanai var būt ļoti nopietnas sekas gadījumā, ja netiek sasniegts cerētais rezultāts.
Nevēlamās sekas
Pēdējā laikā kļuvis vairāk ziņojumu par sarežģījumiem pēc Turcijā veiktām estētiskajām operācijām. Pirms gada Roberta Koha institūts Vācijā ziņoja par 27 saindēšanās gadījumiem pēc operācijām, kurās kuņģī tiek ievadīts botokss – lai uz ilgāku laiku radītu sāta sajūtu un tādā veidā nepieņemtos svarā. Daudziem pacientiem šī svara korekcijas metode izraisīja ļoti nopietnas blaknes – muskuļu vājumu, redzes traucējumus, apgrūtinātu elpošanu un dažādus paralīzes simptomus.
Janvārī Stambulā notika traģēdija – gluteoplastika jeb tā dēvētā "brazīliešu dibena veidošana" bija letāla kādai trīs bērnu mātei no Lielbritānijas. Četras dienas pēc operācijas sievietei bija tauku embolijas izraisīts infarkts. "Dibena veidošanas" operācijas laikā pacienta gurni tiek palielināti, piepildot tos ar viņa paša taukiem.
Neveiksmīgu operāciju vai nevēlamu blakņu un seku gadījumi pēc ķirurģiskām operācijām raisa daudzus jautājumus par turku ārstu un plastiskās ķirurģijas klīniku kompetenci. Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes patērētāju tiesību aizsardzības eksperte Dr. Suzanna Pinsmana gan iesaka izvairīties no vispārinājumiem: "Turcijā, tāpat kā visur citur, ir gan labas, gan sliktas klīnikas." Viņa norāda, ka jēdziens "plastiskais ķirurgs" neesot juridiski pasargāts. Tādēļ visiem interesentiem eksperte iesaka rūpīgi izpētīt izvēlētā ārsta kvalifikāciju un to, cik reizes viņš veicis konkrētas operācijas. Dr. Pinsmana vērš uzmanību uz to, ka atbilstošās kvalifikācijas ārstus sauc par plastiskās un estētiskās ķirurģijas speciālistiem. "Taču arī citi ārsti var veikt kosmētiskās operācijas, visbiežāk tie ir ķirurgi, dermatologi vai ginekologi," piebilst vācu eksperte.
Lēti nenozīmē kvalitatīvi
Tāpat svarīgi pārbaudīt, vai ārstam vai klīnikai ir Eiropas parauga sertifikāts, piemēram, ISO, kas norāda, ka iestādē notiek regulāra kvalitātes kontrole. Tāpat pacientiem jānoskaidro par operācijā izmantotajiem materiāliem, kā arī laboratoriju, ar kuru sadarbojas ārsts vai klīnika.
Turcijas Medicīnas asociācijas (TTB) pārstāvis Ali Ihsans Oktens aicina būt piesardzīgiem attiecībā uz ārstiem un klīnikām, kam nav atbilstošu sertifikātu. Viņaprāt, medicīnas tūrisma bums veicina komercializācijas pieaugumu.
Tirgū ir ļoti liela konkurence. Izmantojot agresīvu reklāmu, īsziņas un "WhatsApp" ziņas, kā arī zemu cenu politiku, klīnikas cenšas piesaistīt aizvien vairāk klientu no ārvalstīm. "Izšķirošais kritērijs ārstēšanai Turcijā bieži vien ir izdevīgā cena. Iespējams ietaupījums līdz 70 procentiem," saka Vācijas patērētāju tiesību aizsardzības eksperte Punsmana. Krūšu palielināšana Vācijā izmaksās vismaz 4500 eiro, kamēr Turcijā – sākot no 2500 eiro. Diseldorfā kuņģa samazināšana izmaksās apmēram 12500 eiro, bet Turcijā – vien trešdaļu no šīs summas. Citur dārgās procedūras Turcijā ir krietni lētākas, tādēļ daudzi ir gatavi riskēt.
