ES militāro operāciju uzsākšanu atbalstījusi Eiropadome.
"Ir vitāli svarīgi pēc iespējas drīzāk atjaunot sabiedrisko kārtību, lai varētu atsākties politiskais pārejas process," paziņojusi ES augstākā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone.
1000 vīru lielie ES spēki - EUFOR RCA - palīdzēs aptuveni 2000 Francijas un 6000 Āfrikas Savienības misijas karavīriem, cenšoties atjaunot drošību galvaspilsētā Bangi un radīt apstākļus humānās palīdzības piegādei, paredzot tālāk nodot šo uzdevumu ANO miera uzturēšanas operācijai vai Āfrikas valstu spēkiem.
ES misiju, kas varētu izmaksāt 25,9 miljonus eiro, bija paredzēts nosūtīt uz CĀR jau marta beigās, taču iecere aizkavējās.
Haoss Centrālāfrikas Republikā sākās, kad nemiernieku koalīcija "Seleka" ("Alianse") pagājušā gada 24.martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē. Nemiernieki sagatavoja ceļu tam, ka valstī, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, pirmo reizi prezidenta amatā nokļūst viens no nemiernieku līderiem musulmanis Mišels Džotodija.
Viņš oficiāli izformēja grupējumu "Seleka", bet tā biedri - pārsvarā musulmaņu karotāji - sāka izlaupīt un dedzināt ciematus, kā arī slepkavot iedzīvotājus, kuri nebija aizbēguši.
Reaģējot uz šiem notikumiem, kristieši izveidoja savas zemessardzes vienības, kas sāka uzbrukt musulmaņiem.
Bažījoties par tālāku situācijas pasliktināšanos, Francija un Āfrikas Savienība nosūtīja uz CĀR savus karavīrus. Starptautiskā militārā misija CĀR tiek īstenota, balstoties uz ANO mandātu.
Pakļaujoties Āfrikas līderu spiedienam, Džotodija 10.janvārī demisionēja. CĀR parlaments - Nacionālā pārejas padome - pagaidu prezidenta amatā iecēla Katerinu Sambu-Panzu.
Vardarbība, bailes no uzbrukumiem un pārtikas trūkums spiedis ceturto daļu valsts iedzīvotāju pamest savas mājas. ANO un palīdzības organizācijas aplēsušas, ka humānā palīdzība nepieciešama vismaz diviem miljoniem cilvēku.
Neskatoties uz Francijas un Āfrikas Savienības karavīru klātbūtni, vardarbība CĀR turpinās, un kristiešu zemessardzes vienības atriebjas musulmaņiem. ANO Bēgļu lietu pārvalde (UNHCR) atzinusi, ka sevišķi lielam riskam pakļauti tieši musulmaņi, kas valstī ir mazākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
