Viktors Toropovs: Ilgtspējas eksperts – izklausās eleganti, bet ko dara ikdienā?

Ilgtspējai arvien vairāk ienākot uzņēmumu un visas sabiedrības ikdienā, būtiski pieaug arī pieprasījums pēc ilgtspējas speciālistiem darba tirgū. Šī ir salīdzinoši jauna profesija, un Latvijā pieredzējušu ekspertu nav daudz. Vienlaikus SEB bankas Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptaujā* uzņēmumi jau tagad akcentē, ka lielākie izaicinājumi ilgtspējas jomā saistīti tieši ar nepieciešamajām zināšanām. Būtiskākās investīcijas ilgtspējas jomā uzņēmumi plāno stratēģijas izveidē un īstenošanā. Latvijā 37% respondentu norāda, ka uzņēmumi veiks ieguldījumus ilgtspējīgas pārvaldības modelī. Ja nebūs speciālistu, nevarēsim īstenot ambiciozos mērķus savā valstī, savā uzņēmumā un plašākā sabiedrībā kopumā. Ko nozīmē ilgtspējas speciālista darbs un kā varam sekmēt šīs kompetences darba tirgū?

Ar ko nodarbojas ilgtspējas eksperti?

Ilgtspējas speciālista loma ir gana plaša, un atbildību tvērums, visticamāk, tikai augs. Pirmkārt un galvenokārt, darbs ilgtspējas jomā nozīmē ESG (vides, sociālo un pārvaldības kritēriju) jomas prasību pārzināšanu, atbilstošu mērķu noteikšanu un to ieviešanas koordinēšanu. Šī joma ir salīdzinoši jauna, tāpēc joprojām pastāv pelēkās zonas, noteiktas prakses un standartu trūkums. Organizācijām bieži ir nepieciešams novirzīt resursus detalizētai dažādu prasību un labās tirgus prakses izpētei, lai tā spētu izveidot pārdomātu attīstības plānu un sekmēt mērķtiecīgu virzību uz ilgtspējīgāku biznesa modeli gan īsākā, gan ilgākā termiņā.

Būtiski izprast, piemēram, nozīmīgākās ESG datu vajadzības, to apkopošanas veidu, dažādu rādītāju aprēķinu metodes, efektīvākos uzņēmuma pārvaldības principus, to ieviešanas un īstenošanas procesus, dažādu starptautisko standartu esamību, atbilstības kritērijus, un šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Ko tas nozīmē praksē?

Piemēram, teju katrā uzņēmumā šobrīd būtiski mērīt un samazināt iekšējo CO2 pēdu jeb oglekļa dioksīda izmešu daudzumu. Ilgtspējas speciālista uzdevums ir apzināt, kas rada tiešās uzņēmuma emisijas - rodas pašu darbības rezultātā (piemēram, ražošanas procesā, ēku uzturēšanas un sava autoparka transportlīdzekļu radītās emisijas u.c.), kā arī netieši radītās emisijas - rodas no iegādātajiem pakalpojumiem (piemēram, siltuma un elektroenerģijas). Papildus jānovērtē arī piegādes ķēdes ietvaros radītais izmešu līmenis, kas rada nepieciešamību apkopot datus krietni plašākā mērogā, t.sk. izprast labākos pieņēmumus tirgū trūkstošo datu dēļ.