Muižniecei uzrādīta apsūdzība par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Apsūdzība Muižniecei uzrādīta par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte, vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, viltojusi dokumentu –Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.
Saskaņā ar Krimināllikumu par šādu nodarījumu soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Iepriekš kriminālvajāšanas sākšanu pret Muižnieci atbalstīja ST tiesneši, kuri savā lēmumā ir norādījuši, ka Saeimas balsojums vairs nav nepieciešams, ņemot vērā Satversmes tiesas likumu.
Taču Kriminālprocesa likums paredz, ka prokuratūra apsūdzību tiesnesei neuzrādīs, kamēr no parlamenta nebūs saņemts Saeimas balsojuma rezultāts vai skaidrojums, ka šāds balsojums nav nepieciešams.
Ģenerālprokuratūra lūgusi izdot kriminālvajāšanai bijušo 9.Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju un pašlaik ST tiesneša pilnvaras apturējušo Muižnieci par dienesta viltojumu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem. Muižniece savu vainu neatzīst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!