Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzina, ka šāda brīvība esot iluzora un finansiālā neatkarība Latvijai nākotnē tikai samazināsies pretēji tai idillei, kuru zīmējot valdošā koalīcija.
"Tieši otrādi - visas lietas, ko Eiropa grib piedāvāt, mūsu finansiālo neatkarību vēl vairāk apdraudēs. Viena lieta ir finansiālā disciplīna, bet otra - finansiālā neatkarība. Disciplīna ir laba līdz līmenim, kamēr esam saimnieki savā zemē un varam pēc vēlēšanās koriģēt savu budžetu," teica Brigmanis.
ZZS politiķis arī norādīja, ka patlaban ir eiforija par starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanos, bet ir aizmirsts, ka aizņemtā nauda būs jāsāk atdot un jāstaigā pa pasaules tirgiem, meklējot, kur aizņemties.
Runājot par to, kāds izskatīsies valsts budžets, kad vairs nebūs starptautisko aizdevēju uzraudzības, Brigmanis atzīmēja, ka arī iepriekš nav bijis mērķa apstiprināt sliktus budžetus. Pēc viņa teiktā, vislabākā "pātaga", kas uzrauga budžeta veidotājus, ir sabiedrība, proti, ja kāda sabiedrības daļa tiek diskriminēta, tad tā to necietīs.
Brigmanis atzina, ka valstī starptautiskā aizdevuma programmas laikā nekā īsti veiksmīga nav izdevies izdarīt, jo visu laiku bija tikai jākonsolidē. Tomēr kā ZZS nopelnu politiķis minēja to, ka ar ciešiem uzstādījumiem izdevies pasargāt sociālo sfēru, kurā ik pa brīdim kāds gribējis "iegrābties".
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP) atzina, ka finansiālā brīvība Latvijai būšot ļoti nosacīta un viņš to pat tā nenosauktu.
Dombrovskis skaidroja, ka aizņēmums būs jāpārfinansē, izdodot obligācijas un aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos. Te būs ļoti svarīga procentu likme, bet tā būs atkarīga no reitingu aģentūru vērtējuma, kuras skatīsies, kas tiek darīts ar budžetu un kā tiek attīstīta ekonomika. Tāpēc uz budžeta veidošanu lielākoties attieksies tie paši principi, kas līdz šim, un finansiālā brīvība varbūt būs tikai mazliet lielāka.
Kā norādīja politiķis, katrai valstij ir tiesības savu budžetu veidot, kā tā vēlas, un ar jebkuru deficītu. "Starptautiskais valūtas fonds ar palīdzību nāk tad, kad valstis vairs nevar pašas aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos. Tāpēc mums jādomā, vai pēc savām darbībām varēsim naudu aizņemties un par kādu cenu. Ja mums būs augsta riska budžets, tad būs lieli procenti," teica Dombrovskis.
Runājot par iecerēm padarīt Eiropas valstīs stingrāku fiskālo disciplīnu, Dombrovskis norādīja - ja Latvija vēlas piedalīties Eiropas nosacītajā "kodolā", tad zem šādām prasībām jāparakstās, bet, ja vēlas palikt "perifērijā", tad var rīkoties citādi.
"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis stāstīja, ka turpmāk valsts attīstībā primārs būs Nacionālais attīstības plāns, pēc kura vadīties, veicot turpmākās darbības. "Līdz šim galvenais bija vienoties ar tiem, kam lūdzām palīdzību," teica Zaķis.
Politiķis neuzskata, ka starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanās atstās nelabvēlīgu ietekmi uz valsts budžeta veidošanas disciplīnu, jo Finanšu ministrija (FM) mācējusi ieviest stingru ieņēmumu un izdevumu plānošanu un deputāti pie tā jau pieraduši. "FM līdz šim ir bijusi piesardzīga prognozēs un arī turpmāk neļaus liekus izdevumus," atzina Zaķis, piebilstot, ka viņš nedomā, ka budžeta veidošana varētu nākotnē šūpot koalīciju.
Pēc Zaķa domām, vismaz šī Saeima nemēģinās veikt neadekvātus tēriņus, jo eiforija līdzekļu dalīšanā valdīja gados, kad bija straujš ieņēmumu pieaugums un politiķu pieredze rādīja, ka to var atļauties. Tagad pieredze ir pavisam cita.
"Galvenā mācība starptautiskā aizdevuma programmas laikā bija pieredze, ka budžetu iespējams saspiest, ja dzīve uz to piespiež," izteicās "Vienotības" frakcijas vadītājs.
Jau ziņots, ka ceturtdien Latvija noslēdz trīs gadus ilgušo starptautiskā aizdevuma programmu, kuras laikā valstij bija jāveic sāpīgi taupības pasākumi, lai pēc smagā ekonomikas krituma stabilizētu savas finanses.
Vakar tika parakstīts pēdējais memorands, kas regulē Eiropas Savienības Latvijai piešķirto finansiālo palīdzību, un arī Starptautiskā Valūtas fonda valde apstiprināja pēdējās pārskata misijas rezultātus un nodomu vēstules tekstu ar Latviju, kas nozīmē, ka fonds atbalsta starptautiskās aizdevuma programmas slēgšanu.
Eiropas Komisijas (EK) aizdevuma programma gan formāli noslēgsies nākamā gada 20.janvārī, jo EK aizdevums tika saņemts mēnesi vēlāk nekā no SVF. Pēc programmas noslēgšanas Latvijā tiks veikta "pēcprogrammas uzraudzība", kuras mērķis ir nodrošināt aizdevēju izmaksātās palīdzības summas "atmaksāšanas iespējamību, uzraugot valsts attīstību un nodrošinot shēmu vienmērīgai programmas beigšanai, un ļaujot konsolidēties progresam, kas panākts programmas laikā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!