Tiesa atzīst Latvijas Krājbanku par maksātnespējīgu  (42)

Bērziņš sacīja, ka tiesa atzina bankas maksātnespēju no piektdienas. Vēl tiesa noteikusi virkni personu, kam obligāti jāpiedalās bankas maksātnespējas procesā. Pilns tiesas spriedums būs pieejams 29.decembrī. Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka tiesa piektdien, uzklausot bankas maksātnespējas pieteikumu iesniedzēju - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Rīgas domes - argumentus, beidza skatīt bankas maksātnespējas lietu, solot spriedumu paziņot dažas stundas pēc lietas skatīšanas pēc būtības un debatēm.

Debatēs FKTK pārstāvji atzīmēja, ka banka ir atzīstama par maksātnespējīgu, jo tās parādsaistības pārsniedz aktīvus, Krājbanka papildu izveidoto uzkrājumu dēļ nevar izpildīt kredītiestādēm noteiktās normas un arī pildīt savas kredītsaistības. To pierāda Rīgas domes pretenzijas pret banku, kas pašvaldībai nespēj atmaksāt 10 miljonu latu noguldījumu.

Bankas parādsaistības pārsniedz aktīvus par 100 miljoniem latu, bet saskaņā ar konservatīvāku vērtējumu - par vairāk nekā 200 miljoniem latu. "Trūkst kapitālā 160 – 167 miljoni latu," tiesas sēdē piektdien skaidroja FKTK priekšsēdētāja vietnieks un Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovski.

Pēc viņa sacītā, bankas galvenais kreditors šobrīd ar 336,5 miljonu latu prasījumu ir Noguldījumu garantiju fonds. Vēl 223,9 miljonu latu prasījums ir citiem kreditoriem. Savukārt bankas kasē un tās korespondējošos kontos ir brīvi pieejami līdzekļi apmēram 20 miljonu latu apmērā.

Krājbankai nav pieejami ap 120 miljoniem latu – nauda, kas ir izvietota bankas kontos vairākās ārvalstu bankās. Tās ir Ukrainas "Konversbank", Krievijas "Sberkredit" un "Investbank", Austrijas "Meinlbank" un "VTB Bank", kā arī Luksemburgas "East-West United Bank". Vēl Krājbankai ir prasījums pret savu mātes banku "Snoras", kas atzīta par bankrotējušu.

Vislielākā summa – 68 miljoni dolāri (36,6 miljoni latu) atrodas Krievijas "Sberkredit", skaidroja bankas pilnvarnieks, norādot, ka visās sešās bankās esošā "Krājbankas" nauda nav pieejama, jo tā esot apķīlāta. Vienīgā iespēja, kā atgūt šos resursus, ir attiecīgos darījumus apstrīdēt. Tomēr tas prasītu zināmu laiku, bet kredītsaistības bankai jāpilda jau tagad.

"Mūsu ieskatā banka ir atzīstama par maksātnespējīgu un [maksātnespējas procesā] ir jāizvēlas maksātnespējas risinājums," tiesas sēdē uzsvēra bankas pilnvarnieku grupas vadītājs.

Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrīnolēma apturēt Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Krājbanku.

Rīgas apgabaltiesa pagājušās nedēļas pirmajā pusē ierosināja Krājbankas maksātnespējas lietu, taču aicināja FKTK izvirzīt citu maksātnespējas administratora kandidātu. Sākotnēji FKTK bankas administratora amatam virzīja Aigaru Lūsi, taču pēc tam šo kandidatūru atsauca, lēmumu motivējot ar informāciju no tiesībsargājošajām iestādēm. Pēc tam bankas administratora amatam tika virzīts Ints Goldmanis, taču viņa kandidatūru tiesa pajājušās  nedēļas sākumā neapstiprināja.

Pagājušajā piektdienā Rīgas apgabaltiesa par Krājbankas maksātnespējas administratoru apstiprināja FKTK virzīto zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA "KPMG Baltics". "KPMG Baltics" rakstveidā ir pilnvarojusi Ozoliņu veikt Krājbanka administratora pienākumus.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Krājbankas lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% Krājbankas akciju. Pēc aktīvu apmēra Krājbanka septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.