ST ierosina lietu, bet neaptur 'krievu valodas referendumu' (plkst.14:27)  (1162)

ST otrās kolēģijas priekšsēdētāja Aija Branta informēja, ka ST nolēma ierosināt lietu daļā par Nobalsošanas likuma normu atbilstību Satversmei. Saeimai līdz šī gada 20.martam jāsniedz atbilde.

Pēc šī lēmuma sasaukta ST rīcības sēde, lai izvērtētu lūgumu noteikt pagaidu noregulējumu – apturēt referenduma norisi.

ST priekšsēdētājs Gunars Kūtris pastāstīja, ka ST secināja, ka, arī neapturot referendumu, ST spriedums nebūs bezjēdzīgs. Tiesai vajadzētu ļoti nozīmīgus argumentus, lai apturētu šobrīd ierosināto likumdošanas procesu - referendumu, bet rīcības sēdē ST secināja, ka tās rīcībā šādu argumentu nav, sacīja Kūtris.

ST ierosināja lietu par Nobalsošanas likuma atbilstību Satversmei. Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka Satversme paredz – Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika un valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.

Savukārt likums par nobalsošanu nosaka – ja viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās reģistrēto balsstiesīgo pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai. Tāpat likums par nobalsošanu paredz – ja Saeima nepieņem vēlētāju rosināto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu bez izmaiņām, tas jānodod tautas nobalsošanai.

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka likums par tautas nobalsošanu neparedz prezidentam un Saeimai tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei un tajā nostiprinātajiem pamatprincipiem, kā arī neparedz tiesības nevirzīt tālāk vēlētāju iesniegto likumprojektu, ja konstatē tā neatbilstību valsts pamatlikumam.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks juridiskajos un likumdošanas jautājumos Edgars Pastars žurnālistiem pēc tiesas lēmuma paziņošanas sacīja, ka līdz ar to ir noņemtas jebkādas šaubas par to, vai prezidenta rīcība, nododot iedzīvotāju rosinātos Satversmes grozījumus Saeimai, atbildusi Satversmei.

Pastars arī atzina, ka, nolemjot tomēr lietu ierosināt, ST tagad ir iespēja vērtēt valsts konstitucionālos pamatus. Viņš pieļāva, ka tiesas spriedums varētu palīdzēt grozīt Satversmi, jo jurista ieskatā, pamatlikumā varētu būt "lielāka elastība" pantos, kas paredz tautas nobalsošanu par dažādiem likumprojektiem. Kā piemēru viņš minēja Saeimai šonedēļ nodotos grozījumiem, norādot, ka tiem "nav ideāla redakcija", taču tas esot "solis pareizajā virzienā".

Pastars arī skaidroja, ka šajā gadījumā ST jālemj nevis par to, "kas likumā esošs neatbilst pamatlikumam", bet gan par to, vai Satversmei atbilst "likuma robs". Viņš atzina, ka šādas lietas ST skatītas ļoti reti.

Savukārt Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS), kura vienīgā no pieteikuma iesniedzējiem klātienē ieradās noklausīties tiesas lēmumu, atzina, ka tagad politiķiem jāmēģina panākt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku atnāktu un referendumā nobalsotu "pret" valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Viņa atzina, ka gan šis pieteikums Satversmes tiesai, gan balsojums gaidāmajā referendumā būšot tikai "pussolīši", lai līdzīgas iniciatīvas vairs netiktu virzītas, tāpēc svarīgi esot pieņemt šonedēļ Saeimas komisijām nodotos Satversmes grozījumus, kas paredz nepieļaut referendumus par valstiskumu un cilvēktiesības apdraudošiem jautājumiem.

Jau vēstīts, ka Nacionālās apvienības sagatavotajā pieteikumā lūgts apturēt ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu izsludināto tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē.

Tāpat tajā lūgts ST atzīt par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta 1.daļu, kas paredz - ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.

Par neatbilstošu šiem pašiem Satversmes pantiem pieteikuma izstrādātāji uzskata Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu par Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimai un parlamenta Prezidija atzinumu par grozījumu nodošanu visām Saeimas komisijām.

Pieteikumā uzvērts, ka likumā par tautas nobalsošanu Valsts prezidentam un Saeimai nav paredzētas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei un tajā nostiprinātiem pamatprincipiem. Tādēļ prezidents un Saeima nevar izlemt vēlētāju iesniegto likumprojektu nevirzīt tālāk gadījumos, kad konstatēts, ka tas neatbilst Satversmei.

Pieteikuma sagatavotāji uzskata, ka Satversmes 76.pants, kurā noteikta Satversmes grozīšanas kārtība, neparedz "Satversmes kodola" grozīšanu, un uzsver, ka latviešu valoda ir iekļauta šai pamatlikuma kodolā. Tāpat iesniedzēji uzsver, ka Satversmes 78.pants, kas paredz vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus, uzskatāms par "vispārīgu tiesību normu", un gadījumos, kad ar iesniegto likumprojektu tiek mainīts "Satversmes kodols", tas neesot piemērojams.

Savukārt likumdevējam esot pienākums ņemt vērā Satversmes 1.pantu, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, un paredzēt likumā procedūru, kādā šāds valsts pamatus grozošs likumprojekts būtu noraidāms.

Referenduma apturēšanu pieteikuma sagatavotāji lūdz kā pagaidu līdzekli, lai nodrošinātu ST sprieduma izpildi. Viņi uzskata, ka tiesvedība būtu efektīva un noslēgtos ar reāli izpildāmu spriedumu tikai gadījumā, ja līdz ST sprieduma pasludināšanai tautas nobalsošana tiktu apturēta.
Jau vēstīts, ka nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK izdevās savākt 30 Saeimas deputātu parakstus pieteikumam ST, kurā lūgts apturēt "valodas referendumu".

Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, šādu pieteikumu var iesniegt 20 Saeimas deputāti un, kā norāda VL-TB/LNNK, šis skaitlis "sasniegts ar uzviju". Pieteikumu ST parakstījuši kopumā 30 Saeimas deputāti – visi 14 VL-TB/LNNK frakcijas deputāti, 15 "Vienotības'' deputāti, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.

Referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī.

Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.