Jau ziņots, ka pagājušā gada vasarā prezentētajā Eiropas Komisijas sākotnējā piedāvājumā Latvijai tika piedāvāts lauksaimniecības finansējums 54% apmērā no ES vidējā, ko Latvija uzskata par nepieņemamu piedāvājumu. Pašlaik ir noslēdzies dalībvalstu sarunu pirmais raunds, un nākamā kārta būs veltīta tam, lai mazinātu dalībvalstu viedokļu atšķirības.
Latvijas prasītie 80% no ES vidējā līmeņa uz visa ES budžeta apjoma fona ir relatīvi ļoti neliels skaitlis – to nodrošināšanai papildus būtu nepieciešami tikai 2 miljardi eiro. Tādēļ šāda nostāja, prasot individuālu risinājumu Latvijai, varētu izsaukt mazāk negatīvu pretreakciju no ES neto maksātājvalstīm, Latvijas pozīciju deputātiem skaidroja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Astra Kurme, atzīmējot, ka individuālu pieeju Latvijas situācijai mūsu valsts gatavojas prasīt arī kohēzijas finansējuma jautājumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!