Precizē Latvijas prasības ES daudzgadu budžetam - tiešmaksājumiem vismaz 80% no vidējā līmeņa  (13)

Jau ziņots, ka pagājušā gada vasarā prezentētajā Eiropas Komisijas sākotnējā piedāvājumā Latvijai tika piedāvāts lauksaimniecības finansējums 54% apmērā no ES vidējā, ko Latvija uzskata par nepieņemamu piedāvājumu. Pašlaik ir noslēdzies dalībvalstu sarunu pirmais raunds, un nākamā kārta būs veltīta tam, lai mazinātu dalībvalstu viedokļu atšķirības.

Latvijas prasītie 80% no ES vidējā līmeņa uz visa ES budžeta apjoma fona ir relatīvi ļoti neliels skaitlis – to nodrošināšanai papildus būtu nepieciešami tikai 2 miljardi eiro. Tādēļ šāda nostāja, prasot individuālu risinājumu Latvijai, varētu izsaukt mazāk negatīvu pretreakciju no ES neto maksātājvalstīm, Latvijas pozīciju deputātiem skaidroja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Astra Kurme, atzīmējot, ka individuālu pieeju Latvijas situācijai mūsu valsts gatavojas prasīt arī kohēzijas finansējuma jautājumā.

"Šodien komisijas sēdē apstiprinātā Latvijas pozīcijā nemainīgi akcentēta mūsu valsts prasība saglabāt kohēzijas politikas finansējumu līdzšinējā līmenī. Savukārt lauksaimniecības politikas tiešmaksājumu sadaļā uzsvars likts uz prasību rast Latvijai individuālu risinājumu šo maksājumu palielināšanā," skaidro Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (ZRP).

Komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka Latvijai nākamajā sarunu fāzē, kuras galvenais uzdevums būs mazināt dalībvalstu nostāju atšķirības par Eiropas Komisijas sniegto budžeta piedāvājumu, jāturpina visos ES politikas līmeņos aktīvi skaidrot Latvijas nostāju.

"Turpmākajās sarunās izšķiroši svarīgi būs, vai mums par tiešmaksājumu palielināšanu un kohēzijas finansējuma saglabāšanu esošajā līmenī izdosies pārliecināt tā dēvētās neto maksātājvalstis jeb dalībvalstis, kuras Eiropas Savienības budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem. Tādēļ kā pozitīvs signāls vērtējama nesen Francijas amatpersonu paustā izpratne par Latvijas nostāju," uzsver Kalniņa-Lukaševica. Tāpat komisijas priekšsēdētāja pauž gandarījumu, ka Latvijas nacionālajā pozīcijā lielāka uzmanība pievērsta zinātnes un inovāciju jautājumiem, skaidri definējot Latvijas intereses jaunajā programmā "Horizonts 2020". 

Jau ziņots, ka premjers Valdis Dombrovskis ir pārliecināts - Latvijai izdosies panākt labākus nosacījumus lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū, un Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji par šo jautājumu izrāda sapratni. Premjers ceturtdien vēlu vakarā Briselē šos jautājumus pārrunāja ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kā arī Īrijas valdības vadītāju Endu Keniju un Čehijas premjerministru Petru Nečasu. Tikšanās laikā apspriesta situācija eiro zonā, kā arī ES turpmāka izaugsme.