'Standard & Poor's' Latvijas kredītreitingu paaugstina no spekulatīvā uz investīciju līmeni  (53)

Savukārt kredītreitings naudas brīvajai plūsmai un konvertācijai paaugstināts no "BBB+" uz "A-".

Ar šo lēmumu "S&P" Latvijas kredītreitingu no tā sauktā spekulatīvā līmeņa atgriež investīciju līmenī, un tas, FM ieskatā, ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās attīstības potenciāla novērtējums kopumā. Pašlaik investīciju kategorijas kredītreitingu Latvijai jau ir piešķīrušas starptautiskās reitingu aģentūras "Fitch Ratings" un "Moody's", skaidro FM.

"S&P" Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu pamato ar to, ka iepriekšējā periodā uzlabota Latvijas politiskā vide un valsts fiskālā disciplīna, jo Latvija turpina virzīties uz tās fiskālajiem mērķiem, samazinot vispārējās valdības budžeta deficītu no 8,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2010.gadā līdz 3,5% no IKP 2011.gadā.

Aģentūra arī norādījusi, ka nesen veiktās valdības politiskās reformas un apņemšanās stiprinās politisko atbildību un nodrošinās fiskālo disciplīnu vidējā termiņā, kā arī būtisku ekonomikas elastību un eksporta pieaugumu IKP struktūrā.

Nesenās vēlēšanu reformas, padarot Saeimas vēlēšanu procedūru pārskatāmāku, ierobežojot politisko reklāmu un ieviešot valsts finansējumu politiskajām partijām, "S&P" vērtējumā turpmāk stiprinās politisko atbildību un uzlabos politisko vidi kopumā Latvijā.

Tāpat "S&P" atzinīgi novērtējusi valdības sagatavoto Fiskālās disciplīnas likumu, kurā būs ietvertas prasības sabalansēt budžetu ekonomikas ciklā un noteikt nominālo izdevumu griestus. Paredzams, ka likums stāsies spēkā 2012.gada vidū, tādējādi ierobežojot izdevumu pieaugumu. Aģentūra sagaida, ka valdība sasniegs tās deficīta mērķi zem 3% no IKP 2012.gadā un turpinās samazināt budžeta deficītu vidējā termiņā.

Kā norāda FM, stabilais aģentūras novērtējums apliecina viedokli par notiekošajām izmaiņām privātajā sektorā un uzlabotiem darbības rādītājiem fiskālajā un inflācijas jomā, samazinot risku, ka varētu mazināties valdības apņemšanās veikt fiskālo konsolidāciju un mātes bankas varētu samazināt savu darbību Latvijā.

Ministrijā skaidro arī, ka "S&P" Latvijas kredītreitingu nākotnē varētu vēl paaugstināt, ja turpināsies pozitīvas izmaiņas privātajā sektorā un darbības rādītāji fiskālajā un inflācijas jomā atbildīs eirozonas kritērijiem. Plānotā iestāšanās eirozonā un līdz ar to arī Eiropas Centrālajā bankā, kā arī citos aizdevumu instrumentos samazinātu Latvijas ārējā finansējuma riskus un uzlabotu tās monetāro elastību.

"Latvija pašlaik ir patiesi unikālā situācijā, jo laikā, kad krītas ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā un vairākumam dalībvalstu tiek samazināts kredītreitings, mūsu valstij tas tiek paaugstināts. Kredītreitingu aģentūra atzinīgi ir novērtējusi Latvijas turpmāko attīstības potenciālu, pateicoties valdības un uzņēmēju kopīgi paveiktajam, kā arī saņemot sabiedrības atbalstu, lai kopīgi līdzsvarotu valsts ekonomiku. Patlaban Latvija uz visa pārējā Eiropas Savienības fona disonē, jo šogad mums paredzama straujāka ekonomiskā izaugsme nekā citās dalībvalstīs, tāpēc Latvija kļūs aizvien interesantāka ārvalstu investoriem un starptautiskajiem uzņēmumiem," norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) akcentē, ka laikā, kad citu Eiropas valstu kredītreitings tiek samazināts, Latvijas ekonomikas pozitīvās tendences tiek novērtētas ar reitingu paaugstinājumu, portālu "Delfi" informēja Ministru kabineta preses sekretāre Zanda Šadre.

""Standard & Poors kā pēdējā no pasaules ietekmīgākajām reitingu aģentūrām ir paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu līdz investīciju līmenim. Kredītreitinga pieaugums ir nozīmīgs signāls Latvijas ekonomikas attīstībai, tas samazina aizdevuma apkalpošanas izmaksas un veicina ārvalstu investīcijas," skaidro premjers.

Pēc viņa sacītā, Latvijas ekonomika attīstās straujāk nekā prognozēts, ko apliecina 2012.gada pirmā ceturkšņa dati par valsts budžeta izpildi - konsolidētā kopbudžeta deficīts samazinājies par 121,7 miljoniem latu.

Dombrovskis norāda, ka ir jāturpina ievērot fiskālo disciplīnu, un turpmākie uzdevumi ir nostiprināt valsts konkurētspēju un samazināt inflācijas spiedienu.