Smirdīgs un vēl smirdīgāks: Sarkandaugavas iedzīvotāju ikdiena  (174)

Valsts vides dienestā (VVD) atzīst: gaiss tajā naktī piesārņots tā, ka Tvaika ielas mērierīce uzrādījusi rekordaugstu vēzi izraisošā benzola koncentrāciju. Dienests gaisa piesārņojuma izraisīšanā vainotajam terminālim "Man – Tess" gatavojas uzlikt naudas sodu un izteikt brīdinājumu: atkārtota šāda pārkāpuma gadījumā var tikt apturēta tā darbība. Tikmēr uzņēmums apšauba mērierīces uzrādīto benzola koncentrāciju, un arī to, ka "Man-Tess" ir vienīgais vaininieks notikušajā.

Pēdējie pāris vērienīgākie gaisa piesārņošanas gadījumi Sarkandaugavā un arī atbildīgo vienaldzība pret gadus novārtā atstāto problēmu ir pielikuši punktu iedzīvotāju pacietībai. Vairāk nekā 600 cilvēku parakstītā vēstulē valsts un pašvaldību iestādēm lūgts rast risinājumu smakas problēmai, pretējā gadījumā būšot protesta akcijas, tiesu darbi un citi soļi, lai vairs neatkārtotos 25.maija naktī piedzīvotais. Sarosījies ir arī VVD, kas aicinājis atbildīgos risināt gaisa piesārņošanas problēmu un brīdinājis uzņēmumus – ja benzola koncentrācija gaisā nemazināsies, tad vērtēs iespēju mazināt vai liegt pārkraut konkrētas kravas.

Benzolam 60 reižu pārsniegums

Viena no Sarkandaugavas iemītniecēm Inese portālam "Delfi" stāsta, ka vēl piektdien, 25.maija, dienā un arī vakarpusē gaiss ielās iepretim "Man – Tess" terminālim bijis normāls, līdz "naktī plkst.00:45 fiksēju spēju, spēcīgu un piesātinātu smaku, līdzīgu benzīnam". Viņa satraukumā zvanījusi uz termināli un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD). Līdzīgi rīkojušies arī citi apkaimē dzīvojošie. Pāris pensijas vecuma cilvēkiem pasliktinājusies veselība, vienā gadījumā izsaukta "ātrā palīdzība", sarunā piebilst cita iedzīvotāja Natālija.

Inese, Natālija un vēl divi apkaimes iedzīvotāji Ļiļa un Bruno atzīst: tik liela smaka Sarkandaugavā dzīvojamo māju teritorijā pie brīvostas līdz šim nebija piedzīvota. Lielo gaisa piesārņojumu apliecina arī VVD – saskaņā ar Tvaika ielas 44 mērierīces rādītājiem naktī benzola koncentrācija sasniedza 310 mikrogramus uz kubikmetru, vairāk nekā 60 reizes pārsniedzot maksimāli pieļaujamos 5 mikrogramus uz kubikmetru. VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Elmārs Jasinskis portālam "Delfi" atzīst: "Tik lieli rādītāji nekad nav bijuši". Lielā benzola koncentrācija gaisā fiksēta neilgi pēc pusnakts, bet pēc pāris stundām būtiski samazinājusies, taču tik un tā turpmāko diennakti pārsniedza pieļaujamo normu.

Iepriekš, pirms 25.un 26.maija nakts notikumiem, salīdzinoši lielu smirdoņu iedzīvotāji piedzīvoja Lieldienās, un arī pēc šī gadījuma Sarkandaugavas iemītnieki sacēla traci. "Tāpat izsaucām inspektoru, ņēma gaisa paraugus un tad [smakas izraisītāji] pierāvās. Kādu mēnesi mēs varējām elpot. Līdzīga situācija bija pērn rudenī, kad arī cēlām traci. Tad arī bija pārbaudes, un mēnesi bija normāli. Pēc tam atkal viss sākas no jauna," klāsta Inese. VVD pārstāvis apstiprina, ka arī Lieldienās ir fiksēts pieļaujamās benzola koncentrācijas pārsniegums, bet tas nebija tik liels kā aizvadītās piektdienas naktī.

Var uzlikt līdz 2000 latu sodu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc notikuša naktī uz 26.maiju paziņojumā presei norādīja, ka lielās smakas izraisīšanā vainojami divi Rīgas brīvostā strādājoši uzņēmumi - "B.L.B. Baltijas Termināls" un "Man-Tess". Pirmais tīrījis degvielas konteinerus, otrs – pārkrāvis naftas produktus. Šādu informāciju VARAM saņēmusi no VUGD, kas pēc iedzīvotāju saņemtajām sūdzībām par lielo smaku 25.maija naktī izbraucis uz notikuma vietu. Glābēji pārbaudījuši vairākus ostā strādājošus uzņēmumus, portālu "Delfi" informē VUGD.

"B.L.B. Baltijas Termināls" valdes priekšsēdētājs Igors Sidorovs portālam "Delfi" noskaldīja, ka "mūsu uzņēmumam nav nekāda sakara ar notikušo". "Man-Tess" valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons portālam "Delfi" daļēji atzīst uzņēmuma vainu notikušajā - uzņēmums apstiprina, ka tajā naktī pārkrauti naftas produkti, taču "Man-Tess" netic, ka tikai tas no daudzajiem brīvostā esošajiem uzņēmumiem ir vainojams gaisa piesārņošanā. "Man-Tess" vadītājs arī apšauba gaisa piesārņojuma mērierīces uzrādīto augsto benzola koncentrāciju. "Tāda koncentrācija nav iespējama, jo benzola saturs tanī produktā, ar kuru strādājām, ir 0,5% - tas ir ļoti maz," skaidro Andersons, norādot, ka uzņēmums eksperimentā plāno pārbaudīt mērierīces rādījumu precizitāti.

VVD pārstāvis stāsta, ka par gaisa piesārņošanu Sarkandaugavā naktī uz 26.maiju dienests ierosinājis administratīvo lietu pret "Man – Tess". Gaisa gandēšanā vainotajam var piemērot līdz 2000 latu naudas sodu, sacīja Jasinskis. Vēl uzņēmums tiks brīdināts – ja atkal konstatēs tik būtisku pieļaujamās benzola normas pārsniegumu, uzņēmumam var liegt pārkraut konkrētus naftas produktus. Pret otru uzņēmumu - "B.L.B. Baltijas Termināls" - administratīvo lietu nav plānots uzsākt, jo VVD trūkst pierādījumu šī uzņēmuma darbības saistībai ar konkrēto gaisa piesārņošanas gadījumu. Proti, kad VVD inspektori sestdienas rītā ieradās pārbaudē šī uzņēmuma teritorijā, tur nekādas darbības vairs nenotika, bet VUGD sniegtā informācija ir nepietiekama administratīvās lietas ierosināšanai arī pret šo kompāniju, skaidroja VVD speciālists.

Iedzīvotāji notikušo naktī uz sestdienu lūguši pārbaudīt arī Valsts policijai (VP), kur gan šāds lūgums līdz pagājušās ceturtdienas pēcpusdienai vēl nebija saņemts, portālam "Delfi" sacīja VP Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis.

Smird gadiem - arī Mežaparkā

Iedzīvotāji stāsta, ka benzīna smaka Sarkandaugavā jūtama gadiem, taču īpaši šī problēma, viņuprāt, samilzusi tieši pēdējā gada laikā, kad smirdoņa ir regulāra un ilgstoša. "Nav praktiski tādas dienas, kad nesmird. Piemēram, šonakt. Domāju, atvēršu logu, paelpošu svaigu gaisu. Nē, ik pa laikam smaka nāca vāliem. Naktī guļam ar logiem ciet. Gribētos gulēt pie vaļēja loga, bet tad trūkst elpa," stāsta Inese. Natālija piebilst, ka ar bažām gaida siltu un karstu laiku vasarā, jo pagājušā "bijusi tāda, ka logus nevarēja atvērt". "Praktiski katru dienu smirdēja, uz ielas nevarēja iziet, un vēl tas karstums," viņa atminās. Nereti no ostas teritorijas nākošā smirde jūtama pat atpūtnieku iecienītajā Mežaparkā un Ķīšezera krastā.

Sarkandaugavas iemītnieki ar smakas problēmu cīnījušies gadiem – sūtījuši sašutuma vēstules, rīkojuši protestus, taču viņu palīdzības saucieni dzirdīgas ausis līdz šim nav sasnieguši. Tieši otrādi – esot bijuši mēģinājumi apklusināt tos, kuri centušies risināt smakas problēmu. "Pirms aptuveni diviem gadiem rakstīja no citām mājām. Tad pie vienas sievietes uz mājām sāka nākt visādi pārstāvji, sāk draudēt, un viņa visu pārtrauca," stāsta Natālija, vienlaikus atzīstot, ka viņa nezina, kas bija šie cilvēki un ko viņi pārstāvējuši. Taču šādu gadījumu dēļ iedzīvotāji baidās no iespējamiem draudiem, tāpēc Inese, Natālija, Ļiļa un Bruno sarunā ar "Delfi" nepiekrīt ne atklāt savus uzvārdus, ne fotografēties.

Viņi gan nosaka: šoreiz iedzīvotāju pacietības mērs ir pilns, un Sarkandaugavas apkaimē dzīvojošie cīņai pret biežo smirdoņu ir samobilizējušies, kā vēl nekad. Par to liecina, piemēram, tas, ka maija beigās dažādām valsts institūcijām nosūtīto vēstuli par smakas problēmu parakstījuši vairāk nekā 600 cilvēki no kopumā 14 daudzdzīvokļu mājām. Šajā vēstulē iedzīvotāji norāda: ja kārtējo reizi saņems formālas atbildes un "problēmas noliegumu" un netiks piedāvāti konkrēti priekšlikumi, tad būs protesta akcijas un tiesu darbi interešu aizsardzībai. Tiks apsvērta arī iespēja vērsties Tiesībsarga birojā. Iedzīvotāji uzskata, ka ir pārkāptas viņu Satversmē paredzētās tiesības – 115.pants, kas nosaka: "valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu".

Piedraud uzņēmumiem

Arī "Man-Tess" direktors atzīst - situācija, ka Sarkandaugavas iedzīvotājiem nākas gadiem ciest no smakas, nav normāla. Tomēr šī problēma nav radusies pēdējos pāris gados, bet ir ieilgusi un nav risināta krietni ilgāku laiku, uzsver Andersons, atgādinot, ka Nīderlandes uzņēmums "Alandam Capital" par "Man-Tess" īpašnieku kļuva vien pagājušā gada vidū, nopērkot šo uzņēmumu no odiozā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa. Kompānijas vadītājs arī uzsver: pieļaujamā benzola norma Sarkandaugavas apkaimē ir pārsniegta vismaz pēdējos piecus gadus. Lai arī 2010.gadā mērierīce Tvaika ielā 44 pārsniegumu neuzrāda, tas nebūt nenozīmē, kas tāda nebija. "Tas, ka 2010.gadā šis līmenis bija zem normas, lielā mērā izskaidrojams ar to, ka šī iekārta zināmu laiku vienkārši nestrādāja. Līdz ar to nevar runāt par nobīdēm un kādas tās vispār ir bijušas [pa šiem gadiem]," sacīja Andersons un akcentēja, ka līdz ar to nav pamata runāt par situācijas saasināšanos tieši pēdējā gada laikā.

VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks atzīst, ka ik pa laikam mērierīce mēdz nestrādāt, bet par to jautājumi jāadresē mērierīces īpašniekam – Rīgas domei. Pērn un arī šā gada pirmajā ceturksnī mērierīce fiksējusi benzola pārsniegumu – maksimāli pieļaujamo 5 mikrogramu uz kubikmetru vietā pērn konstatēti vidēji 7,5 mikrogrami uz kubikmetru. Pamatojoties uz šiem gaisa piesārņojuma pārsnieguma rādītājiem, VVD šā gada martā daudziem brīvostā strādājošajiem uzņēmumiem nosūtījis vēstuli, prasot iesniegt redzējumus un pasākumu plānus, kā kompānijas grasās mazināt benzola koncentrāciju. "Prasījām iesniegt konkrētus tehnoloģiskos risinājumus, kas varētu mazināt spēcīgās smakas," teica Jasinskis, gan atzīstot, ka līdz šim neviens šādu plānu VVD nav iesniedzis. Ja uzņēmumi to neizdarīs, tie tiks administratīvi sodīti un brīdināti par iespēju samazināt atļautos piesārņojuma emisijas apjomus, kas nozīmēs, ka uzņēmumi drīkstēs pārkraut mazākus naftas produktu apjomus.

Pārvirzīs uz Kundziņsalu

Andersons atzīst, ka "Man - Tess" šāds VVD prasītais plāns top, tajā iecerēti vairāki pasākumi, tostarp novirzīt "smagāko kravu" pārkraušanu tālāk no dzīvojamo māju rajona - uz piestātni Kundziņsalā. "Mēs redzam reālas iespējas pārcelt šīs te intensīvākās operācijas uz piestātni Kundziņsalā [..]. Protams, tur nepieciešamas investīcijas, atļaujas, lai to varētu izdarīt," teica Andersons. Tāpat ar diviem termināļiem "OVI" un "Woodison Terminal" tiek apspriests kopprojekts - pirkt tehnoloģiju, lai savāktu un iznīcinātu tvaiku, kas radies naftas produktu pārkraušanas rezultātā.

Šāds projekts izmaksātu visai dārgi, tā realizēšanas iespējas ir rūpīgi jāizpēta, tostarp jāizvērtē ES fondu naudas piesaistes iespējas, un vadība šajā procesā būtu jāuzņemas Rīgas brīvostai, teica Andersons.

Patlaban šādas tvaika savākšanas un iznīcināšanas tehnoloģijas ir obligātas vien benzīna pārkraušanā, bet citu naftas produktu pārkraušanā tādas saskaņā ar normatīviem nav obligātas, atzīst VVD pārstāvis. Uzlikt par pienākumu visiem sagādāt šādas tehnoloģijas nebūtu prāta darbs no uzņēmējdarbības izmaksu un pievilcīguma viedokļa, tomēr uzņēmumiem ir jādomā, kā risināt smaku problēmu, atkārtoja VVD pārstāvis.

Viņš uzskata – jautājums par gaisa piesārņojumu Sarkandaugavā un arī Mīlgrāvī ir jārisina kompleksi. Gaisu piesārņo ne tikai ostas uzņēmumi, bet arī "Latvijas Dzelzceļš", kas cisternas bieži vien novieto tuvu dzīvojamajām mājām. "Pārmazgāt katru dzelzceļa cisternu diezin vai būtu iespējams. Drīzāk jāsabalansē kravu plūsmas daudzums, padarot to vienmērīgāku," uzskata Jasinskis, nosakot, ka tādējādi vajadzētu arī risināt problēmu ar dzelzceļa radīto troksni naktī.

VVD pārstāvis sacīja, ka dienests par iespējām "normalizēt kravu plūsmu" vēstulē uzrunājis atbildīgo Satiksmes ministrijā (SM), no kuras atbildes vēl nav saņemtas. Savukārt par iespējām risināt smaku problēmu brīvostā šajā nedēļā ir paredzēta sanāksme Rīgas brīvostā, teica Jasinskis. Rīgas brīvostas atbildes uz jautājumiem par izdarīto un plānoto gaisa piesārņojuma mazināšanai portāls "Delfi" nesaņēma, jo ostas preses sekretāre Anita Leiškalne bija aizņemta komandējumā.

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), jautāts par ilgstošo smakas problēmu Sarkandaugavā, notikumiem naktī uz 26.maiju un iecerētajiem darbiem situācijas uzlabošanai, portālam "Delfi" atzina: "Protams, mēs saprotam, ka uzņēmējdarbība ostā ir jāatbalsta, jo tas dod darbavietas un nodrošina nodokļus. Taču apkārtējo rajonu iedzīvotāji nedrīkst ciest no regulārām noplūdēm ostas teritorijā. Gaidu no Rīgas brīvostas paskaidrojumus par notikušo, tos saņemot, informēsim par turpmākiem soļiem."