Ministri lēmumu pieņēma, balstoties uz IZM izveidotās disciplinārlietu komisijas lēmumu saistībā ar jau aprīlī izskanējušajām aizdomām par valsts naudas izsaimniekošanu datoru iepirkumā. Rosinājumu valdībai lemt par Gruškevica atbrīvošanu no amata izteica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Tāpat ministrs jau pirmdien apliecināja, ka izpildīs arī disciplinārlietas komisijas rekomendāciju par IZM valsts sekretāra vietnieces Ingas Štāles, kā arī IT departamenta vadītājas Ineses Gludītes, kuras arī esot iesaistītas iepirkumu procesā, atbrīvošanu no amata.
Pamatojot savu atbalstu IZM augstākās ierēdniecības atbrīvošanai no amata, Ķīlis paskaidrojis, ka ministrijas darbs bijis hierarhisks un sadrumstalots, atlikti un kavēti dažādi svarīgi lēmumi.
Tikmēr Gruškevics pārkāpumus datoru iepirkumā neatzīst un ir vērsies tiesā. Viņš apstrīdējis disciplinārlietas termiņa pagarinājumu, taču atlaišanas gadījumā tiesā apstrīdēs arī šo lēmumu.
Ķīlis arī norādīja, ka nākamais ministrijas valsts sekretārs, kura pienākumus pašlaik pilda Lauma Sīka, varētu būt ar valsts pārvaldi līdz šim nesaistīts cilvēks. Lai arī sākotnēji valsts sekretāra amata kandidātus meklēs valsts pārvaldes iekšienē, Ķīlis pieļauj iespēju, ka amatam varētu tikt rīkots arī atklāts konkurss.
"Jaunajam valsts sekretāram ir jābūt cilvēkam, kam vienlaicīgi ar labu reputāciju un izcilām vadītāja spējām jābūt kaismīgam izglītības jomas patriotam, kurš vai kura ar dziļu un patiesu interesei vēlas sakārtot un padarīt konkurētspējīgu Latvijas izglītības, zinātnes un sporta jomas," uzsvēra ministrs.
Jau vēstīts, ka Ķīlis 23. aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret IZM valsts sekretāru Mareku Gruškevicu un viņa vietnieci Ingu Štālu, un uz lietas izmeklēšanas laiku Gruškevics atstādināja no amata. Viņa pienākumus pašlaik pilda Lauma Sīka.
Viens no iespējamiem atstādinātās amatpersonas pārkāpumiem saistīts ar procedūras neievērošanu datoru iepirkumā, kas valsts budžetam varēja radīt 9 miljonu latu zaudējumus - ministrijas ierēdņi nav korekti veikuši visas procedūras, līdz ar to pastāvēja risks zaudēt Eiropas fondu līdzekļus, un izdevumi būtu jāsedz no valsts budžeta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit