Valdība apstiprina sākotnējo Nacionālā attīstības plāna redakciju  (27)

NAP vadmotīvs būs "ekonomikas izrāviens", savukārt prioritātes tajā būs cilvēka drošumspēja jeb ikviena individuālā spēja rīkoties mainīgos apstākļos, kā arī tautsaimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas.

Katrai no šīm prioritātēm Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā dokumentā izvirzīti rīcības virzieni, kā arī uzdevumi mērķu sasniegšanai. NAP tautsaimniecības izaugsmes rīcības virzieni ir augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi, izcila uzņēmējdarbības vide, attīstīta pētniecība un inovācijas, energoefektivitāte un enerģijas ražošana.

Cilvēka drošumspējas rīcības virzieni ir "cilvēku sadarbība un kultūra kā piederības Latvijai pamats", "stabili pamati tautas ataudzei", "vesels un darbspējīgs cilvēks", "kompetenču attīstība un cienīgs darbs", pausts plānā. Savukārt kā izaugsmi atbalstošas teritorijas rīcības virzieni nosaukti ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana, pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai, dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana.

Pēc plāna sākotnējās redakcijas apstiprināšanas valdībā tagad sāksies dokumenta sabiedriskā apspriešana, kas ilgs mēnesi. Tās laikā ikvienam iedzīvotājam būs iespēja plānu komentēt, kā arī iesniegt priekšlikumus. Pārresoru koordinācijas centrs gaidīs konkrētas idejas, kuri rīcības virzieni vai uzdevumi būs svītrojami, lai varētu vēl mērķtiecīgāk koncentrēties uz noteiktu jautājumu loku, kas Latvijas attīstībai šobrīd ir visbūtiskākie, valdība sēdē teica Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš.

Paralēli plāna apspriešanai e-vidē notiks arī klātienes diskusijas visos Latvijas reģionos, lai iedzīvotājiem, akadēmiķiem, uzņēmējiem, pašvaldību pārstāvjiem būtu iespējams klātienē paust savu viedokli par dokumentu un diskutēt ar tās veidotājiem par uzlabojumiem.

Gala redakcija pēc sabiedriskās apspriešanas un uzlabojumiem valdības darba kārtībā nonāks, vēlākais, oktobra sākumā, teica Krieviņš.

Veselības ministre Ingrīda Circene (V) norādīja, ka veselības jomā būtisks mērķis ir skolās ieviest veselības mācību. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) norādīja, ka plānā neesot uzsvērts tiesiskuma aspekts. Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) piebilda, ka plānā iestrādātais termins "medicīnas tūrisms" būtu aizstājams ar "veselības tūrisms", kas nozares darbiniekiem dotu plašākas iespējas.

Krieviņš debatēs norādīja, ka plānā šajā jautājumā nepieciešami papildinājumi, taču plāna izstrādē būtiskākais mērķis bija fokusēties uz būtiskāko, taču ministrijas paralēli plānam turpina darbu savās jomās.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (RP) arī valdības sēdē prezentēja ministru darba grupas izstrādāto vīziju "Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020. gadā – zaļākā valsts pasaulē, kas iecerēts kā papildinājums NAP.

Ķīlis pastāstīja, ka tā ir vīzija "par Latviju kā tīru, efektīvu, koncentrētu, radošu un konkurētspējīgu Eiropas valsti un iedzīvotājiem", kas pastāsta, kas ir NAP.

Viņš uzsvēra, ka sagatavotais dokuments nav paredzēts kā alternatīva izstrādātajam NAP, bet gan papildinoša vīzija.

Valdība vienojās izstrādāto vīziju iekļaut kā priekšlikumus NAP papildināšanai, kamēr atsevišķi ministri pauda bažas, ka tā esot saprotama kā alternatīva NAP.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka valdības uzdevums ir apstiprināt NAP sākotnējo versiju, bet darba grupas izstrādātais variants derētu kā "labi priekšlikumi apspriešanai". Bet ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), tāpat arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA) aicināja pārējos ministrus nekavēties un apstiprināt abus dokumentus, lai tos nodotu pamatīgai izvērtēšanai un papildināšanai. "Mēs nedrīkstam stāvēt uz vietas," teica Rinkēvičs.

Savukārt Pabriks papildināja, ka ministri iepriekš vienojušies, ka apstiprinās un virzīs NAP, nevis arī darba grupas izveidotās izstrādnes. Tas ir papildinošs dokuments, taču to virzīt kā līdzvērtīgu NAP, kura izstrāde ilgusi apmēram gadu, nevar.

Krieviņš pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda atzinību par to, ka atsevišķi ministri izrādījuši iniciatīvu un piedāvājuši savu vīziju un papildus idejas. Tomēr ministru piedāvātā vīzija neesot saskaņota ar Latvijas ilgtermiņa stratēģiju, tāpēc nav pamatojuma, kāpēc veselus divus gadus pēc ilgtermiņa stratēģijas apstiprināšanas būtu jāmaina valsts attīstības vīzija.

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs gan piebilda, ka, neskatoties uz to, vairākas no ministru piedāvātajām idejām varētu arī iestrādāt NAP.

Raksturojot valdības atbalstīto plāna sākotnējo versiju, Krieviņš uzsvēra, ka plānā ir iekļauti konkrēti pasākumi, lai veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību.

"Ja mēs skatāmies uz NAP sākotnējās redakcijas stratēģiskajiem indikatoriem, tad tur ir paredzētas konkrētas lietas, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu saprast, kādā veidā mēs virzāmies attīstības virzienā, un sajusto šo attīstību arī savā maciņā," teica Krieviņš. Viņš arī uzskata - NAP sākotnējā redakcija ir veiksmīgs rezultāts ilgajām diskusijām ar sabiedriskajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka līdz NAP galīgajai izstrādei jānovērš situācija, ka NAP taptu par "garu vēlmju sarakstu", tāpēc jābūt pārliecinātiem, ka plāns turpmākajiem septiņiem gadiem tiek izveidots atbilstoši reālajām valsts budžeta iespējām.

"Ir jānodrošina šā plāna realitāte un tiešām koncentrēšanās uz konkrētām lietām. Tāpēc dzirdam samērā daudz iebildumu, ka daudz kas nav iekļauts NAP, bet jāvērtē prioritātes un jāsaprot, ka, vērtējot reālās iespējas, viss nevar tikt īstenots," izteicās Ministru prezidents.

Tāpat premjers atzina, ka būtiski, lai NAP sākotnējā redakcija ir tapusi atbilstoši valsts finansiālajām iespējām.

"Latvija jau trešo ceturksni pēc kārtas ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, esam lielā mērā stabilizējuši savu ekonomisko situāciju. Zinām, ka eiro zonā ir krīze, daudzās valstī ir recesija, un ar to ir jārēķinās, arī domājot par Latvijas ekonomikas tālāko izaugsmi," pauda Dombrovskis, uzsverot, ka tas ir ņemts vērā, veidojot NAP.