Sprūdžs atstādina Lembergu no Ventspils mēra pienākumiem (papildināts ar VARAM pamatojumu)  (1151)

Lembergam jau kopš 2007.gada ar Ģenerālprokuratūras un vēlāk ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu ir liegts pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Ministrs piektdien preses konferencē paziņoja, ka ir sagatavojis rīkojumu par Lemberga atstādināšanu no amata un tuvākajā laikā to parakstīs.

Ministrs uzsvēra, ka lēmums ir ļoti labi juridiski pamatots, un ar rīkojumu skaidri pateikts, ka Lembergs ir atstādināts, un tā ir galvenā atšķirība, jo drošības līdzeklis līdz šim noteica, ka Lembergs ir mērs, bet nedrīkst pildīt mēra pienākumus. Līdz šim viņš bija mērs, bet viņam bija liegts pildīt šos pienākumus, atšķirību skaidroja Sprūdžs.

Sprūdžs arī norādīja, ka pašlaik Lembergs joprojām tiekas ar cilvēkiem, sniedz intervijas kā mērs, un ”visi kā putrojas”, vai Lembergs ir vai nav mērs.Sprūdžs arī uzsvēra, ka viņa vadītā ministrija nav tiesa, viņš esot politiķis un viņa uzdevums ir pieņemt politiskus lēmumus.

 ”Mans mērķis ir godīgi un atbildīgi pārvaldītas pašvaldības visā Latvijā, un esmu pārliecināts, ka tas ir aktuāli visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šis ir brīdinājums, vai signāls visām Latvijas pašvaldībām, visiem pašvaldību vadītājiem, ka ir jāspēj parādīt saimniekošana vai darbi iedzīvotāju interesēs. Man ir grūti par to runāt, kamēr Ventspilī tiek saimniekots, kā tur tika saimniekots līdz šim," sacīja Sprūdzš.

Ministrs ir pārliecināts, ka ar šo rīkojumu tiks sperts nopietns solis demokrātijas nostiprināšanā un caurspīdīguma nostiprināšanā Latvijā.

Lai gan Lembergam jau esot tiesas noteikts drošības līdzeklis - aizliegums pildīt pienākumus, šis ministra rīkojums to pateikšot vēlreiz un daudz skaidrāk likšot aizdomāties visiem tiem, kas ar Lembergu tiekas, vai viņu intervē.

VARAM skaidro, ka pēc prokuratūras sniegtajām ziņām par iespējamu interešu konfliktu Lembergs atstādināts, jo radās šaubas par viņa darbību sabiedrības interesēs. Ministrija skaidro, ka interešu konflikts ne vienmēr nozīmē noziegumu, taču amatpersonām ir jānovērš pati interešu konflikta iespējamība.

Ministra sagatavotā rīkojuma juridiskajā pamatojumā norādīts, ka šaubas par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmuma pieņemšanā tulkojamas kā neuzticība valsts pārvaldes darbības tiesiskumam, atklātībai un atbilstībai sabiedrības interesēm un atklāj valsts administratīvo vājumu.

Ministrija norāda, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts 2009.gadā secinājis, ka valsts amatpersonai kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu interešu konfliktu. Savukārt interešu konflikts ir jebkāda kolīzija starp amatpersonas privātām un publiskām interesēm, kuras var izraisīt šaubas par tās objektivitāti, pildot savus amata pienākumus. Ministrija uzsver, ka interešu konflikts ne vienmēr nozīmē noziegumu, lai iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka ietekme var rasties.

Jebkurai pašvaldības amatpersonai, arī domes priekšsēdētājam, vienmēr jādarbojas visas sabiedrības un valsts interesēs. Likumu normas arī nosaka, ka domes priekšsēdētājs ir īpaši pakļauta amatpersona, kuru uzrauga un likumā noteiktajos gadījumos, arī tad, ja ir šaubas par amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmuma pieņemšanā, atstādina no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Pašvaldības domes priekšsēdētāja atstādināšana no amata saskaņā ar likumu ”Par pašvaldībām” notiek, pamatojoties uz ministra konstatētajiem domes priekšsēdētāja tiesību normu pārkāpumiem, kas notikuši pagātnē, nolūkā panākt pilnīgu attiecīgas amatpersonas atlaišanu, ja atstādinātais domes priekšsēdētājs nevēršas tiesā vai tiesa noraida attiecīgu domes priekšsēdētāja iesniegumu. Turklāt šīs normas piemērošana atbilstoši likumam liedz atlaistajam domes priekšsēdētājam atkārtoti tikt ievēlētam par šā sasaukuma domes priekšsēdētāju.

Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einars Cilinskis šajā ministra rīkojumā saskatīja simbolisku nozīmi, to salīdzinot ar iepriekšējā prezidenta Valda Zatlera ”Rīkojumu Nr.2" par Saeimas atlaišanas ierosināšanu un  nodēvējot par ”Rīkojumu Nr3.", kad ”pēdējais oligarhs ir ārā no politikas un tā var balstīties arī uz citiem principiem".

Pagājušajā piektdienā Sprūdžs pieprasīja Lembergam sniegt paskaidrojumus, jo no Ģenerālprokuratūras bija saņēmis "šokējošu" informāciju par Lemberga "saimniekošanu" Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.

Paskaidrojumi Lembergam tika prasīti par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, rīkojoties savās personiskajās un mantiskajās interesēs un pārkāpjot valsts pārvaldes principus, likumos noteiktos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus interešu konflikta situācijās, kā arī pašvaldības lēmējvaras un izpildvaras lēmumu pieņemšanas robežas un kārtību attiecībā uz vismaz 25 komersantiem.

Laika posmā no 1998. gada 26. janvāra līdz 2006. gada 20. februārim Lembergs kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, un laika posmā no 1999. gada 19. janvāra līdz 2005. gada 25. novembrim - kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs esot piedalījies un, esot personīgi un mantiski ieinteresēts, balsojis "par" vismaz 350 lēmumiem - gan par pašvaldības kapitāla daļu privatizāciju stratēģiski svarīgos uzņēmumos, gan par aizdevuma piešķiršanu uzņēmumiem, nodokļu maksājumu nomaksas termiņa pagarināšanu, atbrīvošanu no nodokļu parāda nomaksas pašvaldības budžetā, pašvaldībai piederošu zemju iznomāšanu, nekustamo īpašumu nomas līgumu akceptēšanu, nomas maksas pazemināšanu, ar vidi saistīto atļauju izsniegšanu un to papildināšanu un citiem.

Savukārt Lembergs savā atbildes vēstulē atbildes uz šiem jautājumiem nesniedza, tā vietā lūdzot ministru juridiski paskaidrot vairākus jautājumus.