Prezidents netic pētījumiem par nabadzību Latvijā  (1202)

Pēc Labklājības ministrijas datiem, lielākajā nabadzības riskam pakļautajā grupā Latvijā kopumā ir 425 tūkstoši jeb katrs piektais iedzīvotājs, kuru mājsaimniecību ienākumi ir ap 150 vai mazāk latu mēnesī, vēsta raidījums. Premjers Valdis Dombrovskis (V) solīja pārdalīt nodokļu slogu, taču cilvēki ar mazākiem ienākumiem Latvijā nodokļos vēl arvien samaksā vairāk, nekā cilvēki ar līdzīgiem ienākumiem citās Eiropas valstīs.

Prezidents intervijā sacījis, ka informācijas esot vēl par maz, lai atklātu patieso situāciju, tā jāpēta vēl un uz dažiem piemēriem nevar balstīt priekšstatu par kopējo ainu, ka viss ir tik slikti, kā izskatās.

”Jāatrod ir metode, kā precīzāk novērtēt cilvēku ienākumus reālos. Jo, ja mums vēsta, ka mums ir ļoti liels tomēr šīs te pelēkās ekonomikas sektors, tad ir jautājums, kurā vietā uzskaitās tie viņa ieņēmumi?” intervijā raidījumam sacīja Bērziņš. ”No dažiem negatīviem piemēriem nevar izdarīt kopējos secinājumus un būvēt nākotnes attīstību,” uzskata prezidents.

Prezidents bilda, ka īstas saprašanas par reālo situāciju Latvijā vēl nav. ”Es esmu par to pilnīgi pārliecināts.(..) Jo man tas, vēl līdz šai dienai es īsti nesaprotu, ka mums šī te visa iedzīvotāju uzskaite – viņa neatbilst tai situācijai,” intervijā teica Bērziņš.

Iepriekš vēstīts, ka no 2004. līdz 2008. gadam nabadzības riska indekss Latvijā palielinājās no 19% līdz 26% un bija viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā (ES). Džini koeficients, kas mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, Latvijā ir visaugstākais ES.

Džini koeficients (indekss) raksturo nevienlīdzību iedzīvotāju ienākumu sadalē. Ja indekss ir 0, tad iedzīvotājiem ienākumi ir vienādi, bet, jo tas tuvojas 100, jo ienākumu nevienlīdzība ir lielāka.