Apvienības pret nacismu vadītājs Jānis Kuzins ir iesniedzis pieteikumu Administratīvajai teisai, apstrīdot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu nesākt otri parakstu vākšanas kārtu par ierosinājumu grozīt Pilsonības likumu un automātiski piešķirt pilsonību visiem nepilsoņiem.
Kuzins pieprasa teisai atcelt CVK lēmumu par parakstu vākšanas nesākšanu un uzlikt komisijai par pienākumu sākt parakstu vākšanu. Kuzins CVK atteikumu sākt parakstu vākšanu uzskata par prettiesisku, un uzskata, ka viņš var prasīt lēmumu atcelšanu, jo ir viens no aptuveni 12 000 cilvēku, kuri parakstījušies par likumprojektu.
Jau ziņots, ka CVK pagājušajā nedēļā pārvilka svītru pilsonības referendumam, nolemjot neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts".
Apvienības ”Par cilvēka teisībām vienotā Latvijā” pārstāvji, radikāli noskaņotais aktīvists Vladimirs Lindermans un domubiedri septembra sākumā CVK iesnieguši 12 686 vēlētāju parakstus par savu priekšlikumu, kas paredzēja noteikt - no 2014.gada 1.janvāra, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.
Saskaņā ar likumu ne mazāk kā 10 000 vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu parlamentā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.
Pēc tam sākās publiskas diskusijas, vai šāds likumprojekts atbilst Satversmei un vai par šādiem jautājumiem var rīkot referendumu. CVK septembra beigās nolēma "nepilsoņu referenduma" jautājumu turpināt skatīt pēc mēneša. CVK atlika lēmumu par tālāku parakstu vākšanas izsludināšanu, jo uzskatīja, ka ir nepieciešams izvērtēt, vai likumprojekts ”Grozījumi Pilsonības likumā” ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu.
Savu viedokli šajā jautājumā CVK ir sniegusi Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, Tiesībsargs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedra, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskā fakultāte, Rīgas Juridiskā augstskola un starptautisko tiesību eksperts Mārtiņš Paparinskis.
Šajā laikā tiks prasīti papildus juristu atzinumi - arī no Ārlietu ministrijas, tiesībsarga Jura Jansona un autoritatīviem starptautisko tiesību ekspertiem. Atzinumi tiks lūgti arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedrai un starptautisko tiesību ekspertam Mārtiņam Paparinskim.
Lielakā daļa ekspertu norādīja, ka projekts neatbilstu Satversmei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!