NA atkal skubina Saeimu atjaunot izvēli pasē ierakstīt tautību  (87)

Apvienība skaidro, ka tautības norādīšana pasē tai šķiet prioritāte, tāpēc uzstājīgi vēlas to nostiprināt likumā, neskatoties uz to, ka likumā nav iestrādātas norādes par citiem pases datiem, portāls "Delfi" noskaidroja Saeimā.

NA deputātu priekšlikums paredz, ka pēc pilsoņa vai nepilsoņa brīvas gribas viņa pasē ieraksta viņa tautību un, ka personām, kuras pēc 2012.gada 1.aprīļa ir saņēmušas jaunas pases, ir tiesības prasīt tautības ierakstu pasē, nemaksājot par to valsts nodevu.

NA uzskata, ka grozījumi ir nepieciešami, lai atjaunotu līdz šā gada 1.aprīlim spēkā esošo likuma normu, kas noteica, ka pēc pilsoņa vai nepilsoņa pases turētāja vēlēšanās papildus likumā minētajām ziņām pilsoņa vai nepilsoņa pasē ierakstāmas arī ziņas par šā dokumenta turētāja tautību, portālu "Delfi" informēja NA pārstāve Laila Ozoliņa.

NA frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs portālam "Delfi" uz jautājumu, kāpēc NA rosina likumā norādīt tikai tautību, kamēr par citiem pases datiem, piemēram, par dzīvesvietu vai personas kodu likumā nekas nav norādīts, skaidroja, ka jautājums par iespēju norādīt pasē tās īpašnieka tautību ir viena no NA prioritātēm. Tas neesot pretrunā ar likumdošanas praksi.

Viņš sacīja, ka NA šo iniciatīvu virza “pa taisno” skatīšanai Saeimā, jo valdība esot "no sabiedriskās domas viedokļa attālināta", turklāt jautājumā par pasē norādāmām lietām akli klausot Iekšlietu ministrijas ierēdņu teiktajam, nevis uzklausa sabiedrības viedokli šajā jautājumā. Tāpat valdības pieņemto lēmumu publicitāte neesot tik augsta kā Saeimā nolemtais, piebilda Rasnačs.

Savukārt uz jautājumu, vai NA ir pārliecība, ka ar otro piegājienu šādus likuma grozījumus izdotos pieņemt, Rasnačs pauda - esot informācija, ka arī vairāki citu frakciju deputāti esot pārvērtējuši savu viedokli par to, vai būtu jāļauj pasē norādīt savu tautību, un balsojums varētu būt pozitīvs.

NA norādījusi, ka pašlaik spēkā esošais likums liedz iespēju pasē ierakstīt tautību. Minētais liegums radījis arī situācijas, kad, abiem vecākiem nomainot pasi, kurā vairs nav ieraksta par personas tautību, piedzimstot bērnam, atbildīgās amatpersonas atsakās bērna dzimšanas apliecībā ierakstīt tautību, dokumentā patvaļīgi norādot, ka bērna vecāku un bērna tautība ir "nezināma".

Līdz ar to NA uzskata, ka ir nepieciešams atkārtoti izskatīt grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā un atjaunot tiesības ikvienam pasē brīvprātīgi izdarīt ierakstu par savu tautību.

Jau vēstīts, ka Saeima 25.oktobrī pēc ilgām un asām debatēm noraidīja Nacionālās apvienības deputātu iesniegtos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredzēja iespēju pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās pasē ierakstīt viņa tautību.

Par šiem likuma grozījumiem, kurus jau iepriekš noraidīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, iepriekš bija nobalsojuši 39 deputāti, pret bija 38, bet atturējās četri.

Toreiz par šo jautājumu Saeimas sēdē izvērtās spraigas debates.

Līdz šā gada pavasarim pasē pēc izvēles varēja ierakstīt tautību, taču šo iespēju svītroja. Toreiz tika skaidrots, ka tautības ieraksts ir personas aizsargājamie dati, tas varētu apgrūtināt dokumentu pārbaudi uz robežām, jo daudzviet pasaulē pasi uztver kā piederību valstij, nevis etniskas izcelsmes apliecināšanas dokumentu.