Augstākās izglītības padome Ķīļa nomaiņu nepieprasīs  (67)

Vienlaikus gan Vētra paziņoja, ka augstskolu neapmierinātība saistībā ar ministrijas veikto izvērtējumu, kura dēļ mākslas augstskolas trešdien, 14.novembrī, lems par neuzticības lemšanu ministram, ir pilnībā saprotama.

"Ja ir sagatavots kāds acīmredzams brāķis, kas neatbilst patiesībai, un augstskolām ir visas tiesības paust sašutumu," paskaidroja Vētra, kurš jau iepriekš norādījis, ka ministrijas veiktajā studiju programmu izvērtējumā saskatāmas vairākas nepilnības.

Ministram ir divas iespējas – jāsameklē tie, kuri veica pētījumu, un viņi jāatlaiž, vai arī jāuzņemas pilna atbildība, sacīja Vētra.

Jau vēstīts, ka mākslas augstskolu Senāta atklātā ārkārtas sēdē trešdien tiks lemts par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram. Arī Latvijas Universitāte (LU) ceturtdien nolēmusi sasaukt atklātu Senāta ārkārtas sēdi, lai analizētu IZM un AIP LU studiju programmu vērtējumus un izskaidrotu, kādēļ tie ir tik atšķirīgi.

Ķīlis  pauda neizpratni par kultūras un mākslas augstskolu sašutumu, jo tām par programmu kvalitāti vispirms būtu jārunā ar Kultūras ministriju, kuras tiešā pakļautībā tās ir un kura lemj par finansējuma piešķiršanu.

Ministrs arī novembra beigās sāks tikties augstskolu pārstāvjiem, lai izskaidrotu programmu vērtēšanas metodoloģiju, ko AIP sīki neesot izdarījusi, izrunātu, kas darāms tālāk un kādus kompromisus varētu rast, lai programmas uzlabotu un tās turpinātu saņemt finansējumu.

Ziņots arī, ka vairāku augstskolu sašutumu izraisījis Izglītības un zinātnes ministrijas publicētais alternatīvais studiju programmu novērtējums, kurā par nekvalitatīvām tika atzīts lielāks skaits programmu nekā Augstākās izglītības padomes veiktajā izvērtējumā.

Augstskolas norādījušas – lai gan izvērtējuma veikšanā izmantotā metodoloģija tika publiskota līdz ar izvērtējumu, joprojām veids, kā tika vērtētas programmas, neesot saprotams.

Ņemot vērā gan IZM veikto vērtējumu, gan arī iepriekš Augstākās izglītības padomes veikto vērtējumu, no valsts budžeta nebūtu finansējamas 162 studiju programmas. Savukārt par 93 studiju programmu finansēšanu būs jāveic papildu analīze. Par kvalitatīvām IZM atzina 389 studiju programmas.

Savukārt izglītības ministrs Ķīlis pretestību izskaidro ar to, ka atsevišķas augstskolas pēc studiju programmu izvērtējuma varētu zaudēt lielus finanšu līdzekļus, tāpēc par izvērtējuma rezultātiem paredzama plaša diskusija, kā arī mēģinājumi to diskreditēt un apšaubīt.

Pēc viņa teiktā, izvērtējums uzrāda, ka Latvijā ir gandrīz 400 konkurētspējīgu studiju programmu, un tās ir pelnījušas lielāku budžeta finansējumu. Savukārt nekvalitatīvajām studiju programmām turpmāk nav jāsaņem valsts budžeta līdzekļi.