Ap 20 valsts valodā neiztulkotu krimināllietas lappušu dēļ Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dina Bondare prokuratūrai atpakaļ nosūtījusi daļu tā dēvētās "Latvenergo" amatpersonu lietas, kurā apsūdzēti bijušais uzņēmuma "Latvenergo" priekšnieka vietnieks Aigars Meļko, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs.
Tiesa lietas materiālos atradusi apmēram 20 lapas, kuras nav no krievu valodas tulkotas latviski, un tas tiesai licis domāt, ka apsūdzētajam nav tikusi nodrošināta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem, portālam "Delfi" skaidroja prokurors Māris Leja, kurš lietā uztur apsūdzību.
Proti, Kriminālprocesa likums nosaka tiesneša rīcību gadījumos, kad tas saņem iztiesāšanai jaunu lietu. Likums saka – pēc krimināllietas saņemšanas tiesā pārbauda, vai apsūdzētajam bija nodrošināta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem. Šoreiz Bondare atzinusi, ka neiztulkots teksts bijis par pamatu uzskatam - apsūdzētajiem bijusi ierobežota iepazīšanās ar apsūdzību.
Leja gan tam nepiekrīt, norādot, ka apsūdzētie pratināšanā iepazīstināti ar tekstiem krievu valodā un neviens nav iepriekš iebildis, ka šo valodu nepārzina vai nesaprot, tāpēc nav pamata domāt, ka ierobežotas viņu tiesības. Turklāt, šie materiāli jau tikuši nodoti tulkošanai un tuvākajā laikā būs iztulkoti valsts valodā. Prokuroram ir iespēja tiesas lemto pārsūdzēt, taču Leja domā, ka to nedarīs, bet gan sagaidīs visus tulkojumus. Jautāts, kas šie bija par dokumentiem, Leja sacīja, ka tās ir liecinieku liecības un dažādi banku dokumenti.
Prokurors arī uzsvēra, ka nav pamata bažām par pierādījumu esamību vai neesamību, jo tiesa lietu pēc būtības nemaz vēl nav vērtējusi. Notikušais nav nekas ārkārtējs, uzsver Leja.
Lietas materiālu atdošana atpakaļ arī īpaši nekavēs lietas iztiesāšanas sākšanu, Leja prognozē, ka lieta atpakaļ tiesā nonāk, vēlākais, novembra beigās. Tiesa, pastāv iespēja, ka to saņems jau cits tiesas sastāvs.
Leja piebilda, ka šajā krimināllieta iztiesāšanas stadijā tiesa nevērtē pierādījumus vai apsūdzēto vainu.
Jau vēstīts, ka prokuratūra šonedēļ nodeva tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti Meļko, Liuziniks un Stalažs. Prokuratūra bilda, ka apsūdzības celtas kopumā trīs valsts amatpersonām. Viena persona saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, bet divām personām izsniegta apsūdzība pēc jau minētā panta, kā arī 326.panta pirmās daļas par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos. Apsūdzētās personas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā vainu neatzīst.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vasarā nodeva Ģenerālprokuratūrai daļu šīs lietas, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret trim bijušajām valsts amatpersonām - vienu bijušo AS "Latvenergo" un diviem bijušajiem AS "Sadales tīkls" valdes locekļiem par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā attiecībā uz mantu lielā apmērā.
"Latvenergo" amatpersonu lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.
Bez Miķelsona tika aizturēti arī viņa vietnieks Aigars Meļko, kā arī AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs.
2010.gada jūlijā saistībā ar tā dēvēto "Latvenergo" lietu tika aizturēts Daugavpils uzņēmējs Mihails Paladijs un uzlikts arests viņam piederošajiem 100% SIA "Būvenergoserviss" kapitāldaļu. Šis uzņēmums iepriekš saņēmis dažādus "Latvenergo" pasūtījumus, un tā pamatkapitāls ir 364 800 lati.
Kopumā tā dēvētajā "Latvenergo" amatpersonu lietā kukuļos saņemti aptuveni astoņi miljoni eiro (aptuveni 5,6 miljoni latu), iepriekš informēja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
