LM norāda, ka pašlaik izdienas pensiju sistēmas galvenā problēma ir zemais pensionēšanas vecums, kas nav mainījies kopš deviņdesmito gadu beigām. Tāpat pastāvot nepamatotas atšķirības un nepilnības izdienas pensiju piešķiršanas kritērijos, savukārt izdienas pensiju tiesības ir nodrošinātas jomās, kas mūsdienās neatbilst sākotnējam izdienas pensiju mērķim.
Turklāt pēc vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanas, nodrošinot solidāru attieksmi pret Latvijas iedzīvotājiem, aktuāls ir arī jautājums par vecumu, kurā tiek piešķirta izdienas pensija, norāda ministrija.
"Izmaiņas izdienas pensiju sistēmā saprātīgi būtu veikt vienlaikus ar algu reformas nodrošināšanu iekšlietu un citās iestādēs. Jāsaprot arī, ka izdienas pensija nevar kalpot kā atliktais maksājums cilvēkiem, kuri riskē ar savu veselību un dažkārt pat dzīvību, nodrošinot valstij vitāli svarīgas funkcijas," norāda labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Viņa arī norāda, ka šobrīd Latvijā liela daļa izdienas pensijas saņēmēju, kuri nav sasnieguši 62 gadu vecumu, turpina strādāt. Piemēram, 95% no iekšlietu iestāžu darbiniekiem, kuriem piešķirta izdienas pensija, nav sasnieguši 62 gadu vecumu, un no viņiem 62% turpina strādāt arī pēc izdienas pensijas piešķiršanas. Līdzīga situācija esot ar kultūras darbiniekiem, no kuriem 60% turpina strādāt pēc izdienas pensijas piešķiršanas.
Tāpēc, nepārskatot izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumus attiecībā uz apdrošināšanas stāžu un aprēķināšanas kārtību, turpināsies atšķirīga pieeja izdienas pensiju piešķiršanā, radot nepamatotas atšķirības pensiju aprēķināšanā dažādu profesiju pārstāvjiem. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas un Muitas kriminālpārvaldes darbiniekiem darbs ir līdzīgs kā Valsts policijas darbiniekiem, tomēr viņi izdienas pensiju saņēmēju lokā neietilps, norāda LM.
Piemēram, policisti izdienas pensijā patlaban var doties no 46 gadu vecuma, baletdejotāji no 38 gadu vecuma, bet leļļu teātra aktieri - sasniedzot 50 gadus.
Saskaņā ar 2010. gada 17. novembra Ministru kabineta rīkojumu, Labklājības ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām, ņemot vērā demogrāfiskos un darba tirgus apstākļus, kā arī dienesta specifiku, tika uzdots sagatavot priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai un līdz 2013.gada 1.martam noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu.