Viņš atgādināja, ka Latvija nav pilnībā ratificējusi Eiropas Sociālo hartu, kas paredz tiesības uz taisnīgu atalgojumu, un viens no iemesliem ir tas, ka pašlaik valstī noteiktā minimālā alga – 200 lati – nav uzskatāma par pietiekami lielu atalgojumu. Lai pildītu hartas prasības, minimālā alga būtu jāpalielina līdz 300 latiem.
"Mana pozīcija tāda, ka jāratificē pants par tiesībām saņemt taisnīgu atalgojumu," sacīja Jansons. Viņš norādīja, ka jau pērn Saeimas atbildīgā komisija atzina, ka nevar ratificēt šo pantu, jo tad būtu jāpaaugstina minimālā algu līdz 300 latiem.
Viņš pauda apņēmību vērst premjera uzmanību uz šo problēmu un meklēt citus iespējamos risinājums. Kā galējais līdzeklis varētu tikt izmantota vēršanās ST par minimālās algas jautājumu, jo pašlaik par šo algu nav iespējams nodrošināt cilvēku minimālās eksistenciālās vajadzības.
Jau ziņots, ka Tiesībsarga ieskatā šobrīd valstī noteiktās minimālās darba algas apmērs – 200 lati - ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu un tādu, kādu to paredz arī pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Latvijai būtu jāratificē harta un jāpalielina minimālā alga.
Pārskatītā Eiropas Sociālā harta noteic, ka valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem atalgojumam, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, ir jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas – jeb attiecīgi 303 vai 360 lati. Valdība norāda, ka šī iemesla dēļ Latvija nevar ratificēt attiecīgo Pārskatītās hartas panta punktu, skaidro Tiesībsarga birojs.
Jansons jau iepriekš aicināja Saeimu un atbildīgo ministriju hartas pantu par tiesībām uz taisnīgu atalgojumu iekļaut ratificējamo pantu skaitā.
Palielinot minimālo darba algu, pozitīvi izmainītos statistikas rādītāji, jo pieaugtu to strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri netiek pakļauti nabadzības riskam.