Saeima pieņem eiro ieviešanas likumu; pret nobalso arī viens koalīcijas deputāts (15:25)  (1333)

Savukārt opozīcijas iebildumi un priekšlikumi rīkot plašākas diskusijas par eiro ieviešanas termiņu tika noraidītas.

Atbilstoši ES prasībām likumā arī lietots pašlaik neierasts valūtas nosaukums "euro", kas izpelnījās arī valodnieku kritiku.

Koalīcijas deputāts balso pret

Par eiro ieviešanas likumprojektu nobalsoja 52 deputāti no koalīcijas frakcijām, bet pret bija 40 deputāti, pārsvarā opozīcijas – Zaļo un Zemnieku savienības un "Saskaņas centra" (SC)- frakciju deputāti, kā arī viens koalīcijas pārstāvis – Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava. Savukārt atturējās divi tautas kalpi – Andris Bērziņš un Jānis Dūklavs no ZZS.

Dombrava portālam "Delfi" skaidroja, ka balsoja pret eiro ieviešanas likumu apzināti, nevis kļūdījās, jo uzskata – Latvijai būtu prātīgāk un izdevīgāk saglabāt latu. Viņš klāstīja, ka valstij būtu vairāk jādomā par nacionālo vērtību, tai skaitā nacionālās valūtas, saglabāšanu. Šis viņa atšķirīgais viedoklis koalīcijas partneriem un NA frakcijai bija zināms, un viņš nedomā, ka pēc šī balsojuma viņam frakcija būtu jāatstāj.

Dombravas balsojums pret eiro ieviešanas likumu izraisījis "Vienotības" deputātu iebildumus. Viņi aicina NA izvērtēt Dombravas rīcību šajā balsojumā. Dombrava, balsojot pret eiro ieviešanas likumu, balsojis pret Latvijas neatkarības, drošības un ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanu, pauž "Vienotības" frakcija.

Eiro ieviešana ir ne vien ekonomisks ieguvums Latvijas tautsaimniecībai, bet arī valstij stratēģisks mērķis un drošības simbols. Latvijas dalībai eiro ir ģeopolitiska nozīme, jo tā būs skaidra piederības zīme Rietumu pasaulei un vērtībām, savu aicinājumu pamatojuši "Vienotības" deputāti.

NA frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis portālam "Delfi" pastāstīja, ka frakcija neplāno reaģēt uz partneru sašutumu par Dombravas balsojumu. Viņa viedoklis un balsojums "pret" eiro ieviešanu, kas bijis pretējs pārējiem koalīcijas frakciju deputātiem, ticis izrunāts un saskaņots trešdien frakcijas sēdē. Bijis skaidrs, ka kopējo balsojumu par eiro ieviešanas likumu tas neietekmēs.

Tāpat jau trešdien par to, kā balsos NA frakcijas deputāti, tostarp Dombrava, bijis zināms arī "Vienotības" frakcijai, tāpēc tās paustais aicinājums vērtēt Dombravas rīcību šajā balsojumā ir vērtējams kā "publikai domāta retorika", pauda Cilinskis.

Premjers aicina uz atbildīgu balsojumu

Premjers Valdis Dombrovskis ( V), uzrunājot Saeimas deputātus, sacīja, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvijā simboliski noslēgs ekonomisko reformu posmu un nodrošinās valsts tālāko attīstību, balstoties uz stabiliem un drošiem pamatiem.

Dombrovskis aicināja Saeimu pieņemt "atbildīgu lēmumu, kas apliecinātu Latvijas ekonomiskās politikas un ārpolitikas virziena noturību un briedumu," un atbalstīt eiro ieviešanas likumu. Viņš pauda, ka eiro ieviešanas likumprojekts risina tehniskus jautājumus, tomēr tieši eiro ieviešanas likumprojekts ir nokļuvis eiro ieviešanas atbalstītāju un pretinieku politisko diskusiju degpunktā.

Premjers uzsvēra - eiro ieviešana ir loģisks Latvijas integrācijas solis Eiropas Savienībā (ES), kas jau 2003.gadā bija iekļauts un paredzēts līgumā par Latvijas iestāšanos ES.

Tikmēr Reformu partijas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis pirms debatēm norādījis – balsojums par eiro ir svarīgs un nepieciešams solis Latvijas ekonomikas stiprināšanā, taču tas nevar būt nedz pašmērķis, nedz vienīgā reforma, uz kuru būtu jākoncentrējas valdībai un Saeimas vairākumam.

"Pēdējā laikā koalīcijas partneri ir tik ļoti fokusējušies uz jautājumu par eiro ieviešanu, ka savā publiskajā retorikā nostādījuši to kā pašmērķi un sava veida vienīgo panaceju," uzsvēris Reformu partijas frakcijas vadītājs.

Eiro pats par sevi varētu nedot Latvijas ekonomikai tik lielus ieguvumus, kā tas dažkārt solīts, maksimālo labumu no Eiropas vienotās valūtas ieviešanas Latvija var gūt, tikai paralēli īstenojot arī vairākas būtiskas strukturālās reformas, paudis Dombrovskis.

Pēc likuma pieņemšanas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ( V) izteicās, ka līdz ar eiro ieviešanas likuma atbalstīšanu sabiedrībā būs vieglāk kliedēt bažas par pāreju uz vienoto ES valūtu un likums radīs stabilitātes sajūtu Latvijas iedzīvotāju prātos. Āboltiņa arī atzinīgi izteicās par plašajām debatēm Saeimā,  atspoguļojot un cenšoties atspēkot arī sabiedrības paustās bažas.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs ( V) piebilda, ka lata nomaiņa uz eiro notiks pēc Eiropas Komisijas stingri noteikta maiņas kursa un likumā paredzētā kārtībā.

"Tas novērš jebkādas bažas par valūtas spekulācijām un veicinās drošības sajūtu cilvēkos," teica deputāts.

Imants Parādnieks (NA) uzsvēra, ka nauda pati par sevi nav valsts vērtību simbols, bet gan maksāšanas līdzeklis. Valsts vērtību simboli ir attēloti uz lata naudas zīmēm, bet būšot arī uz eiro. Parādnieks arī vērsa uzmanību, ka līdz ar eiro ieviešanu valsts budžetā varēs papildu pārdalīt 40 līdz 100 miljonus latu, ko varētu novirzīt dažādiem mērķiem, piemēram, latviešu ģimenēm ar bērniem, uzņēmējiem un pensionāriem.

Savukārt pie frakcijām nepiederošo deputātu pārstāvis Klāvs Olšteins akcentēja, ka līdz ar eiro ģimenēm vairs nebūs jārēķinās ar valūtas maiņas izmaksām. Tas atvieglošot gan ceļošanu, gan administratīvās procedūras uzņēmējiem.

Opozīcija vēlas plašāku diskusiju sabiedrībā

Saeimas opozīcijas deputāts Valērijs Agešins (SC) debatēs pauda, ka Latvijai pēc iestāšanas ES ir pienākums pievienoties eirozonai, taču tam nav noteikti nekādi termiņi. Iepriekš eiro ieviešanas termiņi grozīti jau divas reizes, un pašlaik tas noteikts 2014.gada 1.janvāris. Ņemot vērā, ka eiro ieviešana ietekmēs ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jautājums par eiro ieviešanas termiņu būtu jāpārskata, uzskata Agešins.

"Plašas pārmaiņas ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvē ir jānosaka ar augstāku demokrātijas pakāpi," sacīja Agešins, norādot, ka par eiro ieviešanas termiņu būtu jābūt demokrātiskai diskusijai un nav gana ar vienu Ministru kabineta izdotu rīkojumu. "Šo lēmumu būtu jāpieņem Saeimai ar kvalificētu balsu vairākumu," uzskata Agešins.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs ( V) norādīja, ka to, vai eirozonas kandidātvalstu statuss ir pārceļams, nosaka Eiropas Komisija (EK) un tas nav lemjams nacionālajam parlamentam. Iespēja lūgt EK ārkārtas ziņojumu šajā jautājumā būtu valdībai, taču nebūtu iemesla to darīt, jo Latvijas starptautiski apliecinātā apņemšanās pievienoties eirozonai izteikta jau vairākkārt.

Gandrīz visus opozīcijas piedāvājumus noraida

Skatot likumprojektu, deputātu vairākums noraidīja teju visus opozīcijas frakciju piedāvātos priekšlikumus, tomēr atbalstīja SC frakcijas deputāta Aleksandra Sakovska priekšlikumu eiro ieviešanas likumu pārdēvēt par "Euro ieviešanas kārtības likumu".

Saeima neatbalstīja opozīcijas - SC deputātu un ZZS frakcijas - priekšlikumu, ka Ministru kabinets drīkst uzsākt eiro ieviešanas procedūru Latvijā, saņemot divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalstu.

Saeimas deputāti noraidīja opozīcijas priekšlikumus par papildu kritēriju noteikšanu eiro ieviešanai. Atbalstu neguva ZZS frakcijas priekšlikums, ka eiro Latvijā var ieviest ar nosacījumu, ka minimālā alga valstī ir 300 latu pirms nodokļu nomaksas, vidējā alga tautsaimniecībā - 600 latu pirms nodokļu nomaksas, bet fiksētais bezdarba līmenis nepārsniedz 5% no darbspējīgo iedzīvotāju skaita, un iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir sasniedzis 8000 latu.

Finanšu ministrs Andris Vilks ( V), komentējot šo priekšlikumu, izteicās, ka, lai iestātos eirozonā, valstij jāizpilda Māstrihtas kritēriji, piemēram, jānodrošina zema inflācija, zems budžeta deficīts, zems ārējais parāds, stabila valūta un citi. Latvija tos izpilda jau kopš septembra. Savukārt daļu no ZZS piedāvātajiem kritērijiem Latvija jau izpilda, bet citus varētu nodrošināt ātrāk, esot eirozonā, nevis ārpus tās.

Tāpat Saeimas vairākums noraidīja SC deputātu Igora Pimenova un Ivara Zariņa priekšlikumu, ka eiro ieviešanas process ir iespējams, ja Latvija ir spējīga nodrošināt ilgtspējīgas attīstības rādītājus – kopējos izdevumus pētniecībai un attīstībai ne mazāk par 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ārējās tirdzniecības bilanci, kurā imports nepārsniedz eksportu vairāk par 10%.

Likums regulēs naudas maiņu un uzraudzīs tirgotājus

FM skaidrojusi, ka jaunais likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu un caurredzamu vienotās Eiropas valūtas ieviešanu Latvijā, un tas nosaka eiro ieviešanas scenārija galveno nosacījumu - eiro vienlaicīgo ieviešanu skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos no dienu, kad Latvijā tiek ieviests eiro. Iecerēts, ka Latvija pāries uz eiro 2014.gada 1.janvārī.

Izstrādātais likums paredz, ka divas nedēļas pēc eiro ieviešanas dienas būs vienlaicīgās apgrozības periods - apritē būs gan lati, gan eiro, un abas valūtas šajā laika posmā būs likumīgi maksāšanas līdzekļi. Divas nedēļas kā vienlaicīgās apgrozības periods noteikts, balstoties uz citu jauno eiro zonas valstu - Igaunijas, Slovākijas un Slovēnijas ‒ praksi, kurās bija noteikts divu nedēļu vienlaicīgās apgrozības periods. Igaunijas pieredze liecina, ka jau divās nedēļās pēc eiro ieviešanas vairāk nekā 90% darījumu notiek eiro.

Vienlaicīgi divu nedēļu periods samazinās pakalpojumu sniedzēju - tirgotāju, transporta, sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas un citu nozaru ‒ izmaksas un slogu, nodrošinot divu paralēlo valūtu naudas darījumu pakalpojumus, norādījusi FM.

Tāpat likumprojekts noteic, ka sešus mēnešus bez komisijas maksas varēs apmainīt skaidro naudu visās kredītiestādēs, vienu mēnesi - "Latvijas Pastā" un bez termiņa ierobežojuma - Latvijas Bankā. Savukārt Ministru kabinets savlaicīgi noteiks tās "Latvijas Pasta" atsevišķās pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, kurās iedzīvotāji varēs nomainīt skaidro naudas mēneša laikā pēc eiro ieviešanas dienas.

Paredzēts, ka likums arī noteiks: ja plānota liela - virs 3000 latu - skaidras naudas apmaiņa, tā būs jāpiesaka trīs dienas iepriekš attiecīgajā kredītiestādē vai
pasta pakalpojumu sniegšanas vietā. Savukārt valūtas maiņas punkti no eiro ieviešanas brīža nedrīkstēs izsniegt latus.

Tāpat, lai veicinātu raitu skaidras naudas nomaiņu, tostarp nodrošinātu komersantus un iedzīvotājus ar nepieciešamo daudzumu eiro monētu un banknošu, Latvijas Banka savlaicīgi organizēs eiro monētu kalšanu. Paredzēts, ka eiro monētas un banknotes nedrīkstēs nonākt publiskā apgrozībā pirms eiro ieviešanas dienas, bet, lai atvieglotu naudas nomaiņas procesu, Latvijas Banka arī izgatavos un izplatīs eiro monētu sākumkomplektus.

Likums paredz, ka preču un pakalpojumu cenas un tarifi gan latos, gan eiro būs jāuzrāda trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas. Būs noteikts, ka nav ieteicams norādīt cenas un tarifus abās valūtās ilgāk par gadu pēc eiro ieviešanas dienas.

Par eiro ieviešanas likumprojektu galīgajā lasījumā bija sagatavots 121 priekšlikums un prognozējamas stundām ilgas debates.

Plānots, ka Latvija no nacionālās valūtas latiem uz eiro pāries 2014.gada 1.janvārī. Finanšu ministrijas informācija liecina, ka eiro centrālais kurss, ko ES Padome noteiks 2013.gada vasarā, būtiski neatšķirsies no pašreizējā — 0,702804 lati par vienu eiro.