Spilgtā un tradīcijām bagātā Uzbekistāna. Ko apskatīt un izzināt šajā Vidusāzijas valstī?  (5)

Uzbekistānas teritoriju vēsturiski ir šķērsojis Lielais zīda ceļš no Ķīnas uz Eiropu, tādēļ ceļotāji šajā valstī ir ikdiena jau gadsimtiem ilgi. Pilsētās gar šo ceļu atrodas vairāk nekā 4000 arhitektūras pieminekļu no dažādiem vēstures posmiem.

Interesanti, ka tā ir arī viena no tikai dažām pasaules valstīm, kurām ir tikai sauszemes robeža un kuras arī ieskauj valstis bez jūras robežām. Aptuveni ceturto daļu valsts aizņem kalni. Uzbekistānā valda kontinentālais klimats ar nelielu nokrišņu daudzumu, vasarā gaisa temperatūra var būt ap +40 grādiem pēc Celsija, bet ziemā noslīdēt līdz -20 grādiem pēc Celsija. Tās teritorija ir bagāta ar dabas resursiem, kalniem, tuksnešiem, upēm, minerālavotiem. Turklāt šajā valstī iespējams baudīt ne vien dabas bagātības, bet arī kultūru un tradīcijas - keramiku, tradicionālo virtuvi, arhitektūras pieminekļus un daudz ko citu.

Viesmīlība un ticība

Viņš zina stāstīt, ka Uzbekistānā laika gaitā bijušas daudzas reliģijas, sākot ar totēmismu, šamanismu, budismu, arī kristietību un visbeidzot islamu, kas arī pašlaik ir galvenā valsts reliģija. Islamu 7. gadsimtā šajā teritorijā atnesa arābi, un tas pilnībā izmainījis uzbeku civilizāciju. Tomēr islams kļuvis populārs tikai 9. – 10.gadsimtā. Pašlaik no vairāk nekā 30 miljoniem Uzbekistānas iedzīvotāju 70 % ir musulmaņi, tomēr baznīca valstī ir atdalīta nopolitiskās varas. Tomēr ticība nāk roku rokāar brīnišķīgām celtnēm, tāpēc, esot šajā kolorītajā valstī, viens no apskates objektiem, kas noteikti jāiekļauj ceļojuma maršrutā jebkurā pilsētā, ir mozaīkām rotātās mošejas, kā arī medreses.

"Buhāras reģionā ir pilsēta Gižduvana, kuras centra atrodas medrese – musulmaņu skola, ko uzcēla Amira Timura Uluvbeka jeb varenā Tamerlana mazdēls, kas Vidusāzijāzijā valdīja pēc Timura nāves. Medresei pretim atrodas 12. gadsimtā celts mauzulejs, kura apglabāts viens no slavenākajiem sufistiem Al Gižduvani, kas bija viens no pirmajiem sufistiem, un viņa vārdā arī nosaukta pilsēta, jo tieši Bukharas apgabalā cēlušies septiņi no 21 svētākajiem un slavenākajiem sufistiem," stāsta Zharoffs, iesakot šo kā vienu no apskates vērtiem objektiem Uzbekistānā. (Tiem, kas nezina, sufisms ir nevis islāma sekta, bet drīzāk mistisks veids, kā tuvoties islāma ticībai. To definē kā "mistisku islāma ticību un praksi, kurā musulmaņi cenšas noskaidrot patiesību par dievišķo mīlestību un zināšanām, izmantojot tiešu personisko pieredzi par Dievu.") 

Savukārt vecākais minarets Buhārā ir 46,5 metrus augsts, bet kādreiz tas bijis pat 47 metrus augsts (gadu gaitā pamati nosēdušies par pus metru). Tas ir vienīgais minarets Uzbekistānā, kas veidots tikai no ķieģeļiem, bez ierastajām mozaīkām. Šo kompleksu sauc "Minorai Kalon" un tas ir viens no skaistākajiem pilsētas apskates objektiem. Pašu minaretu sauc – "Kalon" jeb lielais, varenais. Tas celts 12. gadsimtā pēc "Melnā" hana pavēles. Pēc mongoļu iebrukuma gan tas ticis nopostīts, bet 14. gadsimtā Timurs to licis atjaunot.

Spilgtas tradīcijas

Viens no Uzbekistānas lepnumiem ir daudzveidīgā keramika. "Arī mēs pabijām vienā no pilsētas daudzajām keramikas darbnīcām, kur tēvs, kas ir galvenais meistars, un viņa dēls, kā ierasts, tupot uz ceļiem, parādīja šī amata pamatus un sniedza arī meistarklasi," stāsta Vladislavs. 

Uzbekistānā gandrīz katrā reģionā nodarbojoties ar keramiku, tomēr pašas slavenākās pilsētas, ja runa ir par keramiku, ir Gižduvana un Rištanas pilsēta, kas atrodas aptuveni 1000 kilometru attālumā. Abās pilsētās veidotie keramikas izstrādājumi atšķiras, pirmkārt, ar māliem, jo to sastāvs ir dažāds. Otrkārt, keramikai atšķiras krāsa – Giždvanā sastopami balti, dzelteni, zili, zaļi un brūni. Rištanas keramikā dominē zilie toņi. Gan māla trauki, gan citi izstrāda'jumi ir vieni no labākajiem suvenīriem, ko pārvest no Uzbekistānas.

Tāpat liela loma Uzbekistānas iedzīvotāju dzīvē ir kokvilnas un linu audzēšanā. Ik gadu tiek eksportētas miljoniem tonnu linu un audumu, savukārt lineļļa tiek izmantota tradicionālo ēdienu gatavošanā, bet sēnalas no linsēklām tiek barotas lopiem. Svētdienas pie pilsētām notiekot arī lopu tirgi, kur var iegādāties gan liellopus, gan aitas, kas ir vieni no tradicionālajiem gaļas avotiem. Aitas gaļu izmanto arī tradicionālajā plovā, ko katrā reģionā gatavo citādi un plovam Uzbekistānā ir pat 100 dažādi pagatavošanas veidi. Ar to saistās arī dažādas tradīcijas. Piemēram, uz kāzām vīra radiem esot jānopērk vismaz divas aitas, 50 kilograms rīsu un 50 kilogrami burkānu, ko uzdāvināt līgavas radiem. Līgavas radi to visu savukārt pagatavo un cienā viesus. Interesanti, ka, kamēr viesi nav paēduši, līgavas radi nesēžas pie galda, bet tikai, kad visi citi dodas prom, ķeras pie maltītes paši, stāsta Zharoffs.

Ceļošana Uzbekistānā

Valsts galvenās pilsētas – Samarkandu un Taškentu - šķir vairāk nekā 200 kilometri, kam, ar autobusu braucot, nepieciešamas piecas stundas. Taču ar jauno vilcienu, kas iet pa to pašu ceļu, ko 19. gadsimtā licis izbūvēt Krievijas cars saviem zaldātiem, no vienas pilsētas līdz otrai var nokļūt vien divās stundās un desmit minūtēs. Vilciens no Taškentas izbrauc agri no rīta – septiņos vai astoņos – un pienāk Samarkandā pēc divām stundām, bet no turienes uz Taškentu atiet piecos vai sešos vakarā. "Tā kā mēs rīta vilcienu nokavējām, braucam ar autobusu. Arī tam ir savas priekšrocības, jo var apstāties un nedaudz apskatīt dažādas vietas pa ceļam. Piemēram, apskatīt Temerlana jeb Timura vārtus, kas celti 15. gadsimtā pēc Uluvbeka pavēles," pastāstīja Vladislavs. Samarkanda esot skaista pilsēta ar senu vēsturi, un savu uzplaukumu piedzīvojusi 14. gadsimtā, kad valdīja Timurs, kurš pats dzimis netālu no tās, un licis tās varenībai par godu pilsētā celt grandiozas celtnes. Tās vajadzējis celt arī viņa daudzo iekaroto valstu meistariem, un tie, kuri savu darbu paveikuši labi, tikusi dota brīvība atgriezties mājās, zina stāstīt ceļotājs. 

Arī Taškenta ir viena no senākajām Centrālāzijas pilsētām – tai 2200 gadi. Tomēr Samarkanda un Buhāra ir vēl vecākas. Interesanti, ka Taškentas vēsturiskais centrs atrodas 70 kilometrus ārpus pašreizējās pilsētas, tur, kur pašlaik ir Hadžikentas ciems. Taškenta ir viena no mūsdienīgākajām Centrālāzijas pilsētām, kas padomju laikos bijusi ceturtā lielākā PSRS pilsēta – pēc Maskavas, Pēterburgas un Kijevas. Ceļotājiem būs patīkami dzirdēt, ka Taškentas lidosta atrodas pilsētā, un līdz viesnīcai var nokļūt 10 – 20 minūtēs. 

Esot tur noteikti jānobauda vietējā virtuve – plovs, "mantij", "narin", "lagman" un citi tradicionālie ēdieni. Tāpat Taškentā var apskatīt vienu no vecākajiem Korāniem 16. gadsimtā celtajā medresē. Tāpat vērts apmeklēt kādu no daudzajām kokgriezēju darbnīcām, zīdmateriālu un ādas apgleznošanas darbnīcu. 

Visiem tūristiem gan jāņem vērā, ka lidostā jāizpilda deklarācija, ko nedrīkst pazaudēt ceļojuma laikā. Tāpat, arī braucot prom, būs jāaizpilda deklarācija divos eksemplāros. Tā kā Latvijas pilsoņiem Uzbekistānā nepieciešama vīza, tad katrā viesnīcā saņemsiet arī reģistrācijas kartīti, kura tāpat jāsaglabā līdz ceļojuma beigām.

Der zināt!

Galvaspilsēta: Taškenta

Valūta: Uzbekistānas sums 

Valsts valoda: uzbeku

Vīza: Ceļotājiem no Latvijas ir nepieciešamas vīzas, lai iebrauktu Uzbekistānā

Suvenīri: Daudzveidīgie keramikas, tekstila un juvelierizstrādājumi ir raksturīgi suvenīri, ko pārvest no Uzbekistānas. Savukārt paklāju izvešanai uz ārzemēm pastāv ierobežojumi. Tirgū un veikalos ieteicams kaulēties.

Vairāk par Vladislava Zharoffa ceļojumiem var lasīt viņa mājaslapā.