Dobele – sniegavīru, dižas vēstures, ceriņu un makaronu pilsēta  (3)

Dobele ir viena no Latvijas visvecākajām apdzīvotajām vietām, kas pirms 760 gadiem izveidojusies gleznainā Bērzes upes ielokā. Vēsturisko fonu pilsētā joprojām veido romantiskās Dobeles pilsdrupas, vecā luterāņu baznīca, vēsturiskais tirgus laukums un citi senatnes pieminekļi. Pašreiz Dobele ir rosīga, mūsdienīga pilsēta, kur ne tikai dūšīgi ražo, bet arī tur cieņā kultūrvēsturiskās vērtības, kopj zaļu pilsētvidi un dzīvespriecīgi svin svētkus. Turklāt tā atrodas tikai stundas brauciena attālumā no Rīgas.

Sniegavīru komandas laukumos, daudzveidīgās ziemas programmas, ekskursija kopā ar pils dāmām, Sniegavīru našķi kafejnīcās – tas viss padarīs ziemas dienu Dobelē krāsainu un garšīgu. 

Dobeles dižo Sniegavīru saiets

Smuki apaļi un balti, vienmēr omulīgi un draudzīgi. Šogad Dobeles Sniegavīri svin piekto jubileju. Tāda Sniegavīru parāde ir vienīgā Eiropā.

Varenie, apmēram piecus metrus augstie sniega vīri, sievas un viņu sniega bērni pilsētas laukumos ir Dobeles ziemas rota un lepnums. Tiem nekaitē ne lietus, ne vējš, jo mākslinieki tos veidojuši no Dobeles uzņēmumu – tenapora ražotāja SIA "Tenax" un sveču ražotāja SIA "Baltic Candles Ltd" – materiāliem. Sniegavīru saime paplašinās ar katru gadu, un pašlaik to skaits jau pieaudzis līdz 40. Jau pazīstamajiem tēliem – muzikantiem, slēpotājiem, hokejistiem, karaļpārim un citiem – šoziem piepulcējušies jancīgi Sniegavīru balles viesi. 

Saieta laikā ikviens dobelnieks un pilsētas viesis tiek aicināts piedalīties fotokonkursā "Satiec savu Sniegavīru!" , nobalsot par mīļāko Sniegavīru, piedalīties īpašās ziemas programmās un radošajās darbnīcās, apmeklēt kultūras pasākumus. 

Dobeles pilsdrupas 

Stāsts par Dobeli sākas vecajās, romantiskajās pilsdrupās. 1359. gadā Livonijas ordenis zemgaļu nodedzinātās koka pils vietā uzcēla savu pamatīgo mūra pili. Kurzemes hercogu Ketleru dzimtas valdīšanas laikā Dobele bija svarīgs militāra atbalsta punkts un nozīmīgs administratīvais centrs.

Pils vairākkārt ir paplašināta, labiekārtota un bijusi apdzīvota līdz 1736. gadam. Līdz mūsdienām vēl saglabājies no laukakmeņiem celtais pils aizsargmūris un priekšpils siena divu stāvu augstumā ar logu un durvju ailām.

Tā kā pilsdrupas ir ļoti populārs tūrisma objekts, 2002. gadā tika uzsākta Dobeles pilsdrupu konservācija. Pamazām tiek nostiprināti pils mūri, un no atjaunotā torņa skatu platformas paveras tāls skats pāri upei uz Dobeli. Lai vairāk uzzinātu par Dobeles pils vēstures pagriezieniem, atraktīvas pilsdāmas pavadībā var doties ziemīgā pastaigā pilsdrupās un pa nesen Bērzes krastā uzbūvēto promenādi. 

Dobeles vēsturiskais centrs – Tirgus laukums 

Tirgus laukums ir arī mūsdienu pilsētas centrs, kur tiek rīkoti dažādi pasākumi – pilsētas svētki, koncerti, gadatirgi, sporta aktivitātes.

Tas ir veidojies vienlaikus ar baznīcas celtniecību, un gadsimtiem ilgi bijusi dobelnieku galvenā andelēšanās vieta. 19. gadsimta beigās turīgākie namsaimnieki savu veco koka namiņu vietā sāka celt ķieģeļu divstāvu ēkas, kurās ierīkoja tirgotavas, viesnīcas, restorānus. Arī tagad tajās atrodas omulīgas kafejnīcas un veikaliņi. 

Pēc vērienīgas rekonstrukcijas 2011.gadā laukums ir atguvis bruģi. Tā galvenais akcents ir Ginesa rekorda cienīga strūklaka milzu akas veidā. Tā ir lielākā aka Latvijā un Baltijas valstīs, un dobelnieki būtu lepni, ja tik varenu aku un spaini neatrastu pat visā Eiropā. Tad Dobelei varētu pievienot vēl vienu titulu – lielākās akas pilsēta. 

Blakus laukumam paceļas arī luterāņu baznīca, kurā ir vairāki unikāli mākslas pieminekļi un kur Dobeles vācu draudzes mācītāja amatā gandrīz 40 gadus kalpoja ievērojamais latviešu valodas un etnogrāfijas pētnieks Augusts Bīlenšteins (1826 – 1907). 

Dobeles Novadpētniecības muzejs 

Ja laukā neganti salst degungals, ir īstais laiks iegriezties muzejā, lai siltumā vairāk uzzinātu par Dobeles pili un tās bijušo krāšņumu apjaustu vismaz maketā. Pastāvīgā ekspozīcija "Reiz Dobelē" sniedz ieskatu, kā senos laikos dzīvojuši dobelnieki. Muzejā vienmēr ir kāda jauna izstāde, un šoreiz līdz 24. janvārim aplūkojama gleznotājas Aijas Princes izstāde "Kā dzīvē". 

Ja esat kuplāka ģimene vai draugu pulciņš, iepriekš piesakot, muzejā varat līdzdarboties ziemas programmās. Piedalīties var veselās trīs: "Ziemassvētki latvieša sētā", "Pa Sniegavīra pēdām" vai "Pilsdāmu Ziemassvētki". Bet varbūt hercogienes Elizabetes Magdalēnas pils ārstniecības augu dārza pārzines Dārtas kompānijā gribēsiet nodegustēt noslēpumainus uzlējumus, vēl nedzertas tējas un ievārījumus? Arī to var izdarīt muzejā.

Dobeles Amatu māja 

Amatu māja ir amatnieku kopā sanākšanas un darbošanās vieta, taču te tiek gaidīts arī ikviens dobelnieks vai pilsētas ciemiņš, kurš grib iepazīt senos amatus, iejusties amatnieku lomā un pieredzējušu meistaru vadībā apgūt kādu no amatiem un latviešu virtuves gudrības. Izstāžu zālē vienmēr ir apskatāma kāda izstāde. Līdz gada beigām vēl var pagūt apskatīt amatnieku darinājumus izstādē "Zemgaļu raksti cauri laikiem". 

Saimes istabā, iepriekš piesakot, grupas var cienāties ar zāļu tēju un uz malkas plīts ceptām pankūkām ar zapti. 

Selekcionāra Pētera Upīša muzejs 

Pētera Upīša dārzs, kurš visskaistākais ir ceriņu ziedēšanas laikā, ziemas miegā krāj spēkus pavasara ziedēšanai. Tikmēr muzeja darbinieki aicina jūs iepazīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju, kas stāsta par dārza izveidotāja Pētera Upīša dzīvi un darbu, un izgaršot gastronomisko programmu "Ziemas našķi". 

Tās laikā uzzināsiet, kas aug Latvijas Valsts Augļkopības institūta dārzos un top eksperimentālajā pārstrādes cehā, nogaršosiet ziemas un vēlo rudens šķirņu ābolus, dabiskās sulas un sukādes. Ja atļaus laika apstākļi, jums piedāvās veikt nelielu pastaigu dārzā.

Programmas noslēgumā varēsiet nopirkt iegaršojušos ābolus, sulas un sukādes.

Pokaiņu mežs 

Tikai 14 kilometru attālumā no Dobeles atrodas Latvijas noslēpumainākā un mistiskākā vieta – Pokaiņu mežs. Vieta, kurai piedēvē pārsteidzoši spēcīgu enerģētiku. Ziema varbūt nav labākais laiks pastaigām pa meža ainaviskajiem pauguriem un dziļajām ielejām, tomēr, ja vien sniegs nebūs apsedzis neparastos akmeņu veidojumus, šī vieta, iespējams, atklāsies vēl neredzētā rakursā. Pastaiga noteikti būs izdevusies, ja vien silti apģērbsieties. Tomēr sasildīties un vajadzīgo informāciju var saņemt turpat esošajā jaunajā Pokaiņu informācijas centrā, kurš tagad ir atvērts arī ziemā. 

Dobelē ciemojoties, garšīgu maltīti varat ieturēt kafejnīcās "Sporta centrs", "Rasa", "RaCafe", "Gardi gan", "Karavāna". Iecienīts ir alus bārs "Tērvete", kas piedāvā latviešu nacionālo virtuvi un ir iekļauts Latvijas kulinārajā maršrutā. Te iespējams nogaršot Tērvetes rukša stilbu, Tērvetes kotletes un Tērvetes siera kūku, bet Sniegavīru saieta laikā sevišķais piedāvājums ir deserts "Sniegavīra pārsteigums". 

Nakti pārlaist varēsiet viesnīcā "Dobele" pašā pilsētas centrā, nelielajā, omulīgajā viesnīcā "RaCafe", Dobeles vācu namā", viesu mājā "Eglāji". Draugu kompānija vai ģimene nakšņošanu privātmājā "Pērkoni" un brīvdienu mājā "Auru Cīruļi" var apvienot ar pēršanos pirtiņā.
Vairāk par apskates objektiem, nakšņošanu, sabiedrisko ēdināšanu un pasākumiem var uzzināt mājaslapā www.dobele.lv

Baznīcas ielā 6, Dobele

Tālr. 637 23074, 26136682

e- pasts: turisms@dobele.lv

Materiāls tapis sadarbībā ar Dobeles Tūrisma informācijas centru