Sakopsim šo jucekli pirms radīsim jaunu, pēc 'Ventspils naftas' iegādes atzīst Kirkups  (30)

Kad "Vitol" iegādājās "Ventspils naftas" akcijas, bija patiesas bažas, ka mēs pārmaksājam par tām. Tas ļoti atšķiras no tā, kas līdz šim rakstīts presē. Patiesībā pēdējā gada laikā ["Ventspils naftas"] akciju cena vidēji svārstījusies ap vienu eiro, pēdējo trīs gadu laikā tā ir bijusi ļoti zema. "Vitol" uz darījumu skatījās tā brīža akciju cenas un aktīvu vērtības kontekstā.

Risks bija pārmaksāt par šiem aktīviem - mēs iegādājamies vēl 43,25% akciju laikā, kad ir bažas par naftas produktu plūsmas samazinājumu no Krievijas, kas paziņojusi par nodomu atstāt Baltijas ostas. Naftas produktu cauruļvadam ir nepieciešami 4,2 miljoni tonnu, lai tas strādātu "pa nullēm", bet vēl pastāv risks ar dažādu ietekmes uz vidi un citu atļauju saņemšanu. Tās ir finansiālās bažas.

Savukārt tās iespējas, ko mēs redzējām darījumā, bija - vai mēs varam reorganizēt šo biznesu un to padarīt efektīvāku un produktīvāku? Kopumā "Vitol" vadībai bija sajūta, ka Latvijā savas investīcijas esam "iesaldējuši". Citu akcionāru un visu iesaistīto pušu savstarpējo cīņu dēļ nevēlējāmies ieguldīt neko papildus. Tagad varēsim izskatīt ieguldījumu iespējas.

Vai mēs varam biznesu padarīt efektīvāku vadības līmenī? Mūsuprāt, jā. Terminālis un naftas produktu cauruļvads (SIA "LatRosTrans" - red.) patiesībā ir savstarpēji saistīti un tiem būtu jābūt vienoti vadītiem, tādēļ mēs vēlētos strādāt, lai atrastu veidu, kā to izdarīt. Līdz šim tas nebija iespējams, jo cauruļvadā viens no akcionāriem ir Krievijas infrastruktūras uzņēmums "Transneft", terminālī divi akcionāri. Tas būs izaicinājums turpmākajos gados.

Kā jūs to grasāties darīt? Nopērkot viņu akcijas?

Mēs negribētu, lai "Transneft" pārdod savas akcijas. Mūsuprāt, tas ir pozitīvi, ka viņi ir akcionāri Latvijas infrastruktūrā. Tādēļ mums jāatrod veids, kā saglabāt viņus kā akcionārus, bet tajā pašā laikā padarīt biznesu efektīvāku. Tā varētu būt vadības komanda, kas vada abus uzņēmumus.

Tāda kā holdingkompānija?

Jā, tas varētu būt uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus abām kompānijām – finanšu un administratīvā vadība, iepirkumi u.c. Vēl viena iespēja ir abu uzņēmumu apvienošana.

Atgriežoties, pie ["Ventspils naftas"] darījuma, īsi pirms tā cena strauji pieauga. Vai, jūsuprāt, tas bija baumu dēļ, vai arī tas notika mākslīgi?

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) to izmeklē. Man nav informācijas, ko tieši viņi pēta. Bet, protams, mēs bijām ļoti norūpējušies, redzot, ka akciju cena ceturtdien, 10. septembrī, sāka pieaugt, neraugoties uz ļoti nelielu [akciju] tirdzniecības apjomu. Es to vērtētu kā neloģisku tirdzniecību. Manā ieskatā tas izskatījās mākslīgi. Piektdien tā turpināja pieaugt, tas, protams, bija impulss, lai arī citi saprastu, ka kaut kas notiek un sāktu tirgot akcijas. Tomēr sākotnējais solis, manuprāt, noteikti bija darījumi, kas veikti, izmantojot iekšēji pieejamu informāciju. Es esmu pārliecināts, ka FKTK to pārbaudīs un pēc kāda laika publiskos savus secinājumu. Viņiem un [fondu biržai] "Nasdaq" ir visi nepieciešamie instrumenti un informācija, lai to izdarītu.

Vai jums ir aizdomas par to, no kurienes šī informācija noplūda?

Es domāju, ka tas ir acīmredzams, bet no manas puses nebūtu korekti to komentēt. Tomēr, manuprāt, tas bija apzināts mēģinājums, ko pamato arī [akciju cenas izmaiņu] grafiks. Akcijām, kas tiek tirgotas par 1 - 1,15 eiro, pēkšņs kāpums līdz 1,77 eiro izskatās pēc nozīmīga pieauguma. Nav vajadzīga liela iztēle, lai iedomātos, kādēļ kādam tas būtu izdevīgi.

Cik daudz laika, jūsuprāt, būs vajadzīgs, lai iegādātos atlikušās akcijas un vai esat gatavi tās iegādāties par pašreizējo cenu?

Kādēļ šis darījums jums bija svarīgs?

Mums jau līdz šim bijuši vairāki darījumi "Latvijas kuģniecībā". Viens no tiem bija vienošanās ar [Oļegu] Stepanova kungu, kas tika panākta 2014. gada pirmajā ceturksnī. Caur "Latvijas kuģniecību" ir īstenoti arī citi darījumi šovasar. Tādējādi tas bija [šo procesu] turpinājums. Tā ir iespēja atrisināt biznesa problēmas. Piemēram, "Ventspils naftas terminālam" bija strīdi ar "Ventbunkeru", tādējādi mums ir iespēja atrisināt šos jautājumus. Principā tas ir viens terminālis, kas ir sadalīts divās daļās, kuģu kraušana notiek "Ventspils nafta terminālī", bet ar "Ventbunkeru" ir vienošanās par dažādu pakalpojumu nodrošināšanu un bez vienošanās ar viņiem mēs nevaram kraut nevienu kuģi. Tādējādi mēs esam spiesti strādāt ar "Ventbunkeru".

Pēdējos astoņos, deviņos gados mums ar viņiem ir bijuši neskaitāmi strīdi, tostarp tiesā. Tādēļ šī ir lieliska iespēja tos atrisināt. Es domāju, ka tas ir ieguvums biznesam kopumā, ja izdodas pārvarēt termināla grūtības. Piemēram, ir bijušas daudz diskusijas par tvaiku savākšanas iekārtu, kas ļauj savākt un pārstrādāt ķimikāliju tvaikus, bet nepieciešama "Ventbunkera" atļauja, jo iekārta jāuzstāda šī uzņēmuma teritorijā. Līdz ar to ir daudz ieguvumu biznesam ārpus ziņu virsrakstiem.

Raugoties uz "Latvijas kuģniecību", kur "Ventspils naftai" pieder 49,94% akciju, tai netieši piederēja arī 15,91% akciju "Latvijas naftas tranzītā". Tās bija iesaldētas investīcijas - tās nenesa ienākumus. Šīs akcijas tika pārdotas "Ventbunkeram". Tādējādi tas ir plašāks darījums un, manuprāt, rada vērtību akcionāriem kopumā. Daudziem akcionāriem tā ir iespēja padarīt likvīdus iesaldētus aktīvus, kas neradīja nekādu vērtību. Tas arī ļaus nodalīt investīcijas, jo mēs, tas ir "Ventspils nafta" un tās meitasuzņēmumi, neko neiegūst no investīcijām citos uzņēmumos, kas nenodrošina neko noderīgu. Tāpat dažādie spēki, kas bijuši iesaistīti mūsu uzņēmumos un ir gadiem savā starpā cīnījušies, - mēs vēlētos, lai viņi vairs nebūtu mūsu uzņēmumos un mēs nevēlamies būt iesaistīti viņu biznesā. Mūsuprāt, šis ir brīdis, kad varam koncentrēties biznesam, nevis politikai vai mazākuma vai vairākuma akcionāru strīdiem. Mūsu fokusam būtu jābūt kravām no Krievijas.

Vai vienošanās ar Stepanovu bija saistīta ar tiesvedību Londonas tiesā?

Tiesvedība Londonā tika apturēta, pamatojoties uz mierizlīgumu. Es domāju, ka tas bija pozitīvi gan Stepanovam, gan "Latvijas kuģniecībai".

Tātad viņš ir pilnībā ārpus Ventspils biznesa.

Es nezinu par citiem uzņēmumiem, bet no "Latvijas kuģniecības" perspektīvas mums nav nekādu problēmu ar Stepanovu. Mēs esam noslēguši vienošanos. Es nevaru plašāk šo komentēt, bet domāju, ka tas ir pozitīvi abām pusēm.

No kuras puses nāca iniciatīva šī mierizlīguma slēgšanā?

Ar visām iesaistītajām pusēm vienmēr ir bijusi komunikācija. Manuprāt, tas bija 2013. gada septembrī, kad radās iespēja mainīt komunikācijas gaitu. Šķiet, ka mums izdevās nākt klajā ar kaut ko, kas der gan "Latvijas kuģniecības" akcionāriem, gan Stepanovam. Es zinu, ka tas ir ticis atspoguļots diezgan negatīvi, bet tā, manuprāt, ir politika. Es neticu, ka viņš ir neapmierināts [ar vienošanos].

Vai joprojām saskaraties ar naidīgumu un pretestību savos uzņēmumos Latvijā?

Es pieļauju, ka tad mums jāatgriežas pie "Ventspils naftas" darījuma. Pagaidām ir pāragri ko teikt. Zināmi cilvēki nebija ar to apmierināti, bet to es noprotu tikai no presē lasītā. Man gan šķiet, ka cilvēkus tas vairs neinteresē. Izskatās, ka noteikti cilvēki vēlas šo stāstu uzturēt dzīvu, bet es neesmu pārliecināts, ka tur vairs ir stāsts.

Raugoties uz to no Latvijas valsts interešu viedokļa, tagad jums ir pasaules lielākā, privātā naftas produktu tirdzniecības kompānija, kas ir gatavāka investēt naudu valstī. Tas nozīmētu vairāk darba vietu. Mēs visi pēdējos 18 mēnešos esam bažījušies par negatīvu ietekmi, ko varētu radīt problēmas ar Krieviju un sankcijām. Krievija ir pamatīgi investējusi savās ostās - Primorskā, Ustlugā - tādēļ pastāv pamatotas bažas, ka kravu plūsma tiks novirzīta no Latvijas. Tas nozīmē, ka mums - es domāju "Vitol" grupu - ir smagi jāstrādā, lai piesaistītu kravas. To ir daudz vieglāk darīt, ja mums ir droša uzņēmējdarbības vide. Mums nepieciešams valdības atbalsts, mums nepieciešamas atļaujas, lai varētu pārkraut vairāk produktu Ventspilī, vides atļaujas, ko mēs nesaņemam.

Ventspilī mums ir milzīgas problēmas ar atļaujām. Es ceru, ka turpmākajos mēnešos mēs par to dzirdēsim daudz vairāk. Valdībai ir jāatbalsta bizness, viņiem mums jāpalīdz piesaistīt vairāk kravu, kas nozīmes lielākus ienākumus, lielākus nodokļus. Manā skatījumā tas var būt tikai labi, tā vietā lai ļautu citiem cilvēkiem noteikt dienas kārtību.

Šīs atļaujas izdod pašvaldība?

Vai Lembergs šādā veidā jūs šantažē?

Viņš ir ļoti gudrs un pieredzējis politiķis. Viņam ir ļoti viegli teikt, ka "es neizsniedzu šo vai to atļauju, to dara brīvosta vai vides dienests un jums jārunā ar viņiem". Ārvalstu investoram ir ļoti grūti ar to tikt galā. Mēs negribam tikt ierauti politikā. Pēdējos gados mēs ļoti skaidri esam teikuši: mēs vēlamies kontrolēt savu biznesu. Tomēr valdībai ir jānodrošina, ka ārvalstu investora tiesības tiek ievērotas, un, ja sistēma tiek izmantota negodprātīgi, tad viņiem ir jāpalīdz šīs grūtības pārvarēt. Visi ir norūpējušies par tranzīta saglabāšanu, tāpēc, manuprāt, šie ir "melnie caurumi", kas mums ir jāapspriež atklātāk. Pēdējos gados to ir bijis grūti darīt, jo mēs vadījām sarunas par daudziem jautājumiem.

Vai jūs esat vērsušies pie valdības saistībā ar problēmām Ventspilī?

Jā, "Ventspils naftas termināls" to ir darījis - vērsies vides dienestā Rīgā. Domāju, ka tagad sāksim jaunu posmu un es tajā iesaistīšos vairāk. Valsts prezidents ir ļoti skaidri pateicis, ka vēlas iedrošināt investorus ieguldīt vairāk Latvijā. Tās ir labas ziņas, un es domāju, ka valdība vēlas palīdzēt, bet ir jāatrod pareizais veids, kā atbalstīt biznesu. Tam, vai tas ir ārvalstu investors vai latviešu akcionārs, nevajadzētu būt nozīmei.

Tātad jūs esat pārliecināti, ka bizness Latvijā turpināsies veiksmīgi un to neietekmēs ģeopolitiskā situācija.

Mēs ļoti raizējamies par ģeopolitisko situāciju un biznesa vidi. Mēs to uzskatām par nopietnu draudu mūsu biznesam. Mēs esam biržā kotēts uzņēmums, tādēļ mums uzmanīgi jāizsver tas, ko mēs sakām, tomēr, neraugoties uz to, mēs esam teikuši, ka Krievijas nodoms ir samazināt kravas plūsmu uz Latviju. Viņi ir investējuši milzīgu naudu infrastruktūrā Primorskā un Ustlugā. Mēs vēlamies piesaistīt naftas produktus un saglabāt tranzīta koridoru, bet, ja Krievija investē savās ostās, tad ir saprātīgi, ka viņu valdība vēlas, lai tās tiek izmantotas. Tādēļ es nedomāju, ka tā ir tikai politika. Tagad mūsu - "Vitol" grupas - loma ir censties piesaistīt plūsmu. Vitol vadība par to ir ļoti norūpējusies. Mēs zinām, ka apjomi samazināsies, un tas ietekmēs visas ostas, bet jautājums ir, kādā mērā. Tas ir mūsu darbs - atrast risinājumu un samazināt kritumu, cik vien tas ir iespējams, un optimizēt biznesu, padarīt to efektīvāku, lai mēs varam strādāt arī ar mazāku kravu plūsmas apjomu.

Ja kravu plūsma no Krievijas apstājas, vai, jūsuprāt, vispār pastāv alternatīvas?

Ja runājam par cauruļvadu, tad gadījumā, ja Krievija aptur plūsmas, tad nē, spēle beigusies. Terminālī kravas ienāk arī pa dzelzceļu un no jūras, ne tikai cauruļvadu. Tās ir ļoti dārgas rotaļlietas. To uzturēšana izmaksā pārāk daudz, lai tās neizmantotu.

Konkurence nav tikai ar Krievijas ostām, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Vai, jūsuprāt, te konkurence ir godīga?

Runājot par dzelzceļa pārvadājumiem, ir vairākas lietas, ko būtu jāvērtē. Būtu jārada godīgs "spēles laukums" visiem dalībniekiem, nevis lai tikai Rīga gūtu labumu.

Vai varat paskaidrot, kādas pašlaik šajā ziņā ir problēmas? Kā noprotu, tie ir dzelzceļa tarifi.

Dzelzceļa kravu vešana uz Ventspili ir dārgāka nekā uz Rīgas, jo maksa tiek aprēķināta pēc dzelzceļa līnijas garuma, lai gan uz Rīgu ved dubultais sliežu ceļš. Par to ir jau daudz rakstīts.

Jau minējāt, ka vēlaties investēt "Ventspils naftā" un, iespējams, arī citos uzņēmumos. Kādi ir jūsu plāni?

"Ventspils naftas terminālī" līdz ar "Ventspils naftu" akcionārs ir arī starptautiskais uzņēmums "VTTI", kam pieder 49% daļu. Viņi vēlētos modernizēt termināli, ierīkot tvaiku savākšanas iekārtu un cenšas iegūt atļaujas, lai to izdarītu. Termināli nevajadzētu uzskatīt par kaut ko statisku, ir jāmaina iekārtas vai pat no tām jātiek vaļā, ja tas darbu padara efektīvāku. Tam noteikti nepieciešama modernizācija un investīcijas.

Vai jūs raugāties arī uz iespējām paplašināt biznesu, piemēram, iegādājoties jaunus uzņēmumus?

Tāda iespēja ir ar "Latvijas gāzi", mēs to esam pētījuši, bet "Vitol" vadības viedoklis ir - sakopsim esošo jucekli, pirms radīsim jaunu.

Man patiktu domāt, ka mēs to varam darīt, jo vienkārši - kāpēc gan nē? Vēl jo vairāk, ja mēs tad varētu vairāk izmantot jau esošos aktīvus. "VTTI" strādā terminālu un infrastruktūras biznesā, tādēļ dabas gāzes nozare tam varētu būt interesanta.

Jūs tagad esat arī "Skonto naftas" valdē, tātad jūs esat nopirkuši arī šo uzņēmumu?

"Ventspils nafta" pieder ["Vitol" grupas uzņēmumam] "Euromin". "Ventspils naftai" savukārt pieder 49,94% "Latvijas kuģniecībā". Tai caur "Latmar" pieder 100% "Nafta Invest", kam pieder "Skonto nafta". Tādēļ mēs esam vadībā.

Bet tas ir nesen noticis darījums.

Jā. Tas, ko mēs secinām ir, ka daudziem no uzņēmumiem vadībā ir cilvēki, kam mēs maksājam, bet tajā pašā laikā mēs paši to varētu darīt. Vienkārši cenšamies ievērot disciplīnu.

Daudzi no šiem uzņēmumiem nav saistīti ar jūsu pamatbiznesu, piemēram, nekustamais īpašums. Vai plānojat kādu no tiem pārdot? Piemēram, Preses namu?

Mēs vēlamies to pārdot, lai citi cilvēki attīsta. Labā ziņa ir tā, ka [Preses nams] vairs nav iesaistīts tiesvedībā, mēs to pilnībā kontrolējam un varam pārdot, kad atradīsim atbilstošu pircēju.

Kā kopumā vērtējat Latvijas tranzīta un pārvadājumu nozari, vai tā kļūst caurskatāmāka? Ar 25 gadus ilgušiem "tranzīta kariem" Ventspilī, "Latvijas dzelzceļa" vadītāja aizturēšanu, tā saukto oligarhu izveidoto pārvadājumu uzņēmumu kopā ar Krievijas dzelzceļu šajā nozarē netrūkst satricinājumu.

Katrā ziņā ir izaicinājumi. Latvijai ir ģeogrāfiskas priekšrocības - jums ir Ventspils, jums ir neaizsalstošas ostas. Ja paskatāmies kartē, tad priekšrocības ir acīmredzamas. Mums ir jācenšas to vislabāk izmantot, padarīt biznesu efektīvāku.

Bet es domāju, ka izaicinājums Latvijai ir milzīgs. Ja visi "Ventspils naftas" akcionāri pārdos savus vērtspapīrus un par vienīgo īpašnieku kļūs "Vitol" caur "Euromin", tas nepazeminās caurskatāmību. Mēs būtu ļoti priecīgi turpināt publicēt ziņojumus par uzņēmējdarbību, komunicēt un stāstīt par savu darbu.

Kāds ir jūsu iespaids par Latvijas uzņēmējdarbības vidi kopumā?

Arī tas ir izaicinājums. Kopā ar Ārvalstu investoru padomi mēs esam sagatavojuši daudzus labus priekšlikumus valdībai. Būtu jauki, ja daļa no šiem ieteikumiem tiktu ieviesti. Arī tieslietu sistēmas caurredzamība ir izaicinājums. Ikdienā - arī pēc Latvijas prezidentūras ES Padomē beigām - Latvijai jāturpina īstenot reformas.

Mēs vēlētos, lai valdība vairāk pūļu vērš arī izglītības sistēmai. Piemēram, mums tagad ir jāalgo jūrnieki no Filipīnām darbam uz mūsu kuģiem. Mēs lepojamies ar to, ka esam Latvijas kuģniecības uzņēmums, ka mums ir ļoti augsti kvalificēti darbinieki un apkalpe. Tomēr mēs nevaram atrast pietiekami lielu darbinieku skaitu mūsu kuģu apkalpei. Latvijā ir ar jūrniecības tradīcijām bagāta, bet mēs nevaram atrast darbiniekus, lai gan atalgojums ir cienījams. Tāpēc aicinu jauniešus aktīvāk iet studēt jūrniecību, jo šajā nozarē pēc studijām darbs būs.