Foto: AP/Scanpix
Batuts ir jaunākā no trīs vingrošanas disciplīnām, kas atradusi sev vietu olimpisko spēļu kalendārā (vēl arī vingrošana un mākslas vingrošana). 1930.gados batuta lēkšanu izdomāja Aiovas universitātē, kur batutu izmantoja kā palīglīdzekli akrobātu, astronautu un sportistu treniņos.

Tomēr sporta veids strauji kļuva populārs un 1964.gadā risinājās jau pirmais pasaules čempionāts – un tas notika Londonā. Batuts pirmo reizi olimpiskajās spēlēs bija iekļauts 2000.gadā Sidnejā.

Batuta sacensībās sportistus vērtē pēc izpildīto elementu sarežģītības pakāpes, to izpildījuma kvalitātes, kā arī pēc lēcienu augstuma.

*līdz šim olimpiskajās spēlēs dominējuši Ķīnas batuta meistari, kuri izcīnījuši trešo daļu no visām medaļām – trīs zelta, divas sudraba un sešas bronzas
*batuta sacensībās sportisti nedrīkst vilkt dārglietas. Izņēmums ir vienkārši, apaļi gredzeni, taču tiem jābūt "noteipotiem"

Tokijas olimpiskajās spēlēs batuta sacensības sadalīs divus medaļu komplektus – vīriešiem un sievietēm. Gan sieviešu, gan vīriešu sacensībās startēs pa 16 labākajiem pasaules batuta vingrotājiem. Katru valsti drīkst pārstāvēt maksimums divi sportisti gan vīriešu, gan sieviešu sacensībās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!