Zili baltos toņos krāsotā paradīze — Mikonas sala Grieķijā. Latviešu ceļotāja piezīmes  (4)

Pētera Struberga stāsts ir fragments no apgāda "Jumava" tikko iznākušās grāmatas ceļojumu grāmatu sērijā "aiz apvāršņa" — "Pasaules salas latviešu klaidoņu acīm".

Pirmo fragmentu par Venēciju lasiet šeit, bet otro stāstu - par Korfu salu lasiet šeit.

"Pievakarē "Costa Fascinosa" turpināja ceļu, lai nākamajā dienā apciemotu vēl vienu, šoreiz Egejas jūras daiļavu Mikonas (Mykonos) salu. Kuģojot starp abām salām, tika pieveikts iespaidīgs attālums, proti, 405 jūras jūdzes jeb apaļi 750 kilometri. Vispirms okeāna laineris pa Jonijas jūru aplieca Peloponēsas pussalu, kas slavena ar tādiem antīkās pasaules dārgakmeņiem kā Senā Olimpija, Mikēnas un Sparta, pēc tam gar Maleas zemesragu devās Egejas jūras virzienā.

Kiklādu salu grupā ietilpstošo Mikona salu kuģis sasniedza dienas vidū, un mēs nekavējoties ķērāmies pie salas apskates. Kā pirmo aplūkojām fotogēnisko Mikonu jeb Horas pilsētas ostu, kas, pateicoties savai burvīgajai ārienei, tūristu vidū ir iemantojusi lielu popularitāti. Savukārt pie ostas pieguļošajā laukumā uzstādītais brīvības cīņu varones Manto Mavrojenus krūšutēls mums deva iespēju kaut nedaudz ieskatīties grieķu tautas heroiskajā pagātnē.

Izrādījās, ka grieķiete Manto Mavrojenos savulaik bija vadījusi sacelšanos pret turkiem un par izciliem nopelniem neatkarības atgūšanā šai drosmīgajai sievietei tika piešķirta ģenerāļa dienesta pakāpe. Tā kā Mikonas pilsētas apraudzīšanu bijām nolēmuši atstāt vēlākam laikam, tad, tāpat kā Korfu pie ostas, noīrējām taksometru un vispirms devāmies uz izmēros nelielās salas vidieni, kur Ano Mera ciematā atrodas slavenais "Panagia i Tourliani" klosteris. Ciemata centrālais skvērs mūs sagaidīja ar lauku apvidiem tradicionālo zemnieku tirdziņu. Piedāvāto augļu, dārzeņu un svaigu produktu vidū jo sevišķi ar savu lielisko garšu izcēlās vietējais "kopanisti" siers. Šo sniegbalto, pikanto sieru vietējie zemnieki pagatavo ar rokām mājas apstākļos no aitas un govs piena maisījuma. Tirdziņā "kopanisti" tika reklamēts vienlaikus ar Grieķijā iecienītā 50 grādus stiprā anīsa aperitīva "ouzo" piedevu. Iespējams, tādēļ daži vīriešu kārtas tūristi pie siera pārdevējām turējās klāt gluži kā pielīmēti.

Ceļojuma noslēguma stāsts par Santorīni būs lasāms pēc divām nedēļām, 26. jūlijā.

Apgāds "Jumava" laidis klajā jaunu grāmatu tik populārajā ceļojumu grāmatu sērijā "aiz apvāršņa" — "Pasaules salas latviešu klaidoņu acīm".

Grāmata tapusi kā atsevišķu stāstījumu kopums, kuru autori ir tādi populāri ceļotāji kā Māris Gailis, Ingūna Grīnberga, Mārcis Kalniņš, Pjotrs Kotovs, Juris Lorencs, Gunita Ozoliņa, Māris Puķītis, Pēteris Strubergs, Mārtiņš Šics un Ēriks Veits, savukārt visus šos stāstus kopā likusi Kristīna Blaua. Grāmata veltīta Jānim Vaišļam – pasaules apceļotājam un "Pasaules latviešu klaidoņu brālības" goda biedram.

Pēc ar Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidenta Dr.geol Ivara Strautnieka domām šīs grāmatas autori sniedz savu priekšstatu, redzējumu un izjūtas par kādu no pasaules salām. No viņu snieguma mūsu iztēlē paveras gan salu ainavas, gan arī priekškars uz pašu salinieku dzīves ikdienu. Tikai no šiem dažiem stāstiem vien jau ir noprotams, cik liela ir salu daudzveidība un cik tās ir atšķirīgas viena no otras. Gluži kā cilvēki, katra no tām ir unikāla. Tāpat arī katrs cilvēks redz un izjūt salu savādāk.

Dažādu zinātņu nozaru speciālisti tās var klasificēt pēc atšķirīgiem kritērijiem. Tomēr, šķiet, ka ārpus ģeogrāfu, ģeoloģu, arheologu, biologu vai vēl citu zinātņu nozaru pārstāvju klasifikācijām ir vēl kādas citas salas, kuru kritērijs ir ļoti cilvēcisks. Tās ir mīlestības saliņas. Mans novēlējums ir katram lasītājam atrast savu mīlestības saliņu gan tiešā, gan arī pārnestā nozīmē, tā Ivars Strautnieks.

No 13. jūnija šī grāmata ir nopērkama arī visās Latvijas grāmatnīcās.