Divi gadi bez Krievijas tirgus: pamatīgs spēriens Latvijas piensaimniekiem un ražotājiem  (506)

Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķini liecina, ka Latvijas piensaimnieku zaudējumi kopš 2014. gada augusta pārsnieguši 104 miljonus eiro, turklāt ministrija prognozē, ka piena ražotāju ieņēmumu samazinājums, ņemot vērā arī izmaksāto atbalstu, līdz 2017. gada beigām cenas lejupslīdes dēļ varētu sasniegt 233,5 miljonus eiro.

Izpētot piensaimnieku pērnā gada finanšu pārskatus, secināms, ka virknei kooperatīvu apgrozījums samazinājies par ceturto daļu, līdzīgu kritumu piedzīvojuši arī lielie piena pārstrādes uzņēmumi.

"Šajā laikā summējās trīs krīzes – Krievijas embargo, ES kvotu atcelšana un produkcijas pārprodukcija," portālam "Delfi" atzīst Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Viņa vērtējumā krīzes zemākais punkts varētu būt sasniegts, bet lauksaimniekiem "sliktākais būs tad, kad nāksies saprast, kur viņi pašlaik atrodas un kā no tā tikt ārā". "Kredīti bankām būs jāatdod, un nāksies izdarīt smagas izvēles" min Jansons.

"Embargo iecirta lielu robu, bet tas sakrita ar pārprodukcijas brīdi pasaulē, cena nokritās visur," piebilst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

ZM valdībā skatītajā ziņojumā vairākkārt uzsver, ka vissmagāk importa embargo Latvijā ietekmē piena un piena produktu nozari.

Izpētot lielāko piena kooperatīvu pērnā gada pārskatus, secināms, ka 2015. gadā sarucis gandrīz visu kooperatīvu apgrozījums – atsevišķos gadījumos apgrozīts par ceturto daļu mazāk, bet citos gadījumos kritums ir niecīgs.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības (LPKS) "Piena ceļš", kas sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā "Rokiškio Sūris", "Tukuma piens", "Rīgas Piensaimnieks" u.c., apgrozījums pērn sarucis par 25,3% – līdz 16,9 miljoniem eiro, bet peļņa pieaugusi 2,3 reizes – līdz 248,8 tūkstošiem eiro. Jānorāda, ka kooperatīvs nodarbojas arī ar liellopu un piena teļu iepirkšanu un tam pieder AS "Jaunpils pienotava".

Kooperatīvs "Straupe" 2014. gadā strādāja ar 6,22 miljonu eiro apgrozījumu un 286,2 tūkstošu eiro peļņu – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apgrozījums pieauga par 7,8%, savukārt peļņa būtiski nemainījās. Savukārt pērn kooperatīva apgrozījums saruka par 11% – līdz 5,532 miljoniem eiro, bet peļņa pat uz pusi jeb par 53,3% – līdz 133,6 tūkstošiem eiro.

Pienotavas vadības ziņojumā teikts, ka piens pērn iepirkts par 1,3% mazāk, un vidējā cena bijusi 27,6 centi par kilogramu, kas ir par 19% mazāk nekā 2014. gadā, tomēr par 27% vairāk nekā vidēji Latvijā.

"Dundagas" kooperatīva apgrozījums pērn saruka par 1,3% – līdz 2,28 miljoniem eiro, savukārt peļņu piensaimniekiem neizdevās gūt – "Dundaga" strādāja ar 59,8 tūkstošu eiro zaudējumiem pretēji peļņai 2014. gadā.

Arī kooperatīva "Viļāni" apgrozījums sarucis – par 10%, salīdzinot ar 2014. gadu, un bija 1,96 miljoni eiro. Peļņas kritums bijis krietni ievērojamāks – no 112 tūkstošiem eiro līdz 799 eiro.

Savukārt "Pienupītes" apgrozījums pērn pieaudzis par 55,5% – līdz 1,68 miljoniem eiro, bet peļņa saruka 2,3 reizes – līdz 2,7 tūkstošiem eiro.

Piensaimnieku kooperatīva "Dzēse" apgrozījums pērn samazinājies par 45,7% – līdz 2,93 miljoniem eiro, bet peļņa samazinājusies vairāk nekā 27 reizes – no 245,8 tūkstošiem eiro līdz 8,9 tūkstošiem eiro.

Arī "Dzēses" vadība atzīst pasaules mēroga krīzi nozarē, kuras dēļ daļa "Dzēses" biedru ir izstājusies no kooperatīva, līdz ar to ir samazinājies kooperatīva apgrozījums.

Piešķirot atbalstu piensaimniekiem šā gada maijā, ZM skaidroja, ka piena iepirkuma cenas līdz 2016. gada aprīlim ir samazinājušās par 33% salīdzinājumā ar 2014. gada jūlija cenu (pirms embargo noteikšanas), kas ir viens no lielākajiem piena iepirkuma cenu samazinājumiem ES dalībvalstu starpā.

"Ražotājiem cenu lejupslīdes dēļ nepārtraukti palielinās finansiālie zaudējumi, situācija ir kļuvusi kritiska, un ražotāji sastopas ar nopietniem bankrota draudiem," norāda ministrija.

Kopumā valsts atbalstu nozare šajā laikā saņēmusi divas reizes – pērn augustā piena ražotājiem tika piešķirti 7,6 miljoni eiro, bet šā gada maijā – 6,197 miljoni eiro. Savukārt no ES kopumā saņemti 14,9 miljoni eiro.

Jānorāda, ka jūlija vidū Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu pārdalīt ES piena ražotāju atbalstam vēl 500 miljonus eiro. Kā tiešu finansiālu atbalstu Latvijai plānots piešķirt vēl 9,76 miljonus eiro.

Atbalsts paredzēts saimniecībām, kuru finansiālā situācija ir jo īpaši apdraudēta ilgstoši nelabvēlīgajos tirgus un zemo cenu apstākļos, informēja ZM.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegtā informācija liecina, ka no kopējā piešķirtā finansējuma ciltsdarba atbalstam 2015. gadā tika izmaksāti 99,64%.

Kopumā atbalstu varēja saņemt 8991 ganāmpulku īpašnieks, bet lielāko atbalstu saņēma AS "Agrofirma Tērvete", SIA "Agrofirma Zelta Druva", SIA "Kalna Oši", SIA "Pampāļi", kā arī "Agrofirma Jelgava". Konkrētas summas, cik lielu atbalstu saņēmis katrs uzņēmums, gan LAD nedrīkst nosaukt.

Šogad valsts piešķirto atbalstu 6,197 miljonu eiro apmērā saņēmuši 8543 lauksaimnieki. Tas izmaksāts visiem lauksaimniekiem, kas varēja to saņemt, portālam "Delfi" apliecināja LAD.

Lielākie šī atbalsta saņēmēji, līdzīgi kā iepriekš, ir "Agrofirma Tērvete", "Agrofirma Zelta Druva", "Pampāļi", "Agrofirma Jelgava", kā arī Bebru pagasta U.Krievāra zemnieku saimniecība "Pilslejas".

Gan Šolks, gan Jansons portālam "Delfi" apliecina atbalsta nozīmīgumu. "Piena ražošanā ir daudz ieguldīts, ņemti kredīti. Neviens negrib to visu sagraut," vērtē Šolks.

Pēc Šolka teiktā, atbalsts bijis nozīmīgs, lai "strādātu, bet ne attīstītos". Jansons cer, ka tas dos iespēju piensaimniekiem izdzīvot, taču vienlaikus uzsver, ka pie tā nedrīkst pierast, jo krīzes ir arī citās lauksaimniecības jomās, kas tiek galā pašu spēkiem.

Līdzīgi kā kooperatīviem, arī piena pārstrādātājiem nācies saskarties ar apgrozījumu kritumu – atsevišķos gadījumos pat par trešo daļu.

"Lursoft" informācija liecina, ka koncernā "Food Union" ietilpstošā "Rīgas Piena kombināta" (RPK) apgrozījums 2015. gadā bija 90,067 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā iepriekš, bet zaudējumi bija 6,144 miljoni eiro, kas ir par 2,4% vairāk nekā iepriekš.

Uzņēmuma vadība ziņojumā apgrozījuma kritumu skaidro ar ievērojamu eksporta samazinājumu uz Krieviju, kas vēsturiski bijis lielākais eksporta tirgus. Kopumā RPK pērn eksportēja produkciju 19,3 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 58,8 miljoniem eiro iepriekšējā gadā.

Savukārt "Valmieras piens" pagājušajā gadā strādāja ar 27,877 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 33,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,3 tūkstoši eiro, atsaucoties uz datubāzē "Lursoft" publiskoto gada finanšu pārskatu, vēsta BNS.

Pēc aģentūras LETA ziņotā, "Food Union" sastāvā esošā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Rīgas piensaimnieks" apgrozījums pagājušajā gadā bija 30,36 miljoni eiro, kas ir 7% samazinājums salīdzinājumā ar 2014. gadu. Uzņēmuma peļņa saruka par 29% – no 680,2 tūkstošiem eiro 2014. gadā līdz 480,5 tūkstošiem eiro.

Kooperatīva "Piena ceļš", kuram pieder "Jaunpils pienotava", valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece portālam "Delfi" apliecina, ka "Jaunpils pienotavai" Krievijas noteiktais embargo bijis pamatīgs blieziens un sāpīga pieredze, jo tas bijis uzņēmuma lielākais eksporta tirgus.

"Pirms embargo noteikšanas jau bija sagatavots siera pasūtījums uz oktobri, ar visiem kodiem utt. Siers palika rūpnīcā, un vēlāk tas bija jārealizē par jebkādu cenu, jo tuvojās realizācijas termiņš," viņa atminas.

"Tad, kad pirmais pārsteigums bija pāri, sākām darbu pie jaunu tirgu meklēšanas," viņa klāsta, piebilstot, ka 2015. gadā uzņēmums izmantoja visas iespējas un piedalījās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajās izstādēs u.c.

Pagājušajā gadā "Jaunpils pienotava" strādāja ar 7,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 17,9% samazinājums salīdzinājumā ar 2014. gadu. Uzņēmuma peļņa sarukusi 7,6 reizes – no 126 152 eiro līdz 16 542 eiro pērn.

Arī lietuviešu koncernam "AS Rokiškio sūris" piederošā piena iepirkšanas uzņēmuma SIA "Jēkabpils piena kombināts" apgrozījums pērn samazinājies – par 32%, bet uzņēmuma peļņa samazinājusies astoņkārtīgi – līdz 14,7 tūkstošiem eiro.

Kā norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, gads nozarei bija ļoti smags, jo tirgus piedzīvo nelīdzsvarotu periodu Krievijas embargo un piena pārprodukcijas dēļ. Piena piegādes apjoms uzņēmumā palielinājās par 3,5 miljoniem tonnu, kamēr pieprasījums pēc piena produkcijas eksporta tirgos palicis nemanīgs, raksta LETA.

Tikmēr "Preiļu sieram" pagājušajā gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 23% – līdz 62,64 miljoniem eiro apgrozījumu, bet uzņēmuma peļņa bijusi 1,24 miljoni eiro, kas ir 29% samazinājums salīdzinājumā ar 2014. gada peļņu.

"Tukuma piena" apgrozījums 2015. gadā sarucis par 11,8% – līdz 46,91 miljonam eiro, bet peļņa sarukusi gandrīz četras reizes – no 2,04 miljoniem eiro līdz 518,4 tūkstošiem eiro.

Lai arī vairākas lielo daudznozaru kompānijas krīzes laikā saņēmušas valsts atbalstu, tās piedzīvojušas zaudējumus un apgrozījuma kritumu, kas gan ir mazāks nekā kooperatīviem.

AS "Agrofirma Tērvete", kas bija starp ganāmpulku īpašniekiem, kas 2015. gadā saņēma lielāko valsts atbalstu, pērn strādāja ar 12,047 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,6% mazāk nekā 2014. gadā. Uzņēmuma zaudējumi pieauga līdz 130,2 tūkstošiem eiro, kas ir par 39,6% vairāk nekā iepriekš. Salīdzinājumam 2013. gadā kompānija strādāja ar 589,5 tūkstošu eiro peļņu.

"Agrofirmas Zelta Druva" apgrozījums 2015. gadā samazinājies par 6,4% – līdz 4,2 miljoniem eiro, bet peļņa par 5,4% – līdz 118,3 tūkstošiem eiro.

Uzņēmuma vadība ziņojumā vērš uzmanību uz to, ka Latvijas piena pārstrādātāji savu produkciju pēdējos gados realizēja galvenokārt NVS valstīs, līdz ar to ES ekonomisko sankciju ieviešana pret Krieviju un tās veiktie pretpasākumi radīja situāciju, ka svaigpiena iepirkuma cena no 37,9 centiem par kilogramu 2014.gada sākumā nokritās līdz 24,5 centiem par kilogramu.

"Draudus uzņēmumam rada iepriekš minētās ģeopolitiskās tendences un to ietekme uz ekonomiskajiem radītājiem," atzīst kompānijā, piebilstot, ka tās apgrozījums un veiktie ieguldījumi dod teorētiskas iespējas šos draudus pārvarēt, piemēram, 2016. gadā paredzēts mēģināt stabilizēt lopkopības ražošanas nozari, mēģinot to pārprofilēt.

SIA "Kalna Oši" apgrozījums saruka par 15,6% – līdz 2,8 miljoniem eiro, bet peļņas kritums sasniedza 39,6% – tā saruka līdz 182 tūkstošiem eiro.

Arī šī uzņēmuma vadība atzīst, ka apgrozījuma samazinājums saistīts ar piena iepirkuma cena "dramatisku samazinājumu", ko izraisīja 2014. gadā noteiktās Krievijas sankcijas un piena produktu cenu kritums globālajā tirgū.

Uzņēmuma "Pampāļi" uzņēmuma apgrozījums 2015. gadā bija 5,076 miljoni eiro, savukārt peļņa – 1,048 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 5,3% un 27,7% mazāk nekā iepriekš, bet "Agrofirmas Jelgava" apgrozījums pērn saruka par 25,1% - līdz 2,33 miljoniem eiro, savukārt peļņa bija 8,3 reizes mazāka – 93,2 tūkstoši eiro.

ZM aplēses liecina, ka 80% Latvijas piena ražotāju realizēja pienu pārstrādes uzņēmumiem, kas produkciju eksportēja uz Krieviju, aptverot 88% no visa Latvijas pārstrādei iepirktā piena. Viedokļi par to, vai nozare sagaida Krievijas tirgus atgriešanos, atšķiras.

"Rīgas piena kombināta" valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs portālam "Delfi" uzsver, ka "Food Union" izmantojis embargo radītās iespējas eksportam. "Nepilnu divu gadu laikā esam paveikuši patiešām ļoti daudz, lai attīstītu sadarbību kā ar jaunajiem eksporta tirgiem Tālajos un Vidējos Austrumos – Ķīnā un Irākā, tā arī, lai stiprinātu mūsu konkurētspēju esošajos eksporta tirgos Eiropā, Skandināvijā un NVS valstīs," viņš saka.

Vienlaikus Staņēvičs atzīst, ka uzņēmums strādā pie jaunu produktu un recepšu izstrādes, lai embargo atcelšanas brīdi varētu no jauna ieiet Krievijas tirgū.

Līdzīgu viedokli portālam "Delfi" pauž Šolks: "Nozare rēķinās ar to, ka tirgus atgriezīsies, un piena jomas pārstāvji būs laimīgi atkal ieiet šajā tirgū, bet dzīvos jau pēc citiem noteikumiem," viņš klāsta.

Šolks min, ka uz Krievija tika eksportēta ceturtā daļa no kopējā piena produktu eksporta. "Tas bija liels sitiens Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai. Vecajām ES dalībvalstīm eksports uz Krieviju bija stipri nenozīmīgs," saka Šolks.

Tikmēr Jansons ir piesardzīgs, vēršot uzmanību gan uz valūtas svārstībām un rubļa zemo vērtību, gan mazo pieprasījumu. No viņa teiktā secināms, ka katram piensaimniekam pašam jāizvērtē riski, atgriežoties šajā tirgū.

Kā jaunus eksporta tirgus Šolks min Ķīnu, Jordāniju, Kataru, Irāku u.c. Ministrijas sniegtā informācija liecina, ka no 2014. gada augusta līdz 2015. gada decembrim eksports uzsākts kopumā uz 17 jauniem tirgiem, bet līdz 2015. gada beigām aktīvi bija vairs tikai četri jaunie tirgi – Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Japāna, Malta.