Mikrouzņēmumu gals: jaunajiem uzņēmējiem sola citu režīmu; startapiem – ambiciozāko atbalstu Baltijā  (248)

Krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, tika ieviests mikrouzņēmumu nodoklis (MUN) 9% apmērā no apgrozījuma. Nodokļu režīms iemantojis plašu popularitāti, taču diemžēl tam ir arī ēnas puse – liela daļa uzņēmēju to izmanto nodokļu optimizācijai.

Par to, kā situāciju mainīt, spriests jau vairākkārt, bet tagad EM nākusi klajā ar jaunu piedāvājumu uzņēmējdarbības uzsācēju atbalstam, kas varētu aizvietot arī MUN.

Jaunais režīms ir viena no divām atbalsta shēmām, ko EM piedāvā valdībai, lai stabilizētu jauno uzņēmumu skaitu un veicinātu strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmi. EM piedāvājums iesniegts izskatīšanai valdībā, un iecerēts, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2017. gada 1. janvāra.

Atbalsta mehānisms strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem paredz, ka uzņēmumā jābūt veiktām riska kapitāla investīcijām vismaz 30 tūkstošu eiro apmērā.

Ja šādas investīcijas ir veiktas, uzņēmums var izvēlēties vienu no diviem risinājumiem – vai nu maksāt 252 eiro mēnesī par katru strādājošo (tas tiek novirzīts sociālās apdrošināšanas iemaksām), vai arī startēt fondu programmā, maksājot pilnu darba samaksu, taču no programmas tiek kompensēti 45% darbaspēka izmaksu.

"Pēc būtības tā tiek segtas nodokļu izmaksas," skaidro Ašeradens, piebilstot, ka nodokļu slogs ir viena no būtiskākajām problēmām tehnoloģiju uzņēmumiem. Turklāt šāda sistēma ļaus uzņēmējiem piesaistīt augsti kvalificētu darbiniekus ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm.

"Pašlaik valstis ļoti dinamiski atbalsta savus startapus, veido dažādas platformas. Latvija šajā gadījumā iepaliek," startapu stimulēšanas nepieciešamību pamato ministrs.

Jauno piedāvājumu viņš raksturo kā "jaudīgu atbalstu": "Šī ir viena no ambiciozākajām programmām Baltijas reģionā, kas varētu piesaistīt cilvēkus no trešajām valstīm un rosināt viņus veidot savus uzņēmumus tieši Latvijā".

Kaimiņvalstīs startapu piesaistei darbojas arī tā saucamā startapu vīza, taču Latvijas vīzu režīms Ašeradena ieskatā jau ir pietiekami elastīgs augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei un jāizmaina vien atsevišķi formāli nosacījumi. Tiesa gan, ja uzņēmumi to prasīs, ministrs gatavs diskutēt arī par izmaiņām vīzu jautājumā.

Strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu atbalsta programma būs spēkā piecus gadus, un katru gadu uzņēmumam būs tajā jāpiesakās no jauna. Tāpat tiks monitorēts uzņēmumu apgrozījums, kas pirmajos divos gados nedrīkstēs pārsniegt 200 tūkstošus eiro, bet piecos gados – piecus miljonus eiro.

Otrs režīms, kas paredzēts jebkuram uzņēmējdarbības uzsācējam, iedalīts trīs gadu termiņā. Proti, pirmajā darbības gadā jaunajam uzņēmējam tiek noteikts 10% nodoklis no apgrozījuma, kas tiek novirzīts sociālo iemaksu maksājumam par uzņēmuma esošajiem darbiniekiem.

Otrajā gadā jāmaksā 75% no minimālajām sociālajām iemaksām un 3% no uzņēmuma apgrozījuma, bet trešajā gadā jāmaksā 100% mininimālās sociālās iemaksas un 3% no uzņēmuma apgrozījuma. Ceturtajā gadā uzņēmumam jāpāriet uz pilnu nodokļu režīmu.

"Uzņēmēji kā galveno problēmu minējuši to, ka, uzsākot uzņēmējdarbību, ir salīdzinoši augstas darbaspēka izmaksas, līdz ar to EM piedāvājums paredz, ka nodokļu režīms pirmajos trīs darbības gados jāatvieglo," stāsta ministrs.

Šādā programmā cilvēki varēs startēt reizi piecos gados, neatkarīgi no tā, vai režīms iepriekš izmantots uzņēmuma īpašnieka vai darbinieka statusā. Līdz ar to plānots novērst to, ka sērijveidā rastos uzņēmējdarbības uzsācēji, klāsta Ašeradens.

Piecu gadu liegums attieksies arī uz tiem uzņēmējiem, kas pašlaik izmanto mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

"Mikrouzņēmumu nodoklis tika ieviests kā atbalsts krīzes laikā, lai cilvēki varētu vienkāršāk sākt uzņēmējdarbību. Vēlāk lielākajā daļā gadījumu tas tranformējās par nodoklu optimizācijas shēmu. Ir ļoti stingri jāraugās, lai visi šie cilvēki MUN maksātāji] nekļūtu par uzņēmējdarbības uzsācējiem," skaidro Ašeradens.

Vērtējot atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, Ašeradens vērš uzmanību uz divām Latvijas problēmām – pirmkārt, pasaulē ātri attīstītās strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi un Latvija šajā jomā iepaliek.

"Šajā jomā vērā ņemami Latvijā būtu aptuveni 120 uzņēmumi, kas ir daudz par maz, lai mēs sagaidītu būtiskas izmaiņas ekonomikas struktūrā," viņš saka.

Otrkārt, Latvijā strauji samazinās jaundibināto uzņēmumu skaits – pirms trim gadiem tika dibināti aptuveni 12 tūkstoši uzņēmumu gadā, bet tagad tie ir aptuveni astoņi tūkstoši uzņēmumu gadā.

Ieviešot jaunus atbalsta režīmus, EM cer stimulēt jaunu uzņēmumu veidošanu. Pašlaik paredzēts, ka tehnoloģiju režīmā gadā varētu izveidoties 20-25 jauni uzņēmumi, bet, izmantojot uzņēmējdarbības uzsācēju režīmu, gada rastos papildu 2000-3000 jauni uzņēmumi.

"Mūsu cerība ir tā, ka jaunu uzņēmumu veidošanās līmenim būtu jāstabilizējas apmēram pie 10 tūkstošiem gadā. Tas būtu EM mērķis," saka Ašeradens.

Paredzēts, ka piedāvātās izmaiņas tiks skatītas līdz ar nākamā gada valsts budžeta paketes jautājumiem un stāsies spēkā no 1. janvāra. Budžetā tas ik gadu radītu papildu 3,5 miljonus eiro sociālo iemaksu veidā.

Neatbildēts paliek jautājums, ko darīt ar uzņēmumiem, kuriem tiešām ir ļoti mazs apgrozījums, piemēram, nelieliem lauku tūrisma operatoriem. Ašeradens atzīst, ka vienošanās ar Finanšu ministriju un sociālajiem partneriem par konkrētu risinājumu pagaidām nav panākta, līdz ar to EM rosinās valdību vispirms pieņemt mehānismu uzņēmējdarbības uzsācējiem. Pēc tam līdz 2017. gada 1. jūnijam plānots veikt revīziju par visiem esošajiem modeļiem – patentmaksājumiem, pašnodarbināto statusu u.c.

Jāsabalansē saprātīgs nodokļu režīms un sociālās iemaksas, min ministrs, skaidrojot, ka pašlaik vairāk nekā 140 tūkstoši iedzīvotāju saņem mazāk par minimālo algu, līdz ar to pensionējoties vai citos apdrošināšanas gadījumos, pārējiem iedzīvotājiem viņi ir jāuztur.

"Jāvirzās uz to, ka katram darba mūža laikā par sevi ir jāparūpējas un pārējiem nav viņi jāuztur," viņš saka.

Lai arī risinājums mikrouzņēmumu nodokļa nākotnei pašlaik nav piedāvāts, Ašeradens atzīst, ka uzņēmējdarbības uzsācēju atbalsts zināmā mērā varētu būt MUN aizvietotājs.

"Būtiski ir redzēt, kā mainīsies situācija pēc 1. janvāra, kad visiem strādājošajiem būs jāmaksā vismaz 75% no minimālajām sociālajām iemaksām," viņš saka. Pēc gada MUN maksātājiem tie būs jau 100%.

"Ko darīt trešajā gadā – vai ļaut turpināt MUN režīmu vispār turpmāk, tā būs valdības izšķiršanās," norāda ministrs.

Finanšu ministrijas aplēses iepriekš liecināja, ka 2014. gadā mikrouzņēmumu subsidēšana valstij izmaksājusi vairāk nekā 150 miljonus eiro.