Alīna un Jēkabs ir latviešu ceļotāju pāris, kas ikdienu pavada Rīgā, bet katru brīvo brīdi – ceļojumos, meklējot neparastākās vietas tepat Baltijā un tālu aiz tās robežām. Viņu ceļojumiem var sekot līdzi blogā www.sapnumedniece.lv un "Instagram" profilā. Lūk, viņu stāsts par Palau.

Palau ir vieta, par kuru vairums cilvēku nekad nav dzirdējuši, un par tās atrašanās vietu parasti zina tikai tie, kas aizraujas ar niršanu.

Nokļūšana šeit ir salīdzinoši sarežģīta, taču, sekojot līdzi akcijām, iespējams iegādāties biļetes pat par 300 eiro turp-atpakaļ no Eiropas! Latviešiem nav nepieciešama vīza, vien izbraucot jānomaksā 50 dolāru jeb 47 eiro nodeva.

Palau ir 250 salu valsts, kas atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, un tai ir jūras robeža ar Indonēziju, Filipīnām un Mikronēzijas Federatīvajām valstīm. Vēsturiski šai valstij ir cieša saikne ar Japānu. Pēc salu iekarošanas gadsimta sākumā, trīsdesmitajos gados Palau tika pārveidota par slēgto militāro teritoriju, un pirms Otrā pasaules kara te dzīvoja gandrīz 30 tūkstoši japāņu (un vien septiņi tūkstoši palauiešu). Taču mūsdienās aizvien liela nozīme ir ASV. Palau nav savas valūtas (tiek izmantoti ASV dolāri), un vairāk cilvēku runā angļu valodā nekā palauiešu. Salu iedzīvotāju skaits nu ir atjaunojies līdz nepilniem 20 tūkstošiem, taču sestā daļa iedzīvotāju ir filipīniešu viesstrādnieki.

Tipisks jautājums, ko uzdod par Palau ir – kad tur ir lietus sezona? Visu gadu! Lai arī skaitās, ka sausāka sezona ir no novembra līdz aprīlim, vietējie saka, ka starp sezonām nav nekādas atšķirības. Katru dienu kaut kur noteikti līst, un brīžiem ļoti stipri. Tomēr Palau ir gandrīz nemainīga gaisa temperatūra gan dienā, gan naktī, tie ir 30°C, un ūdens ir tieši tikpat silts. Ne velti Palau ir silto brīvdienu zeme Ķīnas, Taivānas, Japānas un Korejas tūristiem, kuri veido lielāko daļu apmeklētāju.

Kā tad ir dzīvot valstī, kur ir veseli 16 štati, bet mazākajā no tiem dzīvo vien trīs cilvēki? Palau ekonomika ir saistīta ar zveju, tūrismu, un nozīmīgu lomu tajā ieņem iztikas lauksaimniecība. Šeit nav sabiedriskā transporta, ir tikai skolēnu autobusi, bet visi pārējie brauc ar personīgajām automašīnām. Satiktie palauieši ir ārkārtīgi laipni un izpalīdzīgi, tāpat arī šeit nav pieņemts "vajāt" tūristus, cenšoties pierunāt kaut ko nopirkt vai piedāvājot taksometra pakalpojumus. Lai arī dzīves līmenis šajā valstī nav īpaši augsts, tomēr šeit ir salīdzinoši dārga dzīve gan vietējiem, gan tūristiem. Divu-trīs zvaigzņu viesnīca bez brokastīm maksās tikpat, cik četru vai pat piecu zvaigžņu viesnīca Latvijā. Veikalos galvenokārt var iegādāties preces no ASV, Filipīnām un Japānas, no vietējo augļu sortimenta ir vien papaijas un banāni. Tāpat kā naktsmītnes, ēdiens Palau nav lēts. Palauieši nav arī īpaši veselīgi, daudzi košļā betel nut – palmās augošu košļājamu substanci. To ietin tabakas lapās, kas nokrāso melnus zobus un izraisa onkoloģiskas saslimšanas. Kā mums vēlāk pastāstīja vietējie, valdība jau vairākus gadus cenšas to aizliegt, jo šis nelāgais ieradums piemīt pat bērniem.

Palau ir tik izslavēta ar zemūdens pasauli, jo zemūdens dzīvnieku daudzveidība šeit ir neaprakstāma! "Blue Corner" jeb Zilais stūris regulāri tiek nosaukta starp top 3 labākajām niršanas vietām pasaulē, šeit "iekaroties" straumē var vērot tūkstošiem ziviju, guļošus bruņurupučus un garām peldošās haizivs. Mums paveicas un daudzkārt redzam arī manta rajas – milzīgās, graciozās haizivju radinieces, kuru spārnu vēziens var būt pat pieci līdz septiņi metri, un patiesi izskatās, ka tās lido zem ūdens! Te tās nāk uz tā saucamo tīrīšanas staciju, kur tās peld virs koraļļu veidojumiem un tur dzīvojošās mazās zivtiņas skrubina nost netīrumus no raju ādas.
Niršanas starplaikos var doties pārgājienos pa džungļiem, lai apskatītu kādu neparastu objektu – akmens jeb Japas (sala Karolīnu salu grupā) naudu. Tie ir lieli akmens diski, kas izskatās pēc dzirnakmeņiem, ko izmantoja naudas vietā, bet bez akmens izkustināšanas – jo akmeņi bija pārāk lieli un smagi, lai tos pārvietotu. Attiecīgi priekšmeti, par ko bija veikta apmaksa, tika vienkārši atdoti, pieņemot, ka akmens tagad ir pārdevēja īpašumā.

Lai apskatītu Palau lielākās salas Babeldaobas interesantākās vietas, noteikti noderēs automašīna! Izrādās, tai stūre ir labajā pusē, neskatoties uz to, ka braukšana šeit arī ir pa labo ceļa pusi, jo automašīnas tiek ievestas no Japānas. Lai arī maksimālais braukšanas ātrums Palau ir vien 30 jūdzes jeb nepilni 50 kilometri stundā, visi brauc ātrāk. Kā vēlāk stāsta vietējie, viņu policistiem nemaz neesot radaru. Braukšana pa lielo šoseju te ir diezgan viegla, bet Kororas centrā (Palau lielākā pilsēta) galvenā iela gan ir teju neizbraucama – automašīnu daudzums šeit ir neiedomājams, un teju visās diennakts stundās ir sastrēgumi. Nogriezties pa kreisi vai izbraukt laukā var, tikai kādam izlienot priekšā. Šeit nav pieņemts palaist, šeit ir pieņemts ielīst!

Lielajā salā ir tikai viena šoseja, pa ko var pa apli aizbraukt uz jauno galvaspilsētu Ngerulmundu un tur esošo jaunāko apskates vietu salā – Kapitoliju. Tas izskatās gandrīz tieši tāds pats kā Vašingtonā vai Havanā, tikai dzeltens, un, paklapējot pa tā sienām, rodas iespaids, ka tas ir celts no putuplasta! Izrādās, naudu tā celšanai iedevusi Ķīna un arī Eiropas Savienība. Trijos pēcpusdienā Kapitolijā viss bija tukšs un kluss – arī šeit valstsvīriem nav nekāds garais darba laiks.

Viena no galvenajām apskates vietām uz lielās salas ir Ngardmau ūdenskritums, kas ir lielākais ūdenskritums Mikronēzijā – 30 metrus augsts. Šeit džungļi pārņem alumīnija rūdas raktuvju kompleksu, kas te saglabājies no japāņu laikiem, un ir interesanti vērot aizaugošās sliedes. Pārgājiens pa džungļiem ir diezgan skaists – iekopta taka ar pakāpieniem, un vēlāk var iet gar upi un daudzajiem mazajiem baseiniņiem. Interesanti, ka Palau džungļos vakaros var labi dzirdēt krupju dziesmas – tās izklausās pēc dārdoņas.

Dažu labu ieraugam arī – vien nedaudz mazāks par kaķēnu! Tāpat džungļos slēpjas arī akmens monolītu parks, tajos rūpīgi ieskatoties, var saskatīt izgrebtas sejas. Ja gribas redzēt, kā dzīvoja palauieši pirms eiropiešu atbraukšanas, noteikti jāredz tradicionālā bai māja, kur drīkstēja ieiet tikai vīrieši.

Tomēr Palau slavenākie skati virs ūdens atrodas "Rock Islands" salu apgabalā, un šo vietu ir vērts redzēt katram, mazās saliņas tiešām izskatās kā tādas apsūnojušas sēnes okeānā! Palau ir populāri vairāku dienu izbraucieni ar kaijakiem, lai salas apskatītu tuvumā. Atmiņā noteikti paliks "Milky Way" jeb Piena Ceļa kanāls, kur, šķīstot kaļķakmenim, ūdens ir neparasti zilzaļā krāsā, tik košā kā nekur citur! Te ir zilas debesis ar milzīgiem, baltiem mākoņiem, koši zaļš ūdens un tobrīd kanālā atrodas tikai divas citas laivas. No tām skaļi skan korejiešu PSY, bet tūristi cītīgi bildē pašiņus un tad lec ūdenī ar vestītēm (izrādās, vairums Āzijas tūristu neprot peldēt).

Netālu ir arī "Clam City", kur aptuveni trīs metru dziļumā atrodas milzīgas gliemenes, katra teju metru gara. Tepat starp "Rock Islands" atrodas arī 70 salu rezervāts, kur ieeja cilvēkiem ir aizliegta. Vislabāk to var redzēt, pārlidojot tam pāri ar mazu "Cessna" lidmašīnu, kas ļauj vērot skatus, kas ir Palau vizītkarte.

Palau ir neparasta vieta, ko apskatīt, un šeit būs īpaši interesanti tiem, kas vēlas redzēt valstis, kas nav tipisko tūristu apmeklētas, un nirējiem, jo tāda zemūdens pasaules pārbagātība kā šeit nav redzama gandrīz nekur citur!

Lasi vairāk par Palau blogā: sapnumedniece.lv un katru dienu jaunas, košas bildes "Instagram" www.instagram.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!