"Šī Itālijas pastkartes formāta pilsēta vienmēr ir asociējusies ar tūristu pūļiem, no kuriem 73% ir kaitinoši iemīlējušies. Tā arī es domāju līdz mirklim, kad pati aizbraucu uz Venēciju un integrējos kaitinošo 73% sadaļā. Lai gan liekas, ka pārim braukt uz Venēciju ir pārāk "meinstrīmiski", ka tā vairs nekādā veidā nevar būt pievilcīgs galamērķis, tomēr vēl joprojām kaut kādos dziļumos iekaucas spalga balss: "Bet tā taču ir Venēcija!"" raksta lasītāja Ilze Stikāne, stāstot par pavasara ceļojumu uz brīnumu pārpilno Venēciju.
Viņa savu ceļojuma stāstu iesūtījusi "Delfi Aculiecinieks" un "TūrismaGids" pavasara ceļojumu stāstu konkursā. Stāstus var iesniegt šeit vai sūtīt uz e-pastu celojumi@delfi.lv.
"Apskatot tādu lielo magnātu mājaslapas kā "Booking" un "Airbnb", gar acīm sāk mesties raibs no "San Marco", "Rialto", "Ferrovia" un citiem orientieriem. Ieteiktu neiespringt uz šiem vārdiem. Ja gribas tūristu pūļus, laipni lūgti. Tomēr jāatceras, ka Venēcija tik tiešām ir kompakta, tādējādi nokļūšana no viena punkta līdz nākamajam aizņem vidēji 20 minūtes. Tā vietā ieteiktu apskatīt pašu vietējo iedzīvotāju rajonus "San Polo" un "Santa Croce", kurus veido izteikti šauru ieliņu labirinti, kas mazākā apmērā sastopami arī citviet.
Pēc pāris dienām tā vien liekas, ka Rubika kubs ir atrisināts, tomēr, kā izrādās, tepat ap stūri bija palicis vēl neatklāts šī rajona galvenais laukums. Naktsmāju atrašanā tika ielikts pietiekami daudz laika un enerģijas, tomēr tas bija tā vērts, lai atrastu naktsmājas skaistā rajonā par pieņemamu cenu. Palikām dzīvoklī ar diviem balkoniem, ar skatu uz vienu no Venēcijas kanāliņiem, klusā venēciešu rajonā. Tā kā lidmašīna aizkavējās, Venēcijā nonācām tikai tumsā un neredzējām skatu pa dzīvokļa logiem. Septiņos no rīta jau bija pirmais sajūsmas kliedziens, pa virtuves logu ieraugot Venēcijas saullēkta paliekas.
Bieži vien cilvēki aizbrauc uz Venēciju tikai uz dienu un apskatās jau minēto Svētā Marka laukumu un Rialto tiltu. Tāpēc arī pašiem tūristiem Venēcija šķiet zinātkāro pārpildīta, jo visdrīzāk tiek apskatītas tikai ielas, kas ved uz galvenajiem apskates objektiem. Tomēr naktī Venēcija vietumis kļūst par sava veida spoku pilsētu, kas apgāž visus iepriekš pieņemtos ieskatus par tūristiem tik ļoti pievilcīgo galamērķi.
Tās ir neaprakstāmas izjūtas, slīdēt pa tukšo ielu ēnām, tā dēļ vien ir vērts vismaz vienu nakti palikt pašā Venēcijā nevis uz manāmi lētākas sauszemes.
Jāpiemin, ka Venēcija nav tikai viena sala vien. Ja laiks atļauj, ir vērts labāk iepazīties ar "vaporetto" kustības maršrutiem, ar acīm ciet kartē iebakstīt pirkstu un doties uz liktenīgi atzīmēto salu. Piemēram, Torčello (Torcello) sala izceļas ar brīnišķīgu 7. gadsimtā celto Santa Maria Assunta katedrāli, kurā ir elpu aizraujošas 11. gadsimta mozaīkas. Ja ir bijuši kādi jautājumi par pastaro tiesu un pēcnāves dzīvi, pēc galvenās mozaīkas kārtīgas izpētes, tie tiks apklusināti. Turpat ir arī brīnišķīga sānieliņa (burtiski taka starp kanālu un iežogotiem dārziem), tieši viena, uz kuras ieturēt nesteidzīgu pikniku.
Torčello baznīcas tornis ir atvērts arī apmeklētājiem. Pašiem gan jākāpj augšā, bet tas ir tā vērts, jo no turienes skatam paveras pavisam netipiska Venēcijas ainava.
Torčello zvanu tornis gan nav vienīgais Venēcijā, to patiesībā ir salīdzinoši daudz. Tūristi visbiežāk izvēlas uzbraukt tornī, kas atrodas Svētā Marka laukumā. Tomēr turpat pāri kanālam atrodas miermīlīgā San Džordžo Madžores sala ar klostera kompleksu, kura tornis arī ir atvērts publikai.
Ja liftā nav citu tūristu, iesaku mīļoto kārtīgi sabučot vai tuvam draugam pateikt kādu sirsnīgu vārdu, jo šeit, atšķirībā no Torčello torņa, augšā uzved lifts. Un toties kāds skats – Svētā Marka laukums un pilsēta.
No San Džordžo Madžores tālāk ar vaporetto iespējams aizbraukt uz blakus esošo Džudeka salu, kur var ieturēt brīnišķīgas brokastis ar skatu uz Dodžu pili vienā no nedaudzajām šīs salas kafejnīcām.
Tik tikko vienā portālā lasīju, ka katra "Venēcijas pica izstaro romantiku". Tomēr ar ēšanu Venēcijā jābūt uzmanīgiem – ja sanāk palikt īrētā dzīvoklī, labāk gatavot pašiem. Brokastis ārpus apmešanās vietas savukārt ir neatņemama sastāvdaļa – autentiska itāļu kafija un svaigi ceptas maizītes.
Un glāze kāda nedaudz apreibinoša, bet skaista dzēriena.
Venēcijā, protams, neiztikt bez "Spritz" nobaudīšanas. Iespējas variējas – var ņemt ar "Aperol", "Campari" vai "Select". Ja esi zinošs un vēlies ko netradicionālāku, vari pieprasīt arī "Spritz" ar intriģējošāku dzērienu, kā piemēram, "Cynar" uzlējumu, kura viena no galvenajām sastāvdaļām ir artišoki. Fonā – Santa Maria della Salute bazilika.
Nenoliedzami, Venēcija ir slavena arī ar savām baznīcām. Šajā pilsētā varētu būt un iespējams arī ir vislielākā baznīcu koncentrācija uz vienu kvadrātmetru. Noteikti ir vērts apskatīt vairākas baznīcas, bet visu ar mēru! Jau nedaudz pieredzējušiem baznīcu interesentiem ieteiktu aizbraukt uz San Lazzaro degli Armeni – armēņu katoļu klostera kompleksu, kas atrodas uz mazas salas.
Tāpat Venēcijā ir iespēja apmeklēt arī dievkalpojumu, kas notiek latīņu valodā, ja ir vēlme nedaudz ielūkoties pagātnē. Dievkalpojumi notiek San Simeone Piccolo baznīcā, kas atrodas pretī stacijai.
Reliģisko nianšu un literatūras interesentiem noteikti būtu jāapsver slavenās Venēcijas San Michele kapsētas, kas tiek dēvēta par "Mirušo salu", apmeklējums. Kapsētā ir iespēja apskatīt pazīstamo rakstnieku Josifa Brodska un Ezras Paunda kapa vietas.
Tur gan fotografēt ir aizliegts, bet šeit kāds Venēcijas iemītnieks, gaidot "vaporetto", pēc kapsētas apmeklējuma.
Venēcija lepojas ar savām detaļām, tāpēc esiet acīgi un nepalaidiet garām šos mazos, apslēptos brīnumus!
Ieteikums ceļojumā uz Venēciju ņemt līdzi kādu, kurš ir izlasījis vairākus ceļvežus. Tādējādi apskates objekti iegūst krāšņus stāstus, kas tos lieliski papildina.
Visbeidzot, Venēcija ir vienkārši jāizbauda."
"Delfi Aculiecinieks" sadarbībā ar "Tūrisma Gidu" izsludina pavasara ceļojumu stāstu konkursu. Interesantāko reportāžu autori pretendē uz mēneša balvu – dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā iepirkumiem lielākajos Latvijas tirdzniecības centros, kā arī uz "Tūrisma Gida" speciālbalvu.
Reportāžu sūtiet, izmantojot raksta apakšā skatāmo pievienošanas pogu šeit, vai arī uz aculiecinieks@delfi.lv, vai uz celojumi@delfi.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
