Foto: Privātais arhīvs
Klintis Latvijā ir viens no interesantākajiem dabas apskates objektiem – tās nereti ir ne tikai skaistas, bet reizēm arī nedrošas, jo lielākoties to atsegumi ir diezgan stāvi. Bieži klintīs veidojas arī alas, kā arī tās par savu mājvietu izvēlējušies dažādi dzīvnieki.

Siguldā ievērojamākās ir Velnalas klintis, taču ir vēl arī citas vietas, kurās var apskatīt interesantos pamatiežu atsegumus. Aprakstītās trīs vietas lieliski var apmeklēt vienas dienas laikā, izveidojot pastaigu maršrutu, iekļaujot tajā arī citus apskates objektus, piemēram, Satezeles pilskalnu, Siguldas kamaniņu un bobsleja trasi, un vēl citus, kurus var sameklēt Siguldas tūrisma mājaslapā. Viens no maršrutiem, kurš ļaus apskatīt aprakstītās klintis un to atsegumus, ved no Gaujas krasta, kur iepretim upei var apskatīt Velnalas klintis, līdz pat Raganu katlam.


Velnalas klintis

Klints atsegumi un smilšakmens veidojumi starp Kraukļu un Pēteralu

Foto: Privātais arhīvs

Kraukļu ala un Pēterala atrodas netālu no Paradīzes kalna un Satezeles pilskalna. Abas alas atrodas lejpus gravas, kuras lejasdaļā tek upe Vējupīte.

Tieši Vējupītes kreisajā sānu gravā izveidota taka, kura ne tikai savieno abas alas, bet arī ļauj apskatīt smilšakmens veidojumus un klints atsegumus, vietām tos aizsedz koki, taču vietām tie redzami īpaši labi, it īpaši Pēteralas tuvumā.

Vējupītes grava ir veidojusies smilšakmens nobrukumu rezultātā. Smilšakmens sienas, kuras izveidojušās gravas sānos, vietām ir pat 11 metrus augstas! Dodoties pa taciņu, brīžiem var manīt, ka smilšakmens sienas vēl aizvien mazliet nobrūk.

Iespaidīgākie smilšakmens atsegumi vērojami pie abām alām, īpaši pie Pēteralas. Tur, gandrīz vertikāli, vērojama klinšu siena, kurā atrodas arī pati ala.

Raganu katls

Foto: Privātais arhīvs

Raganu katls ir iespaidīgs dabas veidojums. Tā ir milzīga grava, kura atrodas Daudas upes teritorijā. Tā ir 30 metrus augsta, 20 metrus plata.

Teika par šo gravu saistās ar ko mazliet biedējošu un mītisku. Tā stāsta, ka senos laikos Jāņu naktī pie Daudu mājām raganas slaukušas saimnieka govis. Kad tās pieķertas, bēgot lēkušas no kraujas tādā ātrumā, ka izsitušas lielu bedri, kura atgādinājusi katlu.

Bet tā, protams, ir teika. Grava izveidojusies dažādu ūdensteču darbības rezultātā. Klinšu sienu augstums sniedzas līdz pat 20 metriem, tās ir ļoti stāvas. Raganu katla lejasdaļā ir neliela ala, no kuras iztek mazs strautiņš.

Gravā, īpaši lietus laikā, veidojas nogruvumi, tāpēc gadu gaitā tā mainījusi savu izskatu un noteikti tuvāko gadu laikā turpināsies nelieli nogruvumi. Raganu katla augšējā malā izveidojies neliels, sezonāls ūdenskritums, tāpēc apskatīt šo vietu interesanti visos gadalaikos.

Raganu katls ir ne tikai iespaidīgs dabas veidojums, bet arī mazliet biedējošs. Jau pati atmosfēra, raugoties lejā uz dziļo gravu un stāvajām smilšakmens klints sienām, pirmajā mirklī liek elpai aizrauties. Šeit arī filmēti latviešu drāmas filmas "Būris" fragmenti, tie, kas šo filmu redzējuši, atminas ainu, kurā redzams metāla būris – tieši Raganu katlā tas atrodas.

Tie, kuri vēlas apskatīt klintis arī ārpus Siguldas, var doties uz Priekuļu novadu, kurā atrodas kāds Latvijas ainavai ļoti neraksturīgs dabas objekts – Līču Laņģu klintis.

Ja Latvijas klintis tomēr šķiet jau zināmas un ierastas, varat apskatīt ievērojamas pasaules klintis, kuras pēdējo gadu laikā sākušas brukt un pat vairs neeksistē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!