Ceļojums laikā: Senā Aumeistaru muiža ar labdabīgiem ērmiem un senu kapeņu drupām

Lūk, šīs muižas un tās apkaimes apskates objektu stāsts, kas tapis sadarbībā Smiltenes novada Tūrisma informācijas centru un tā vadītāju Modri Apsīti.

Pirmās ziņas par Aumeisteru muižu pieejamas jau no 1533. gada. 1737. gadā ar ķeizarienes Annas atļauju muižu nopērk majors Johans fon Vulfs, kas kļūst par vienu no bagātajiem Vidzemes guberņas muižniekiem. Līdz Latvijas valsts dibināšanai Vulfu dzimta ne uz brīdi neizlaiž šo Ziemeļvidzemes dārgumu no savām rokām.

Ievērojamākais un ietekmīgākais no fon Vulfa dzimtas Heinrihs Adolfs fon Vulfs. Viņa vārds saistāms ar Aumeisteru muižas lielāko ekonomisko uzplaukumu. Ievērojams Heinriha Adolfa fon Vulfa iesāktā darba turpinātājs bija Emils fon Vulfs (1840 – 1910). Viņš ir arī pēdējais Vulfu pārstāvis, kurš apglabāts dzimtas kapličā.

Pašreiz redzamais muižas ēku komplekss ir veidojies no 18. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta sākumam. Spriežot pēc kartogrāfiskā materiāla, muižas apbūves centra vieta nav mainījusies, tāpēc 1715. gadā celtā kungu māja atrodas vienā un tajā pašā vietā. Līdz mūsdienām saglabājušās pils jeb kungu mājas vecums ir apmēram 200 gadi, par ko liecina atrastais vējrādis ar gadskaitli "1793". Tā kā nav norādes, kur tas atradies, tad droši varam apgalvot tikai to, ka šis ir mūra ēku celtniecības sākuma laiks.

Pats kungu nams nav vizuāli tik efektīvs, kā vēlāk celtā pārvaldnieka māja. Pašlaik atjaunots ēkas sākotnējais bāli dzeltenais krāsojums. Diemžēl maz ir ziņu par to, kāds tolaik izskatījies iekštelpu bagātīgais interjers. Ir saglabājušās tikai atsevišķas detaļas vai ziņas par tām.

Otra nozīmīgāka ēka un daudz greznākā kompleksa ēka – pārvaldnieka māja, saukta arī par "sarkano māju", jo būvēta no vietējiem sarkanajiem ķieģeļiem. To nevar nepamanīt un neapbrīnot. Uzraksts uz jumta spāres "1896" liecina par ēkas vecumu. Tā celta neorenesanses stilā ar tam laikam raksturīgo ārējo un iekšējo apdari. Celtnes sarkano ķieģeļu fasādes grezno arī metālkalumi. Pārvaldnieka ēka nav būtiski pārbūvēta. Mūsdienās pārvaldnieka ēkā atrodas viesu nams "Aumeisteri". Plašāka informācija šeit.

Staļļa un ratnīcas, kučieru mājas un manēžas celtniecība pabeigta 19. gadsimtā, izveidojot ar zirgkopību saistīto ēku grupu, ieskaitot atsevišķu pagalmu un aplokus.

Emīla fon Vulfa iecere bijusi izveidot tādu šķirnes zirgu audzētavu, lai uzvarētu vispasaules nozīmīgākajās sacensībās. Aumeisteros tika audzēti zirgi, ar tiem notika izjādes. Viss seno staļļu ēku komplekss pārsteidz ar vērienīgumu, apjomu, oriģināliem tehniskiem un estētiskiem risinājumiem, augstu darba un materiālu kvalitāti. Bet pati galvenā, valstiski nozīmīgā vērtība ir to autentiskums, kas saglabājies nemainīgs līdz mūsdienām.

Pulksteņklēts un labības klēts atrodas vistuvāk kungu mājai, un ir veidotas vienotā stilistiskā formā. Klēts stipri pārbūvēta un mainījusi savu sākotnējo izskatu. Pulsketņklēts nosaukums skaidrojams ar to, ka virs jumta bijis izbūvēts koka tornis, kur atradies zvans. Tā uzdevums – dot signālu gājēju un muižas kalpu darba cēliena beigām, tādēļ arī nosaukums "pulksteņklēts".

Piekrastē, gandrīz pie paša ezera, kas tagad ir pilnībā pārpurvojies, atradies arī tāds saimniecībā noderīgs un ienesīgs objekts kā muižas spirta brūzis, tāpat arī ūdens sūknētava un kalpu māja.
Pašreizējais Aumeisteru muižas parks nav vecāks par 100 līdz 160 gadiem. Tas sākts veidot kā ainavu parks 19. gadsimta sākumā starp jaunuzcelto mūra pili un Zaļo dīķi. Parka telpiskajā kompozīcijā sākumā bijis ietverts arī vecais augļu un sakņu dārza dīķis, par ko vecie aumeisterieši stāstījuši, ka "gulbji peldējuši pie pašas pils".

Pēc iepazīšanās ar muižas vecajām ēkām un parku, jāiepazīstas arī ar šo vietu teiksmainajiem nostāstiem. Kā jau katrā kārtīgā muižā, arī Aumeisteros ir savi spoki un ērmi. Tomēr teiku un nostāstu nav īpaši daudz, un tie īsti nesaistās ar sliktiem, velna apsēstiem kungiem, kas liecina par pietiekami iecietīgām Aumeisteru muižas īpašnieku un muižas ļaužu savstarpējām attiecībām.

Populārākie nostāsti ir par pils ērmiem, kas naktī trokšņojot, klaudzinot durvis, smejoties un pat dziedot, bet līdz ar gaiļa dziesmu rimstoties.

Visbiežāk tiek stāstīta leģenda par Balto dāmu. Tā ir baltā palagā ietinusies, liela auguma sieviete, kas muižas vecā pagraba tuvumā klanoties un nevienu cilvēku klāt nelaižot. Ja kāds tomēr mēģinot pieiet, tad viņa palecot malā un turpinot klanīties.

Negantāki ir Žņaudzējs (bijušās muižas kūtīs) un Rūcējs (ezerā), kas rūc tikmēr, līdz kāds noslīkst. Taču visi šie ērmi parādoties reti.

Augstu pār muižu senāk pacēlusies gaiša skaista luterāņu baznīca. Tās īpatnība bijusi ieeja no sāniem, kam abpus bijušas četras kolonnas. Šo celtni vairs nevar apskatīt. Pēdējais dievkalpojums tajā notika 1944. gada 19. septembrī, bet jau nākamajā dienā – 20. septembrī – vācu karaspēks dievnamu uzspridzināja. Baznīca, no kuras mūsdienās palikušas tikai drupas, atradusies Aumeisteru augstākajā daļā, un vietējie tic, ka tā joprojām nes svētību pār šo skaisto vietu.

Un, protams, runājot par neparastām vietām, nevar nepieminēt fon Vulfu dzimtas kapenes, no kurām tagad apskatāmas vien gleznainas drupas. Tās ir vēl viens vēsturisks piemineklis, kas vēsta par sava laika diženumam un cilvēka īslaicīgumam, kas apliecina – ir tādi cilvēka darbi, kas tiek nesti mantojumā cauri gadsimtiem.

Lai gan progress un laiku, varas maiņas ieviesa savas korekcijas, Aumeisteru muižas teritorija ir padomju mantojuma neskarta. Nav daudz kur Latvijas ainavā mākslīgi "iedēstīto" bijušo lielsaimniecību ēku vraku, dzelzsbetona aizgājušo laiku "spoku", kas bojā ne vienu vien ainavisku vidi. Saglabājot savu unikalitāti, lauku burvību kopā ar vēsturiskās aristokrātijas diženuma pieskārienu, Aumeisterus var saukt par miera, skaistuma un dabas oāzi.

Aumeisteru muižas ēkas ir valsts arhitektūras pieminekļi, bet parks valsts aizsargājamais dabas objekts. Aumeisteru muiža, līdz ar tās atjaunošanu, mūsdienās ieguvusi kultūrvēsturisku nozīmi.

Dodoties uz Aumeisteriem, noteikti ir vērts piestāt atpūtas un sporta kompleksā "Trīssaliņas", kas atrodas pa ceļam no Vidzemes šosejas uz Aumeisteriem. Atpūtas kompleksā atradīsiet daudzpusīgas atpūtas iespējas – dabas taku ar spēlēm un uzdevumiem, skatu torni, plašus rotaļu un sporta laukumus, namiņus un atsevišķām saliņām atpūtai, laivu un SUP dēļu nomu u.c. iespējas. Plašāka informācija šeit.

Tiem, kas dod priekšroku aktīvai atpūtai, varētu patikt iepazīt Aumeisteru apkārtni ar velosipēdu, izbraucot kādu no trim tūrisma speciālistu izveidotajiem velomaršrutiem 15, 30 vai 40 kilometru garumā, kas ved Aumeisteru virzienā. No tiem ainaviskākie ir 15 un 40 kilometrus garie maršruti. Sagatavotajā maršrutu kartē ir arī uzdevums, ko veikt pa ceļam, lai vairāk pievērstu uzmanību apkārtnei. Visi trīs maršruti sākas no atpūtas kompleksa "Trīssaliņas", kurā var novietot auto, izbraukt maršrutus, pavadīt nakti un izmantot citas atpūtas kompleksa dotās iespējas. Velomaršruta karti var lejupielādēt šeit.

Netālu ir arī staltā Mēru muiža. Tā atrodas Smiltenē, un par to vairāk varat lasīt šeit.

Plašāku informāciju par visām tūrisma iespējām Smiltenes novadā skaties: visit.smiltene.lv.