Zemesgabals pieder SIA "Centra attīstības uzņēmums". Šis uzņēmums caur vairāku uzņēmumu virteni savukārt pieder igauņu uzņēmēja Urmasa Sorumā kompānijai "U.S. Invest Aktsiaselts", kas caur "Rotermann Group" uzņēmumu attīsta nekustamos īpašumus Baltijas valstīs, kā arī Krievijā un Ukrainā.
Piektdien, 9. martā, "Centra attīstības uzņēmuma" valdes locekle Kristīne Stabiņa, kura ir valdes locekle arī "Rotermann Group" meitasuzņēmumā SIA "Rotermann Latvia", Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē lūdza atcelt pirms diviem gadiem noteikto C kategorijas grausta statusu 20 tūkstošus kvadrātmetru plašajā teritorijā esošajai būvei.
Komisija piekrita grausta statusu būvei atcelt, kā arī piekodināja rūpīgāk izturēties pret žoga izskatu, kas uzsliets ap teritoriju, kā arī uz žoga izvietot vairāk informāciju par tur plānoto būvniecību. Komisija arīdzan prašņāja "Centra attīstības uzņēmuma" pārstāvi Stabiņu par to, kad teritorijā beidzot sāksies būvdarbi.
Stabiņa komisijai klāstīja, ka būvdarbu sākums ir ievilcies juridiskās birokrātijas dēļ. Proti, detālplānojuma izstrādē radušies sarežģījumi, jo būvniecība jāveic Rīgas vēsturiskajā centrā, kam nepieciešams saņemt vairākas atļaujas no atbildīgajām institūcijām.
"2014. gada sākumā mēs griezāmies pie būvvaldes, kas mūs tālāk nosūtīja uz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi. Ideja ievilkās četrus gadus, jo vajadzēja iziet cauri visiem līmeņiem līdz dabūjām atļauju sadalīt zemi un sākt attīstīt kvartālu," portālam "Delfi" skaidro Stabiņa.
Detālplānojums nu ir apstiprināts, bet nākamais solis ir mērnieku piesaistīšana un zemesgabala fiziska sadalīšana, kas prasīs vēl aptuveni piecus mēnešus.
Stabiņas optimistiskā prognoze ir tāda, ka būvdarbi Sporta pils teritorijā varētu sākties nākamgad. Objektā investēt plānots ap 100 miljoniem eiro, uzsver Stabiņa.
Attīstītājs bijušās Sporta pils teritorijā iecerējis būvēt dzīvokļus un birojus, kā arī iekārtot publiski pieejamu iekšpagalmu. Kopumā plānots uzcelt sešas ēkas, kuru pazemes stāva kopējā platība būs 20 tūkstoši kvadrātmetru, bet virszemes apbūve izvērsīsies 70 tūkstošos kvadrātmetru.
Būvniecību iecerēts realizēt sešās būvniecības kārtās, katrai kārtai paredzot atsevišķu zemesgabalu.
Krišjāņa Barona ielā 75 no 1969. līdz 2007. gadam, kad to nojauca, atradās Rīgas Sporta pils. Pili 2001. gadā privatizēja, bet "Rottermann Group" kontrolē tā nonāca 2007. gadā, Igaunijas uzņēmumam to iegādājoties no Latvijas ekspremjera Andra Šķēles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
