Bojārs sportista gaitās divas reizes kļuva par Eiropas čempionu telpās, kā arī 1982.gadā kļuva par Eiropas vicečempionu, kā arī 1985.gadā izcīnīja pasaules čempionāta bronzas medaļu sacensībās telpās.
Viņš 1984.gadā sacensībās Rīgā lodi grūda 21,74 metrus tālu, kas joprojām ir Latvijas rekords. Togad Bojārs bija viens no labākajiem lodes grūdējiem pasaulē, tomēr viņam neizdevās startēt olimpiskajās spēlēs, jo 1984.gadā PSRS boikotēja Olimpiādi Losandželosā.
Pēc sportista karjeras beigām Bojāram neklājās viegli, jo viņam bija lielas problēmas ar muguru, kura tika sabeigta sportista karjeras laikā. Bojārs kādā no intervijām neslēpa, ka PSRS izlasē sportisti bija spiesti lietot arī aizliegtās vielas, kā arī tika pakļauti cilvēka veselībai neadekvātām fiziskām slodzēm, kas iespaidoja viņa veselību pēc sportista karjeras beigšanas.
Tāpat bijušajam lodes grūdējam neklājās viegli finansiālā ziņā, tāpēc viņš bija gatavs pārdot savas sacensībās gūtās godalgas. Tomēr to viņam nenācās darīt, jo 2014.gadā viņš ar uzņēmuma "LDz Cargo" atbalstu un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) starpniecību savas medaļas dāvināja Latvijas Sporta muzejam.
Bojārs ir arī daudzkārtējs PSRS čempionātu uzvarētājs un godalgotu vietu ieguvējs.
Bojārs piedzima 1956.gadā un vieglatlētikā iesaistījās jau no septiņdesmitajiem gadiem, izmēģinot spēkus dažādās vieglatlētikas disciplīnās. Tomēr lielākos panākumus guva savā kroņa disciplīnā - lodes grūšanā, kā prasmes viņš apguva Kurmāles astoņgadīgajā internātskolā, Murjāņu internātskolā un sporta biedrībā "Vārpa".
Viņš 1978.gadā sasniedza savu pirmo Latvijas rekordu un turpmāko gadu laikā pārspēja šo rezultātu vēl 16 reizes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!