'Prāta Vētra' – Kaupera asaras, zviedru viagra un miljonu peļņa  (44)

Raidījumā 2. jūlijā piedalījās grupas vokālists Renārs Kaupers, ģitārists Jānis Jubalts, bundzinieks Kaspars Roga un taustiņinstrumentālists Māris Mihelsons. Šogad grupa dosies koncerttūrē, kur prezentēs jauno albumu "Par to zēnu, kurš sit skārda bungas", raidījumā laikā skatītāju vērtējumam tika nodots jaunais video klips dziesmai "Ogles".

Grupa "Prāta vētra" uz skatuves ir jau gandrīz 30 gadu un joprojām ir viena no populārākajām muzikālajām apvienībām Latvijā, tātad ietekmīga ne tikai kā lipīgu dziesmu radītāja, bet arī personības ar plašām iespējām ietekmēt sabiedrības vērtību sistēmu. Intervijā grupas dalībnieki atzīst, ka savu ietekmi apzinās, tomēr saglabā savu apolitisko pozīciju. "Kā ietekmīgi cilvēki vēlamies vienot, nevis šķelt," sarunā saka grupas bundzinieks Kaspars Roga.

2015. gadā "Prāta vētra" izpelnījās pārmetumu vilni par uzstāšanos Krievijas rokfestivālā "Našestvije", kura teritorijā austrumu kaimiņzemes armija demonstrēja savus tankus un sniedza militāro lidmašīnu paraugdemonstrējumus. Ziņās tolaik vēstīja, ka festivālā arīdzan izskanējuši aicinājumi iestāties Krievijas armijā un dziedātas kara laika dziesmas. Īpaši asi tas tika uztverts, ņemot vērā tolaik neseno Krimas aneksiju. Grupa atzīst, ka šodien kritiskāk izvērtē savas uzstāšanās vietas.

Simtgades Dziesmu svētku atklāšanas koncerta emocionālā virsotne bija Renāra Kaupera un grupas "Prāta vētra" radītās "Mana dziesma" atskaņojums. "Vakar Skonto stadionā mans aizkustinājums bija milzīgs. Man jau tā vienmēr ir grūti tikt līdz galam šajā dziesmā. Kamoliņš kaklā sakāpj," sarunā ar Jāni Domburu saka Kaupers, bet viņa grupas biedri piebilst, ka tā ir ne tikai šajā dziesmā. "Jā, es esmu vājš uz dažām dziesmām," smejas mūziķis.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

2. jūlijā, kad "Prāta vētra" viesojās "Delfi TV ar Jāni Domburu" skatītāju vērtējumam tika nodots grupas jaunais videoklips dziesmai "Ogles". Video redzams puisis un meitene, kuri spēlē "Cirku", bet kauliņus viņu vietā met "Prāta vētra" dalībnieki. "Te ir lielais jautājums, cik daudz brīvas izvēles ir šim puisim un meitenei. Līdzīgi, cik daudz šīs brīvās izvēles ir katram no mums," skatoties video, spriež Kaupers.

Roga atklāj, ka video klipa režisora pienākumi atkārtoti uzticēti Aivaram Čivželim jeb PapaČi. Viņš pirms desmit gadiem režisēja arī video klipu dziesmai "Četri krasti". "Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā "Cirks", aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo "Cirks" ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz... Grupa klipā ir kā liktens "kalpi", kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve," tā par video klipu saka pats režisors.

Zīmīgi, ka klipā pie galda sēž pieci grupas dalībnieki, jo parasti Ingars Viļums publiskajās aktivitātes nepiedalās. Pēc tam, kad 2004. gadā bojā gāja grupas piektais dalībnieks Gundars Mauševics, "Prāta vētra" izlēma vismaz simboliski turpināt četratā, tāpēc Viļums plakātos un citos reprezentācijas materiālos neparādās. Taču Kaupers uzsver, ka "Ingars ir viens no mums". Mihelsons papildina kolēģi sakot, ka "Ingars vienmēr ir laipni aicināts piedalīties intervijās, bet viņš nav tas runātīgākais".

Nesenā intervijā žurnālā "Una" Roga saka, ka '' "Prāta Vētra" ir mainstream projekts – mēs esam kā lielveikalu tīkls, kurā cilvēkiem viss ir saprotams un kurā gan visu var nopirkt, gan ir arī stāvlaukums". Viņš atzīst, ka šai izteikumos romantikas ir maz, taču tas neesot nekas slikts: "Ar šo mēs parādām cieņu savam klausītājam, mēs par viņu rūpējamies visādā ziņā. Arī šis klausītājs nodrošina mūsu iztiku, par ko esam ļoti pateicīgi, ka varam dzīvot tikai no mūzikas."

Skaidrs, ka "Prāta vētra" ir arī bizness, piemēram, kopš 2006. gada "Prāta vētras skaņu ierakstu kompānijas" tīrā peļņa ir vairāk nekā divi miljoni. Mihelsons gan saka, ka liela daļa šo līdzekļu paliek kopējā kasē: "Tas ir bijis no paša sākuma, mēs no seniem deviņdesmitajiem, ja ienācās naudiņa par koncertu, viņa netika sadalīta, vismaz puse, ja ne vairāk, tiek atlikta kasē. Kasē paliek liela daļa."

"Prāta vētrai" ik gadu Krievijā ir ap 40 koncertiem, citus gadus spēlēti pat 70 koncerti. Jautāti, vai tagad, kad nauda jau sapelnīta, joprojām redz vajadzību Krievijā strādāt finansiālu apsvērumu vadīti, grupa teic, ka ir apritē un nevar koncertēt mazāk. Jubalts uzskata, ka tas arī ir labs treniņš, jo Latvijā ir tikai lielie koncerti. Spēlēt klubos pie mums gan grupa neredz vajadzību, tam jau savulaik esot iziets cauri. "Protams, ka mēs primāri kopjam tirgu, kur mūs ņem pretī," saka Roga.

Runājot par auditorijas jušanu un pielāgošanos tai, "Prāta vētra" atzīst, ka klausītāji ir ļoti dažādi. "Es domāju, ka tieši Austrumi noteikti vairāk ar sirdi tver, Rietumiem ir tas pats, bet viņi tomēr pragmatiskāk. Slāvu tautai ir tā, ja tu iekrīti sirdī, viņi tev atdod visu uzreiz un tā arī tevi mīlē," paskaidro Roga.

Kad "Delfi TV ar Jāni Domburu" viesojās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, viņš teica, ka Krieviju nevar saprast ne ar sirdi, ne ar prātu. Pēc Rogas domām, nianse ir tā, ka Rinkēvičs Krievijā bijis krietni mazāk, "jo tad, kad cilvēks sāk runāt par kādu valsti, tur neesot vai tur nedarbojoties, vai neesot saskarē ar šiem cilvēkiem...Vajag aizbraukt, apsēsties pie galda ar šiem cilvēkiem un pēc tam stāstīt, kas šie ir par cilvēkiem".

2002. gadā "Prāta vētra" bija redzama Zaļo un zemnieku savienības priekšvēlēšanu reklāmā. Gan grupas, gan partijas pārstāvji tolaik bija vienisprātis, ka mākslinieku iesaistīšanās priekšvēlēšanu aģitācijā ir normāla parādība. Mazliet vēlāk grupa gan atzina, ka darījusi to naudas, ne pārliecības vadīta.

Šī pieredze "Prāta vētrai" sāpot joprojām. "Es vienmēr esmu teicis, ka, paldies dievam, tas ar mums notika tik agri. Visas tās aizkulises, ko mēs ieraudzījām, man, godīgi sakot, kā tādam jaunietim ideālistam par politiku man sabruka viss tajā brīdī," atminas Roga. Pie grupas esot atbraukuši divi ebreju vīri un pateikši, kā tagad notiks lietas.

"Kāpēc mēs to darījām? Jo mums vajadzēja naudiņu, mēs gribējām rakstīt jaunu albumu. Bet mēs par to samaksājām ar šo pašu naudiņu, ieguldot viņu kādā investīciju fondā un tur arī viņu pazaudējot," rezumē Kaupers. Šodien grupa daudz vairāk izvērtē projektus, kuros piedalīties.

Jāatzīmē, ka 2015. gadā "Prāta vētra" izpelnījās pārmetumu vilni par uzstāšanos Krievijas rokfestivālā "Našestvije", kura teritorijā austrumu kaimiņzemes armija demonstrēja savus tankus un sniedza militāro lidmašīnu paraugdemonstrējumus. Ziņās tolaik vēstīja, ka festivālā arīdzan izskanējuši aicinājumi iestāties Krievijas armijā un dziedātas kara laika dziesmas. Īpaši asi tas tika uztverts, ņemot vērā tolaik neseno Krimas aneksiju. Grupa atzīst, ka šodien kritiskāk izvērtē savas uzstāšanās vietas.

Nereti mūziķiem intervijās jautā, ko viņi iesākuši ar pirmo lielo naudu, piemēram, dziedātājs Eds Šīrans nopircis lego komplektu. "Es atceros vienu tādu lietu, kas man patiešām izraisīja tādu ārkārtīgu gandarījuma sajūtu," saka Mihelsons. Viņš pēc kāda festivāla Zviedrijā deviņdesmitajos gados mammai nopirka veļasmašīnu. "Tas man bija tāds, ka es to varu izdarīt, jo man sanāk, man bija tāds gandarījums," viņš atceras. Citi grupas biedri nozīmīgus pirkumus neatminas.

"Prāta vētras" mūziķiem netrūkst aktivitāšu arī ārpus grupas, viņi atsevišķi iesaistās dažādos kultūras projektos, bet Rogam pieder kafejnīca Engurē. Spēku muzicēšanai šis aktivitātes gan neatņemot.

Runājot par to, cik grupai svarīgs sacensību gars un joprojām būt pirmajiem, Kaupers saka, ka tas nav svarīgi, taču atzīst, ka viņa ambīcijas ir "augstāk, ātrāk, tālāk". "Prāta vētra" nenoliedz, ka kādreiz gribētu uzstāties arī Albert Hall vai Madison Square Garden. Tāpat viņi sekojot līdzi tam, kā veicas citiem Latvijas mūziķiem, jo sacensību gars esot veselīgs.

Grupai nākamgad aprit 30 gadi. Doma kaut kur ar to parādīties esot, taču Mihelsons teic, ka viņam nepatīk jubileju izmantošana mārketinga nolūkos. Tas esot banāli un lieki. Kaupers gan spriež, ka tas ļoti uzrunā cilvēkus, jo jubilejas tūres ir labi apmeklētas.

Filmā "Prāta vētra: Starp krastiem" Kaupers, atskatoties uz jaunības izdarībām, saka "cik daudz tur ir "vētras" un cik maz tur ir "prāta" ". Nu viņš saka, ka "prāta" daļa paliekot arvien lielāka.

Viena no atziņām, ko grupa guvusi savā pastāvēšanas laikā, ir tas, ka jācenšas sadarboties ar jauniem cilvēkiem, jo tie atkal iedod azartu.