Skonto būve Eko osta
Foto: LETA
Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs "Eko osta", kas bija iesniedzis maksātnespējas pieteikumu tiesā pret būvuzņēmēju "Skonto būve", turpinās visiem iespējamiem juridiskajiem līdzekļiem prasīt atlīdzību par nu jau pirms trim gadiem paveiktu darbu, liecina "Eko osta" sniegtā informācija.

"Eko osta" vērsās tiesā, jo viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši nav spējis rast iespēju segt savas saistības pret apakšuzņēmēju, izlīdzoties ar formāliem aizbildinājumiem. "Eko osta" iesniedza maksātnespējas pieteikumu par uzņēmuma paveikto darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkuma "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi" ietvaros. Līgums starp "Eko osta" kā apakšuzņēmēju un "Skonto būve" kā ģenerāluzņēmēju tika noslēgts 2014. gada 7. oktobrī. Visi līgumā paredzētie darbi tika paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015. gadā. "Skonto būve" parādsaistību pamatsumma pret "Eko osta" ir 1,89 miljoni eiro.

"Savā preses relīzē "Skonto būve" norāda, ka darbi, par ko "Eko osta" prasot samaksu, ietilpst to darbu sadaļā, par ko pasūtītājs – VVD – tā arī nav samaksājis ģenerāluzņēmējam "Skonto būve", un par šīs summas samaksu notiekot tiesvedība. Saskaņā ar "Eko osta" pieejamo informāciju vienam no apakšuzņēmējam – Vācijas firmai "MUEG GmbH" – par šajā pat laikā izpildītājiem darbiem, kas pēc "Skonto būve" paziņotā tiek uztverts kā strīdus periods un priekšmets, ir samaksāta pilna atlīdzība. To "Skonto būve" samaksāja, acīmredzot, nevēloties starptautisku tiesvedības procesu," uzsver uzņēmuma "Eko osta" juriste Una Vaičulēna.

Diemžēl Latvijā ir izveidojusies nelāga prakse, ka atsevišķi būvuzņēmumi sākotnējā iepirkumu stadijā, lai uzvarētu konkursā, samazina sava iesniegtā piedāvājuma vērtību, bet pēcāk nespēj norēķināties ar apakšuzņēmējiem, aizkavējot vai nemaksājot par godīgi un kvalitatīvi padarītu darbu. Nelielam vai vidējam uzņēmumam ir sarežģīti tiesiskā ceļā cīnīties ar lielajiem ģenerāluzņēmējiem, kuru rīcībā ir ievērojami lielāki resursi, tostarp, arī labi apmaksāti juristi.

"Eko osta" tiesai iesniegtā pieteikuma pamats bija ekonomistu veikta analīze, kas apliecināja, ka "Skonto būve", visticamāk, ir finansiālas grūtības dzēst savas parādsaistības, tādējādi dodot pamatojumu tiesā prasīt maksātnespējas procesa ierosināšanu.

Uzņēmums arī uzskata, ka "Skonto būve" masu medijos izplatītais paziņojums par draudiem vērsties prokuratūrā, lai ierosinātu krimināllietu pret "Eko osta" akcionāru par apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā, nav pamatots. "Par vēršanos tiesā, lai īstenotu savas tiesības, nevar draudēt kriminālatbildība par neslavas celšanu. Šāda publiska iebiedēšanas taktika bija raksturīga 90-to kriminālajiem grupējumiem, nevis mūsdienīgam sociāli atbildīgam uzņēmumam", uzskata Vaičulēna.

"Eko osta" aicina pieteikties arī citus uzņēmējus, kuriem nācies sastapties ar "Skonto būve" vai citiem negodprātīgiem uzņēmējiem, kas palikuši parādā, lai kopīgiem spēkiem cīnītos par tiesībām saņemt atlīdzību par godīgi paveiktu darbu.

Jāatgādina, ka Zemgales rajona tiesa Jelgavā 15. jūnijā ierosināja būvniecības uzņēmuma "Skonto būve" maksātnespējas procesa lietu pēc "Eko osta" pieteikuma, savukārt 6. jūlijā tiesa to noraidīja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!