Viskaitinošākais cilvēks darbavietā: kādas neapzinātas rīcības izved kolēģus no pacietības  (1)

Cilvēkam var būt grūti aptvert, cik ļoti viņa negatīvie izteikumi ietekmē pārējo kolēģu darbu. Aizkaitinājums, kas viņos rodas no nemitīgās čīkstēšanas par to, ka alga šomēnes nav tik ātri kā citas reizes, kafijas automāts atkal ir saplīsīs un kondicionieris pārāk vāji pūš, ietekmē darba produktivitāti kopumā, tāpēc neapzinātā veidā šādi cilvēki apkārtējos no sevis atgrūž.

Ieteikums – par tēmām, kuras uzņēmuma darbībā vai ikdienā nepatīk un traucē, izteikties tikai tad, kad kāds to lūdz. Ja patiesi ir kāda tēma, kura uztrauc tik ļoti, ka nav iespējams pat pastrādāt, to līdz galam neizrunājot, ieteicams noorganizēt pārrunas ar kādu, kurš spēs šajā jautājumā palīdzēt. Taču šādās situācijās komentāriem un raizēm jābūt konstruktīvām.

Ielūkojies šeit un izlasi, kā iespējams sadzīvot ar nepatīkamu kolēģi.

Lai arī pašam varbūt šķiet, ka šādā veidā izrādi savu nopietno attieksmi pret darbu, entuzisamu un vēlmi strādāt, neskatoties uz sāpošu kaklu vai iesnām, tu patiesībā negatīvi ietekmē arī apkārtējo darbu. Viņiem ir ne tikai nemitīgi jāklausās tavā šķaudīšanā un vaimanās, bet pastāv arī liela iespēja viņus aplipināt.

Pulmonologs Viesturs Šiliņš apgalvo, ka tieši atbildības trūkums pret sevi un citiem ir viens no iemesliem gripas epidēmijai Latvijā: "Galvenā kļūda, ko pieļauj strādājošie cilvēki, ir tā, ka, pat sajūtot slimības tuvošanos, viņi nenovērtē situācijas nopietnību un turpina būt aktīvi – slimības inkubācijas periods jau ir sācies, un šie cilvēki ir infekciozi, tāpēc bīstami citiem. Tieši tāpēc gripas epidēmija atkārtojas gadu no gada – slimie cilvēki nav atbildīgi un laikus sevi neizolē no sabiedrības, tādējādi novēloti, uzsākot savu ārstēšanos un pakļaujot saslimšanas riskam citus."

Atceries, labāk ir savu ķermeni atpūtināt no darbiem uz pāris dienām, lai pēc tam varētu mesties atpakaļ pienākumu izpildē pa 100 procentiem, jo pretējā gadījumā organisms ir novārdzis un cilvēks nespēj būt tik produktīvs, kā vienmēr.

Minētās iezīmes raksturīgas toksiskajiem narcisiem, un ar šiem cilvēkiem sastrādāties var būt patiesi sarežģīti. Narciss ir viens no toksisku personību tipiem, ar ko censties izveidot siltas un tuvas attiecības ir bezjēdzīgi – šādi mēģinājumi parasti cieš neveiksmi. Viņi nemitīgi runā par sevi, izcili māk manipulēt ar citiem, vērpj intrigas, taču patiesībā nav apmierināti paši ar savu dzīvi. Kā darbā atpazīt narcisus un kā ar viņiem sadzīvot, lasi šajā materiālā.

Taču reizēm problēma nav meklējama tik dziļi – ir cilvēki, kuriem komunikācija ar apkārtējiem padodas daudz vieglāk, taču tas nenozīmē, ka introvertajiem nav sava viedokļa un viņi to nevēlētos izteikt skaļi. Azartam darbā ir jābūt, taču, ja nemitīgi būsi aktīvākais no visiem, vienmēr atbildēsi pirmais, kamēr pārējie apdomā, kā savu ideju labāk noformulēt, kolēģi uz tevi var skatīties ar nepatiku. Šī iemesla dēļ vienmēr ir svarīgi vismaz pajautāt apkārtējo viedokli, nevis uzsvērt savu kā vienīgo un pareizo tāpēc, ka tas izteikts kā pirmais.

Ja strādā ar daudziem kolēģiem vienā telpā, privātās telefonsarunas skaļā balsī kolēģus patiesi var kaitināt. Sarunas, kurās izskan tādas frāzes kā "Nopērc malto gaļu, šodien taisīšu kotletes" vai "Nē, tas krekls ir veļas kastē, vakar uzlēju vīnu", vai "Šovakar tā ballēsim, sen nav tusēts", citiem darbiniekiem nav jādzird. Tās, iespējams, ne tikai viņus nemaz neinteresē, bet arī traucē koncentrēties nopietnam darbam.

Protams, darba laikā var būt kāds neatliekams zvans, kādam var būt nepieciešama tava palīdzība, taču atbilstošā brīdī jārod iespēja aiziet kaut kur nedaudz tālāk un izrunāt visu nepieciešamo. Ja tomēr nav iespēja svarīgo telefonsarunu atlikt, kā arī atrast telpu, kurā citām ausīm tā nav dzirdama, būtu vēlams runāt pazeminātā tonī – pielikt roku priekš klausulei, kā arī rūpīgi izvēlēties frāzes un vārdus, kuri tiek izmantoti.

"Huffington Post" min, ka kolēģiem var nepatikt vēl kāds nelāgs ieradums – paņemt vai izmantot citu mantas bez atļaujas. Runa ir par dažādām lietām, datora izmantošanu, krūzīšu vai austiņu aizņemšanos, pildspalvu paņemšanu un vēlāk aizmiršanu atdot u.c. Šķietami jau tas nav nekas traģisks, taču šāds ieradums, kas pārtop par ikdienas sastāvdaļu, kolēģus var saniknot.

Viņiem var šķist – vai tiešām ir tik grūti paprasīt īpašniekam atļauju arī tad, ja viņš šodien nav darbā? Ar kolēģiem noteikti nav ieteicams saiet ragos, jo darbā viņi ir tavi sabiedrotie. Ja pret viņiem labi izturēsies, tad arī pašam būs prieks katru dienu iet uz darbu, kā arī būs vieglāk sarunāt palīdzību, ja tāda būs nepieciešama.

Labas attiecības ir jāveido un jāizkopj – šajā rakstā iepazīsties ar dažādām frāzēm, kuras nedrīkst aizmirst ikdienā teikt kolēģiem.

Lai gan pašam varētu šķist, ka ar kolēģiem tikai draudzīgi apspried kāda cita darbinieka jaunās bikses, runas izloksni vai darba kvalitāti, šādi tiek iedragāta tava reputācija kolektīvā. Šī ir viena no "tabu" tēmām, par kuru ar citiem kolēģiem nav ieteicams runāt, jo nekad nevar zināt, kurš uzmetīs kažoku uz otru pusi un izstāstīs visiem pārējiem sarunas detaļas "piepušķotā" veidā.

Kāpēc citiem darbiniekiem var nepatikt klačošanās? Tāpēc, ka viņiem var šķist, ka arī tu viņiem acīs smaidi, bet patiesībā aiz muguras neko labu nesaki. Cieņa darba vietā ir ļoti būtiska, jo ikviens tomēr vēlas, lai par viņu domātu to labāko, izceļot, ka ir vērtīgs šim uzņēmumam. Jāpiebilst, ka darba vide ir vieta, kur patiesībā labāk ļoti daudz ko paturēt pie sevis, ja tas tiešā veidā nevar uzlabot uzņēmuma vai kompānijas darbību kopumā.

Citus nelāgus ieradumi, kas liek izplienēt cieņai pret tevi, lūko šajā materiālā.