"Koks vēsturiski ir bijis visplašāk pielietotais būvmateriāls, bet pagājušā gadsimtā, ienākot jaunajām tehnoloģijām un attīstoties rūpniecībai, koka izmantošana būvniecībā strauji samazinājās, jo betons un tērauds piedāvāja lielākas iespējas būvēt ļoti sarežģītas būves un sasniegt rekordlielus augstumus," raksturo Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane. Tomēr šobrīd pasaulē koka izmantošana būvniecībā strauji pieaug, un, ņemot vērā vairāku Eiropas un pasaules valstu prasības pēc CO₂ neitrāliem būvniecības risinājumiem, tā jau noteikta par obligātu publiskajos būvniecības iepirkumos, kā arī koka izmantošana tiek pieprasīta starptautiskos būvniecības iepirkumos. Arī Latvijai šobrīd ir svarīgi celt kompetenci un kapacitāti gan koka izmantošanā būvniecībā, gan koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā, lai nezaudētu konkurētspēju gan iekšējā, gan eksporta tirgos, piebilst EM pārstāve.

"Latvijā ir spēcīgas tradīcijas privātmāju būvniecībā no koka, kas ir viensētas vai apzīmējamas kā mazstāvu ēkas, bet vēsturiski ilgstošā laika periodā daudzstāvu vai publiskās ēkas cēla no citiem materiāliem," lēno uzskatu maiņu skaidro SIA "Skonto Prefab" direktors un valdes priekšsēdētājs, SIA "Cross Timber Systems" valdes loceklis Mārtiņš Ķeņģis.

Tajā pašā laikā arhitekts, SIA "PBR" valdes loceklis Valdis Onkelis saka – ir jūtams, ka publisko koka ēku īpatsvars šobrīd pieaug. Viņš to galvenokārt skaidro ar koka konstrukciju klāsta paplašināšanos – jau vairākus gadus tirgū ir krusteniski līmēto koka paneļu (CLT) produkcija un aktīvāk tiek piedāvātas vienā virzienā līmētās koka konstrukcijas (GLT).

Latvijā CLT pirmā sāka ražot SIA "Cross Timber Systems" – pirmā CLT ražotne tika atklāta 2015. gadā Jelgavā, un šobrīd uzņēmums gan strādā ar eksporta projektiem, gan piedalās ēku būvniecībā Latvijā. Ķeņģis gan piebilst, ka koka konstrukcijas, CLT un "Glulam" prasa arī zināmas specifiskas zināšanas to pareizā un sekmīgā izmantošanā. Ārvalstīs CLT bieži izvēlas izglītības iestādēm – īpaši bērnudārziem, skolām –, kā arī privātām un daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Pēdējā laika tendence ir vairākstāvu biroju ēku, kā arī viesmīlības, tūrisma un rekreācijas celtņu būvniecība no šī videi draudzīgā materiāla, norāda Ķeņģis.

Onkelis uzsver, ka līmēto konstrukcijas materiālu pielietojums ļauj ēkas veidot mūsdienīgas un arhitektoniski izteiksmīgas, turklāt montāžas process notiek precīzi, ātri un prognozējami. Turklāt ir krietni palielinājies koka stiprinājumu piedāvājums, un var veidot, piemēram, slēptus metāla stiprinājumus, ir pieejami materiāli un sistēmas akustikas un citu nepieciešamo parametru nodrošināšanai konstrukcijām.

"Kopumā var teikt, ka koka popularitāte Latvijas sabiedrisko ēku projektos ar katru brīdi pieaug, un to veicina arī fakts, ka koks ir atjaunīgs resurss un labi iederas klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu kontekstā," piebilst Onkelis, atgādinot, ka plānotā Publisko iepirkumu likuma redakcija paredz līdz pat 30% publisko ēku risināt koka konstrukcijās. "Redzēs, vai tik ievērojams skaitlis realizēsies, bet katrā ziņā tiek daudz strādāts, lai gan birokrātisko, gan normatīvu un tehnoloģisko risinājumu kopums veicinātu kokmateriāla īpatsvaru publisko būvju sektorā," piebilst arhitekts. Tāpat viņš uzsver, ka koks ir estētiski baudāms, silts, viegls un izturīgs būvmateriāls. "Publisko būvi tas padara mājīgāku," norāda eksperts.

Savukārt no Latvijā celtajām būvēm "Zaza Timber Production" ir izgatavojis līmētās koksnes konstrukcijas gājēju tiltam pār šoseju pie Tērvetes Dabas parka, brīvdabas koncertzāles "Mītava" un slidotavas jumtiem Jelgavā, transporta tiltiem Jaunpilī un Ječupē, estrādēm Penkulē un Krimūnās, "Latvijas valsts mežu" birojam Dundagā, Talsu bibliotēkai un citām būvēm.

Pirms diviem gadiem Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine" saņēma būvatļauju koka A klases biroju ēkas "The Pine" būvniecībai Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 62. Kompānijā norāda, ka tā būs pirmā šāda mēroga koka biroju ēka Baltijā. Ēkas dizaina autors ir starptautiskais arhitektu birojs "Arrow" no Dānijas, un plānotais ēkas apjoms ir aptuveni 16 900 m².

Starp koka publisko būvju priekšrocībām var minēt mazāku piesārņojumu un ātrāku būvniecības tempu, atzīst eksperti. Piemēram, Onkelis min, ka, būvējot no koka, tiek samazināts būvgružu apjoms. "Arvien vairāk pasūtītāji domā par izmantoto celtniecības materiālu radītā vides piesārņojuma samazināšanu," piekrīt arī Ķeņģis, uzsverot, ka koka konstrukcijas atstāj mazāku CO₂ pēdas nospiedumu un to kā kritēriju nopietni ņem vērā dažādu būvniecības nozares sertifikātu un standartu izvērtēšanas procesos. Tā konstrukcijas ir vieglākas, efektīvāk transportējamas, ātrāk samontējamas – salīdzinājumā ar citiem būvmateriāliem.

Koks ir arī ļoti patīkams, estētisks materiāls, un Latvijā varētu būt pieņemams Skandināvijā izplatītais veids CLT koka paneļus kā nesošās konstrukcijas elementus atstāt redzamus iekšējā apdarē. Izmantojot masīvkoka jeb CLT un "Glulam" konstrukcijas, projektu realizējot BIM platformā, kas nozīmīgi ļauj novērst neprecizitātes un kļūdas, kā arī būvniecības elementus ražojot "off-site" tehnoloģijā, būvniecības laiks samazinās un kvalitāte var augt pat par 30%, lēš eksperts. Kā piemēru viņš min pērn sadarbībā ar būvkompāniju "Merks" realizēto starptautiskās koledžas trīsstāvu ēkas Piņķos projektu, kam ir arī dienesta viesnīcas funkcija, saka Ķeņģis.

Savukārt Onkelis kā priekšrocību min to, ka montāžas darbus var veikt arī stipra sala apstākļos, kas ir teju neiespējami vai ārkārtīgi apgrūtinoši, pielietojot tradicionālos risinājumus saliekamā vai monolītā dzelzsbetona būvēs. Tāpat koka ēkas būvelementi labi pakļaujas materiālu aprites ekonomikas vadmotīviem, respektīvi, otrreizējai pielietošanai citos būvobjektos brīdī, kad ēku būs paredzēts nojaukt. Tomēr, pēc Onkeļa teiktā, būvizmaksas šobrīd koka ēkām gala rezultātā ir augstākas par, piemēram, saliekamā dzelzsbetona ēku izmaksām. Ietekmējošs faktors ir konstrukciju ražotņu jaudas, pieprasījums un kokmateriāla izmaksu svārstības – pašreiz vērojams liels kokmateriāla eksporta pieaugums, kas būtiski ietekmē tā cenu.

Ir pierādīts, ka daudzi materiāli ir aizvietojami ar koku. "Pasaulē jau šobrīd ir izstrādātas inovatīvas tehnoloģijas koka konstrukciju ražošanai. Tās tiek ražotas arī Latvijā, kā rezultātā ar koka konstrukcijām var aizstāt citas, piemēram, CLT var aizstāt dzelzsbetonu un GLT – tēraudu, sasniedzot arī labus ugunsdrošības rādītājus," uzsver Feldmane. Tiesa gan, nozarei šādu koka konstrukciju būvniecībā nav tik lielas pieredzes kā, piemēram, dzelzsbetona un tērauda konstrukciju, līdz ar to sākotnēji būvniecība var izrādīties dārgāka, bieži sastopama arī pretestība no būvniecībā iesaistītajām pusēm koka konstrukciju izmantošanai dažādu būvju būvniecībā, atzīst EM pārstāve. Vienlaikus, pēc viņas teiktā, modernu koka konstrukciju izmantošana būvniecībā ir transformējusi būvniecības procesu, pārceļot to no būvlaukuma uz koka konstrukciju ražošanas vietām, un būvlaukumā tiek veikta tikai šo konstrukciju montāža.

Izmantojot šādas koka konstrukcijas, var paredzēt unikālus ugunsdrošības pasākumus, piemēram, ņemot vērā, ka koks degot pārogļojas un tiek pasargāts no tālākas sadegšanas. Tomēr spēkā esošais būvniecības regulējums vairāk attiecas uz tradicionālu būvniecību būvlaukumā un ugunsdrošības regulējumā nav iekļauti speciāli risinājumi modernu koka konstrukciju izmantošanā, līdz ar to koks kā degošs materiāls ir neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar dzelzsbetonu vai tēraudu.

Tomēr ir vairāki būtiski faktori, kas jāņem vērā, plānojot koka būvi, saka Onkelis. Piemēram, normatīvi (pārsvarā ugunsdrošības) nosaka ierobežojumus ēkas kopējai platībai un stāvu skaitam. Tāpat Latvijā nav daudz ražotņu, kas izgatavo CLT, GLT, tāpēc, plānojot lielas koka būves publiskajā sektorā, ir jāapzina konstrukciju ražotāji un to ražošanas, kā arī meža resursu kapacitāte.

"Koks arī nemīl mitrumu. Ilgstoši samircis, tas maina savus izmērus – uzbriest. Tā kā publiskās ēkas, salīdzinot ar privāto apbūvi, ir lielas gabarītos, ir pareizi jāorganizē būvniecības process, lai koka konstrukciju montāža notiktu ātri, tās pēc iespējas ātrāk tiktu nosegtas. Nepieciešamības gadījumā ir jāveido pagaidu jumts vai arī būvniecība jāorganizē, dalot ēku mazākos posmos – apjomos. Tās ir papildu izmaksas, kas jāparedz jau ēkas būvniecības budžetā," atgādina Onkelis.

Savukārt, pēc Peilāna teiktā, lielākie izaicinājumi ir būvprojekta saskaņošanas grūtības, ilgums, neadekvāti lielie ieguldāmie resursi, neprognozējamība. "Skumji, bet cēlonis ir būvniecības un ugunsdrošības normatīvu un citu tiesību aktu atpalicība un pretrunas, speciālistu nepietiekamās zināšanas par modernajām koka konstrukcijām, birokrātiskie šķēršļi. Pat tad, ja ir iecere būvēt no koka publisku un lielu ēku, šobrīd ir jāiegulda neadekvāti lieli resursi, lai projektu "iznestu" cauri visiem saskaņojumiem, un šajā procesā jāsaskaras ar ļoti lielu subjektivitāti. Ja valdība pieņems lēmumu jauno Nacionālo akustisko koncertzāli Rīgā būvēt no koka, birokrātisko šķēršļu novākšanai droši vien vajadzēs Saeimu," atzīst "Zaza Timber Production" pārstāvis.

"Nākotnē Latvijā ēku būvniecībā koku varētu izmantot daudz plašāk, taču jāīstenojas divām lietām," uzskata Peilāns. Pirmā – jābūt konkrētai, kādā likumā vai MK noteikumos ierakstītai vēlmei vai prasībai izmantot tieši koku. No tā, vismaz tuvākajos gados, izrietēs vajadzība pielietot ilgtermiņa pieeju būvniecības investīcijās – maksāt mazliet vairāk, nekā būvējot no videi mazāk draudzīgiem un neatjaunīgiem resursiem. Pēc laika, kad nozare būs attīstījusies un tajā izveidojusies laba konkurence, koka būvniecības izmaksas samazināsies. To var redzēt Vācijā un Ziemeļeiropā.

Otrs aspekts – Latvijā būvniecības infrastruktūra vēl nav gatava, lai lēti un aktīvi būvētu no koka, novērojis Peilāns. Koka būvniecība vispirms prasa projektētājus ar atbilstošu pieredzi un specializāciju un saprotamu un atbalstošu regulējumu koka izmantošanai būvniecībā. Šie divi faktori ir kritiski svarīgi. Savukārt koks kā būvmateriāls un atbilstoši būvnieki ir mazākais – konstrukcijas var nopirkt arī ārpus Latvijas, būvnieki spēj adaptēties.

Ar laiku – kad Latvijā būs vairāk projektētāju, kas pārzina koku, kad koka izmantošana būvniecībā neprasīs nemitīgu birokrātisko šķēršļu pārvarēšanu, kad būvnieks nenoliks telefonu, dzirdot, ka ēku paredzēts būvēt no koka, – arī būvniecības izmaksas būs zemākas, paredz uzņēmuma pārstāvis.

Lai veicinātu koka publisko ēku būvniecību, pēc Peilāna domām, jāatrisina arī būvniecības un ugunsdrošības normatīvu pretrunas. Valsts līmenī jābūt principiālam lēmumam pakāpeniski palielināt koka izmantošanu publisko ēku būvniecībā. "Kāpēc es saku "pakāpeniski" – lai izmaksas nesaskrien debesīs un paralēli veidojas projektētāju un kvalificētu būvnieku infrastruktūra. Arī mūsu uzņēmumā vajadzēja laiku un darbu pie projektiem, lai izveidotos spēcīga un kvalificēta koka konstrukciju projektētāju komanda. Tādas nerodas viena gada laikā. Redzam, kā notika citur Eiropā: vispirms valsts līmenī pieņēma prasību izmantot koku. Pēc laika tā izmantošana kļuva par normu un būvniecības nozare pārorientējās, iemācījās strādāt ne tikai ar betonu, tēraudu, stiklu, bet arī izmantot līmēto koksni nesošajās konstrukcijās lielās ēkās. Tiešām: kāpēc šodien Latvijā skolas sporta zāles konstrukcijas jābūvē no betona vai tērauda, ja var mierīgi uzbūvēt no Latvijā auguša koka?" viņš piebilst.

Arī Feldmane uzskata – lai veicinātu ilgtspējīgu būvniecību un koka izmantošanu būvniecībā, kā arī dabūtu minētos ieguvumus, kurus sniedz koka izmantošana būvniecībā, valstij ir jāuzņemas iniciatīva un jārāda labais piemērs, savos projektēšanas un būvniecības iepirkumos izvirzot prasības pēc koka konstrukcijām un ilgtspējīgiem būvniecības risinājumiem. Vienlaikus ir jārada vide (normatīvais regulējums), kurā būtu vienlīdzīgas vai labākas iespējas būvniecībā izmantot ilgtspējīgus un videi draudzīgākus būvmateriālus, salīdzinot ar citiem būvmateriāliem, kā arī jāceļ būvniecībā iesaistīto pušu kompetence koka būvniecības jomā.

Lai koka būvniecības veicināšana notiktu pārdomāti un visu iesaistīto pušu ciešā sadarbībā, EM jau noslēgusi sadarbības memorandu ar būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldībām un augstākās izglītības iestādēm, lai sekmētu koka būvmateriālu un būvizstrādājumu izmantošanu būvniecībā.

Šā gada jūnija sākumā tika atklāta jaunā Ogres centrālā bibliotēka, kas būvēta, izmantojot līmētā koka konstrukciju tehnoloģiju, un ir viena no pirmajām pēc šādas metodes celtajām sabiedriskajām ēkām Latvijā.

Uzdevums Ogres novada pašvaldībai un projektētājiem bija sarežģīts – uzbūvēt Ogrē arhitektoniski augstvērtīgu objektu ar pašvaldībai nepieciešamo funkciju apvienojumu un izaicinošu enerģētisko pašpietiekamību.

Kā papildu izaicinājums koka konstrukciju būvniecībā bija salāgot tehnoloģijas, inovācijas un atbilstību pasīvās ēkas statusam. Šobrīd ēka ir nodota ekspluatācijā un ir sācies ēkas monitoringa process. Cik un kādi būs rezultāti, varēsim analizēt pēc kāda laika, piemēram, pēc pirmās apkures sezonas. Koks ir estētiski baudāms, silts, viegls un izturīgs būvmateriāls.

Ēka nav pieslēgta centrālās apkures sistēmai, lai gan atrodas pilsētas centrā, jo tai izveidots autonoms pazemes rezervuārs (112 m³), kur ieplūst pilsētas maģistrālie notekūdeņi, no kuriem ar siltuma maiņas palīdzību tiek ņemts jeb rekuperēts siltums un ar siltumsūkņa palīdzību pievadīts ēkas silto grīdu apkures sistēmai. Savukārt vasaras mēnešos, lai telpas dzesētu, siltuma enerģiju no telpām aizvada uz pazemes rezervuāra tvertnes dzesēšanas loku.

Logus ar trīskāršo stikla paketi noteica projekta prasības. Arī citus parametrus projektēšanas un būvniecības procesā mēģināts noteikt augstākus, tiesa, rēķinoties, ka reālie ekspluatācijas parametri var atšķirties no plānotā. Tomēr enerģijas patēriņa mērķi ir izvirzīti un tiks rūpīgi monitorēti nākamo 5 gadu laikā. Ēkas un uz zemesgabala esošās palīgēkas (āra kafejnīcas) izbūves kopējās izmaksas sasniedza 9,4 miljonus eiro (ar PVN).