Latvijā kopumā mežs klāj 3,4 miljonus hektāru. AS "Latvijas valsts meži" (LVM), kuras vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja – Zemkopības ministrija (LVM), pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes (ietver arī purvus), no kuras 1,39 miljoni hektāru ir mežs.

Kopumā meža apsaimniekošanas vajadzībām LVM ik gadu tērē ap 30 miljoniem eiro. "Vienlaikus jāuzsver, ka mežsaimniecība ir ļoti komplicēts pasākumu kopums, tāpēc ir diezgan grūti precīzi nodalīt summu, kas tiek novirzīta tikai mežu apsaimniekošanai. Piemēram, jaunizbūvēts meža ceļš tiek izmantots gan koksnes transportam, gan meža apsaimniekošanas vajadzībām," norāda LVM Mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis.

2021. gada pirmajā pusgadā uzņēmums 14,2 miljonus eiro jeb 69% no kopējā investīciju apjoma ieguldījis meža infrastruktūras attīstībā – meža ceļu un tiltu būvniecībā, kā arī meža hidromeliorācijas sistēmu atjaunošanā. "Šogad jaunie meža ceļi bija īpaši noderīgi, lai piekļūtu līdz šim grūti sasniedzamām vietām un savlaicīgi nodzēstu meža ugunsgrēkus," norāda Dudelis. 0,4 miljoni eiro investēti uzņēmuma meža platību palielināšanā – 2021. gada pirmajā pusgadā pieņemts lēmums par 21 īpašuma iegādi.

"Mežu platības Latvijā pēdējo astoņdesmit gadu laikā ir dubultojušās, savukārt koksnes daudzums mežā jeb krāja, pateicoties gan meža platību palielinājumam, gan meža kopšanai un kvalitatīva stādāmā materiāla izmantošanai, gan klimata pārmaiņām, ir pieaudzis 3,5 reizes. Latvijas mežu statistiskās inventarizācijas, ko veic mežzinātnes institūts "Silava", dati liecina, ka ik gadu LVM apsaimniekotajos mežos izaug 12 miljoni kubikmetru koksnes," informē Dudelis.

Raugoties uz mežu stāvokli, Latvijā Jēkabsons atzīst: "Jūtams, ka Valsts meža dienestā ir notikusi vadības maiņa un ir vairākas labas iniciatīvas, kas rosina meža īpašnieku vairāk domāt par īpašuma apsaimniekošanu. Pēdējos gados mēs arī savā uzņēmumā izjūtam, ka meža īpašnieki aizvien vairāk interesējas par ilgtermiņa apsaimniekošanu, un tā ir laba tendence. Iepriekš bija novērojama vēlme gūt tūlītēju labumu no meža, veicot izstrādi un atjaunošanu atstājot mātes dabas rokās. Atsevišķās vietās to var darīt, bet šobrīd aizvien biežāk 7–10 procentus no koksnes realizēšanas rezultātā iegūtās peļņas saimnieks reinvestē atpakaļ īpašuma atjaunošanā – gan stādīšanā, gan kopšanā. Tas ir gudri darīts, jo tādā veidā meža zemes cena pieaug."

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" ir lielākais meža īpašniekus apvienojošais kooperatīvs Latvijā, kuram piebiedrojušies 860 privātā meža īpašnieki, kas kopā apsaimnieko 16 tūkstošus hektāru meža.

"Galvenā atšķirība starp kooperatīvu un uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē, ir tāda, ka jebkurai komercsabiedrībai – SIA vai AS – mērķis ir maksimāli zemas izmaksas un pēc iespējas lielāka peļņa uzņēmuma īpašniekiem. Un nereti šie īpašnieki ir meklējami ārvalstīs. Kooperatīva mērķis arī ir peļņa, bet tā biedriem – nodrošināt kvalitatīvus un izdevīgus pakalpojumus. Veidojas tāda ideoloģiska atšķirība, jo būtībā kooperatīvs strādā pēc principa – darbs mums, peļņa jums," uzsver "Mežsaimnieka" valdes priekšsēdētājs Māris Dreija.

Kooperatīva apgrozījums 2020. gadā pārsniedza 5 miljonus eiro, bet vadītājs atzīst, ka pandēmija, parādoties vispārējai neziņai par nākotni, kooperatīva darbu tomēr piebremzējusi. Sarežģītāka kļuvusi arī komunikācija ar biedriem: "Iepriekš varējām aizbraukt pie meža īpašnieka, izstaigāt īpašumu, konsultēt klātienē, kas mežā būtu darāms, kooperatīva biedri varēja satikties, parunāties, un saikne bija krietni ciešāka. Tagad jācenšas visu darīt attālinātā veidā, un tas ir īpaši liels izaicinājums vecāka gadagājuma cilvēkiem. Jūtama tāda kā attālināšanās."

Viņš stāsta, ka Baltija meža apsaimniekošanas jomā centusies pārņemt Skandināvijas modeli, kur kooperācija ir ļoti attīstīta: "Tie ir ļoti lieli, spēcīgi kooperatīvi, kas darbojas arī Latvijas teritorijā. Tur kooperatīvi ir izauguši tik tālu, ka tiem ir savas pārstrādes rūpnīcas, kur kokmateriāliem tiek piešķirta pievienotā vērtība. Latvijā kooperatīvu attīstība notiek lēnām, arī mēs kā kooperatīvs augam, varētu teikt, dabiski, jo mums nav pārdošanas cilvēku, kas zvanītu meža īpašniekiem un mudinātu pievienoties. Patlaban katru mēnesi iestājas aptuveni divdesmit jauni biedri. No vienas puses, tas ir labi, jo, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti, izaugsmei jābūt pakāpeniskai."

Dreija novērojis – ja raugās uz mežkopības darbu jomu, piemēram, stādīšanu, jaunaudžu kopšanu, tajā savstarpējā konkurence Latvijā ir būtiski mazāka nekā mežizstrādē, jo uzņēmumiem par to nav tik lielas intereses.

LVM mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis stāsta, ka laikapstākļi šogad vasarā, īpaši jūlijā, sekmējuši bīstamā kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) radītos bojājumus LVM apsaimniekotajās egļu audzēs. Ņemot vērā ilgstošo bezlietus periodu un ilgstošo karstumu jūlijā, egļu audzes tika pakļautas papildu stresam, kas samazināja to spēju aizsargāties pret mizgraužu uzbrukumu. Lielākie postījumi pašlaik konstatēti LVM Ziemeļlatgales reģiona Lubānas iecirkņa mežos – tur egļu audzēs identificētas jaunas astoņzobu mizgraužu ligzdas 147 hektāru platībā.

Savukārt, lai mazinātu briežu dzimtas dzīvnieku postījumus jaunajiem kociņiem ziemas periodā, LVM veic jaunaudžu aizsardzības pasākumus. Rudens šiem darbiem ir piemērotākais laiks, jo mežā iestādītajiem kociņiem ir beigusies aktīvā augšana. Šogad jaunaudžu aizsardzības darbi plānoti 25 tūkstošu hektāru platībā. Jaunaudžu aizsardzība pret dzīvnieku bojājumiem īpaši svarīga ir ziemas laikā, kad dzīvniekiem vairs nav tik plašu barības vielu ieguves iespēju un aļņi, staltbrieži un stirnas nokož jauno kociņu galotnes vai noplēš stumbra mizu, negatīvi ietekmējot kociņa turpmāko augšanu.

Covid-19 pandēmija un tās sekas nesušas nu jau ilgāku laiku aktuālo kokmateriālu cenu kāpumu, ko spēcīgi izjūt arī meža apsaimniekošanas jomā Latvijā.

"Apaļo kokmateriālu tirgū cenas joprojām saglabā ļoti augstu līmeni. 2021. gada pirmajā pusgadā vidējā realizācijas cena bija par 5,45 eiro/m³ augstāka nekā šajā pašā periodā 2020. gadā," uzsver LVM mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis.

"Pandēmijas pirmais vilnis, kas bija 2020. gada martā, nesa situāciju, ka nozares uzņēmumi ieņēma nogaidošu pozīciju, jo šķita, ka kokmateriālu patēriņa temps samazināsies. Taču notika pilnīgi pretējais, īpaši ASV, kad, atrodoties savā mājsaimniecībā, nedodoties ceļojumos un netērējot naudu citur, cilvēkiem parādījās vēlme uzlabot savu mājvietu, atjaunot terasi, sētu, kā rezultātā pieprasījums pēc kokmateriāliem ļoti auga. Nozare to nespēja piegādāt, un nostrādāja pieprasījuma–piedāvājuma likums – cena būtiski pacēlās," uz notikušo atskatās "Ziemeļlatvijas mežsaimnieka" valdes loceklis Kristaps Jēkabsons.

"Vasarā skujkoku zāģbaļķu cenas bija ļoti augstas, bet jau septembrī kritās, kam bija loģisks izskaidrojums – galaprodukta, kas nepieciešams mājsaimniecībām, cena bija jau tik augsta, ka to vairs nevarēja atļauties iegādāties, kritās pieprasījums un arī cena," skaidro Jēkabsons.

Runājot par savu uzņēmumu, viņš uzsver, ka tas pandēmijas sākumposmā ieņēmis nevis piesardzīgo un nogaidošo pozīciju, kāda dominēja nozarē, bet gan saskatīja iespēju attīstīties straujāk, pieņemot darbā jaunus darbiniekus. "Pandēmijas pirmais vilnis mums bija ļoti veiksmīgs. Spējām audzēt gan apgrozījumu, gan izstrādes apjomus," viņš rezumē.

Kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" valdes priekšsēdētājs, atskatoties pagātnē, atceras: "Daudzi uzņēmumi vērsās pie mežu īpašniekiem, tai skaitā mūsu kooperatīva biedriem, piedāvājot lielu naudu par cirsmām, kādu iepriekš īpašnieks pat nebija iedomājies, ka varētu saņemt. Tam nespēja pretoties arī kooperatīva biedri, aizmirstot par to būtību, kā kooperatīvs strādā."

Taujāts, kādas tendences prognozē attiecībā uz kokmateriālu cenām nākotnē, "Ziemeļlatvijas mežsaimnieka" valdes loceklis Kristaps Jēkabsons saka: "Nebaidos prognozēt, ka skujkoku zāģbaļķiem cena noteikti kritīsies, taču līdz līmenim, kas tāpat būs augstāks, nekā bija ziemas periodā pirms gada. Savukārt lapu koku cirsmām, ziemai tuvojoties, līdzīgi kā katru gadu, cenai ir augoša tendence."

"Mežsaimnieka" valdes priekšsēdētājs Māris Dreija norāda, ka kokmateriālu cenas būs atkarīgas no tā, kā tālāk attīstīsies Covid-19 situācija, bet šobrīd skujkoku zāģbaļķu cenās vērojama stabilizēšanās. "Tirgus ir ļoti mainīgs un brīžiem pat grūti prognozējams," viņš atzīst.

Meža zemes cenas – tāpat kā tas ir visa veida nekustamajiem īpašumiem – esot atkarīgas no vairākiem faktoriem, no kuriem pats galvenais ir atrašanās vieta. "Svarīgi, vai tā ir tuvāk Rīgai, kur arī kokmateriālu nodošanas punkti ir tuvāk, vai, piemēram, kaut kur Latgalē. Līdzīgiem īpašumiem, ņemot vērā šo faktoru, cena ļoti atšķiras. Ja paskatās, kāda bija situācija pirms divdesmit gadiem, redzams, ka meža zemes cenai bija augoša tendence līdz 2008. gadam, kad tā strauji nokritās, un šobrīd tā noteikti ir augstāka par 2008. gada līmeni. Par to, kādas būs tendences nākotnē, ir grūti spriest, bet meža īpašniekam noteikti ir jāņem vērā, ka ir ļoti liela cenas atšķirība starp pareizi apsaimniekotu meža īpašumu un tādu, kurā īpašnieks neko nav darījis desmitiem gadu," akcentē Jēkabsons.

Vaicāts, kādas tendences un jaunas prakses novērojamas meža apsaimniekošanas jomā Latvijā, LVM mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis stāsta, ka līdzās ilgtspējīgai un atbildīgai mežsaimniecībai LVM mērķis ir attīstīt inovācijas. "LVM kopš saviem pirmsākumiem vienmēr ir strādājuši pie jauniem veidiem, kā efektīvāk darboties gan mežsaimniecībā, gan zemes dzīļu apsaimniekošanā, gan stādu audzēšanā, un šo vairāk nekā divdesmit gadu laikā progress ir bijis ļoti ievērojams," viņš piebilst.

Meža apsaimniekošana vairs neesot iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju izmantošanas, un LVM darbībā arvien plašāk tiek izmantoti bezpilota gaisa kuģi jeb droni. Lielai daļai LVM darbinieku tas kļuvis par neatsveramu darba instrumentu, kas ļauj īsā laikā pievarēt garas distances, nokļūt neaizsniedzamās vietās un operatīvi iegūt darbam nozīmīgu informāciju.

Šobrīd LVM ikdienā droni tiek izmantoti, veicot lielo ligzdu monitoringu, apsekojot meža meliorācijas sistēmas, ievācot meža inventarizācijas datus, plānojot mežsaimniecības darbus un vēl citviet. Droniem ir svarīga loma ārkārtas situācijās – kad ātri jāreaģē uguns un vētras postījumu gadījumos. Ugunsgrēku novērošanai tiek izmantoti droni, kas aprīkoti ar termokamerām. Šobrīd LVM rīcībā ir 75 droni, un 121 darbinieks apliecinājis savas zināšanas un prasmes Civilās aviācijas aģentūrā, kļūstot par tālvadības pilotu.

"Pieaugot darbaspēka izmaksām, arvien plašāk tiek izmantota un attīstīta meža darbu mehanizācija un digitalizācija. Piemēram, arvien plašāk tiek izmantota meža mašinizētā stādīšana, kas ļauj veikt meža atjaunošanu arī grūti sasniedzamās vietās. Šogad plānots mašinizēti atjaunot mežus vairāk nekā 1,1 tūkstoša hektāru platībā," stāsta Dudelis.

Līdzīgi kā citi uzņēmumi Latvijā, arī LVM saskaras ar izaicinājumiem, ko rada darbaspēka izmaksu pieaugums, stāsta Dudelis. Lai to risinātu, uzņēmums aktīvi strādā pie pakalpojumu sniedzēju kvalifikācijas celšanas. Piemēram, jau vairākus gadus tas īsteno meža mašīnu operatoru apmācību. "Mūsu pieredze liecina, ka, paaugstinot darba ražīgumu, izmaksu ietaupījums uz vienu meža mašīnu komplektu – harvesteru un forvarderu – pēc apmācībām ir no trīs līdz astoņiem tūkstošiem. Ņemot vērā, ka mežizstrādes uzņēmumu rīcībā parasti ir vairāki meža mašīnu komplekti, kopējais izmaksu ietaupījums var sasniegt vairākus desmitus tūkstošu eiro gadā. Turklāt uzņēmumiem, kam sākotnējie ražīguma rādītāji ir zemāki, potenciālais ieguvums no apmācībām ir lielāks. Līdzīgi ir arī citās mežsaimniecisko darbu jomās," norāda Dudelis.

Kā vēl vienu izaicinājumu viņš min Eiropas zaļo kursu. "Tas var ietekmēt koksnes produktu piegādes apjomus un mežkopības paņēmienus Latvijā, kas var radīt pamatu pārmaiņām kokapstrādē un visā meža nozarē," uzsver LVM eksperts. "Eiropas zaļais kurss, pareizi īstenots, paver plašas iespējas koksnes izmantošanai nākotnē. Tas rada iespēju dzīvot tīrākā vidē, racionālāk izmantot resursus, veikt pāreju no fosilajiem uz atjaunīgajiem resursiem, vairāk izmantot koksnes produktus būvniecībā. Arī ES nostādnes liecina, ka plastmasas, ķīmiskās šķiedras un arī ķimikāliju ražošanai kā izejvielu nāksies izmantot koksnes biomasu. Koks ir arī siltumenerģijas avots. Apkures tarifi lieliski parāda, ka, izmantojot vietējos atjaunīgos resursus, tarifi ir zemāki, nekā izmantojot fosilo kurināmo. Vienlaikus bažas rada Eiropas zaļā kursa stratēģija, kas paredz 30% no ES sauszemes atstāt dabas aizsardzībai un 10% – "stingrai dabas aizsardzībai", kas praksē nozīmē jebkādas saimnieciskās darbības aizliegumu. 10% procentu izņemšana no saimniekošanas vien jau nozīmē, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijas meža tautsaimniecībā vairs nevarēs apsaimniekot," skaidro LVM mežsaimniecības plānošanas vadītājs.

Arī "Ziemeļlatvijas mežsaimnieka" valdes loceklis Kristaps Jēkabsons, runājot par lielajiem izaicinājumiem, ar ko saskarsies nozare, norāda uz Eiropas zaļo kursu: "Noteikti būs daudz un dažādi ieguvumi, bet meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem būs arī izaicinājumi, jo teritorijas, kurās var veikt darbus, nākotnē var samazināties, un tas tuvākajos gados būs spēcīgs jautājums."

Jēkabsons prognozē, ka nozarē saasināsies jautājums par darbaspēka trūkumu. Viņa pārstāvētais uzņēmums šajā ziņā sadarbojas gan ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, gan Ogres tehnikumu, piesaistot praktikantus, kas bieži vien vēlāk kļūst par darbiniekiem.

"Liels jautājums, raugoties nākotnē, ir, kā cilvēkus vispār ieinteresēt par meža nozari, kas ir jaudīga un veido arī lielu īpatsvaru eksportā. Sabiedrība arvien vairāk jāizglīto par to, ka šis resurss ir vērtīgs un pareiza tā apsaimniekošana nākotnē dos tikai ieguvumus," viņš piebilst.