mežs rada
Meža nozare – Latvijas ekonomikas attīstības dzinējs
Teksts: Žanete Hāka
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Meža nozares loma Latvijas ekonomikas struktūrā un eksporta apjomos pēdējo gadu laikā turpina pieaugt, un nozarē strādājošie uzņēmumi ar savu produkciju iekaro aizvien jaunas valstis, taču izaicinājumu tirgū netrūkst.
Jauni rekordi
Šobrīd Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu, turklāt bieži vien tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji un līdz ar to arī vietējās ekonomikas un iedzīvotāju galvenais balsts, norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvji.
Starp meža nozarē saražoto un eksportēto droši var likt vienādības zīmi, jo Latvijas kokapstrādes uzņēmumi vairāk nekā 90% no saražotās gala produkcijas pārdod ārvalstīs, komentē eksperti. Var teikt, ka pēdējos gados meža nozares eksporta vērtība sasniedz aizvien jaunus rekordus, turklāt uzņēmumi ražo produktus ar aizvien augstāku pievienoto vērtību. Jānorāda, ka, veidojoties aizvien ciešākai starpnozaru sadarbībai, ir kļuvis grūti noteikt meža nozares robežas. Piemēram, Latvijā ražotajām mēbelēm vai koka mājām lielu daļu pašizmaksas veido arī stikla, metāla un citu materiālu produkti. Tāpat no Latvijas nākušas koka detaļas atrodamas "Porsche" automašīnu sēdekļos, "Mercedes Benz" mikroautobusu grīdās, gāzes tankkuģu tvertņu apšuvumā un daudzu citu nozaru produktos.
Starp meža nozarē saražoto un eksportēto droši var likt vienādības zīmi, jo Latvijas kokapstrādes uzņēmumi vairāk nekā 90% no saražotās gala produkcijas pārdod ārvalstīs, komentē eksperti. Var teikt, ka pēdējos gados meža nozares eksporta vērtība sasniedz aizvien jaunus rekordus, turklāt uzņēmumi ražo produktus ar aizvien augstāku pievienoto vērtību. Jānorāda, ka, veidojoties aizvien ciešākai starpnozaru sadarbībai, ir kļuvis grūti noteikt meža nozares robežas. Piemēram, Latvijā ražotajām mēbelēm vai koka mājām lielu daļu pašizmaksas veido arī stikla, metāla un citu materiālu produkti. Tāpat no Latvijas nākušas koka detaļas atrodamas "Porsche" automašīnu sēdekļos, "Mercedes Benz" mikroautobusu grīdās, gāzes tankkuģu tvertņu apšuvumā un daudzu citu nozaru produktos.
Koks – Latvijas zelts
Koks un tā pārstrāde ir bijusi un ir neatņemama Latvijas ekonomikas daļa, skaidro AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka to var droši dēvēt arī par "Latvijas zeltu", kas ļauj valstij un tās iedzīvotājiem veidot labklājību. Eksperts atgādina, ka izteikta loma šai nozarei bija pirmskara Latvijā, padomju gados dominēja citas jomas, bet līdz ar neatkarības atjaunošanu meža nozares nozīme strauji atgriezās. Pēdējo gadu laikā meža nozare veido 5,6% no kopējās pievienotās vērtības jeb 1,42 miljardus eiro, attiecīgi mežsaimniecība un mežizstrāde – 2,2%, kokapstrāde – 3% un mēbeļu ražošana – 0,4%. Šobrīd meža nozare ir viens no galvenajiem valsts ekonomikas stūrakmeņiem, piebilst eksperts. Piemēram, mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā pēdējos gados veidojusi 5,1%, savukārt eksporta apjoms sasniedz 2,6 miljardus eiro – 20% no valsts kopējā eksporta.
Meža nozare arī ir liels darba devējs. 2020. gadā šajā nozarē bija nodarbināti 39 tūkstoši jeb 4,4% no visiem nodarbinātajiem. Turklāt šeit nāktos pieskaitīt gan "ēnas", gan arī saistītās nozares, kas nozares nozīmi nostiprina vēl vairāk, piebilst Gašpuitis.
Patlaban kokrūpniecības produkcija ieņem stabilu pirmo vietu eksportā un, vērtējot eksporta ģeogrāfiju, vieglāk ir nosaukt tās valstis, kurās Latvijas produkcija nenonāk, uzsver eksperts. Pārsvarā preces nenonāk vien Āfrikas un atsevišķās Latīņamerikas valstīs. Savukārt lielākais tirgus, līdzīgi kā tas bija pirmskara laikā, ir Lielbritānija. Nozare šā gada pirmajā pusgadā uz šo valsti eksportējusi preces 408 miljonu eiro apmērā jeb 28% no kokrūpniecības eksporta. Tālāk seko Zviedrija ar 122 miljoniem eiro, Igaunija – ar 113 miljoniem eiro un Dānija – ar 110 miljoniem eiro.
Meža nozare arī ir liels darba devējs. 2020. gadā šajā nozarē bija nodarbināti 39 tūkstoši jeb 4,4% no visiem nodarbinātajiem. Turklāt šeit nāktos pieskaitīt gan "ēnas", gan arī saistītās nozares, kas nozares nozīmi nostiprina vēl vairāk, piebilst Gašpuitis.
Patlaban kokrūpniecības produkcija ieņem stabilu pirmo vietu eksportā un, vērtējot eksporta ģeogrāfiju, vieglāk ir nosaukt tās valstis, kurās Latvijas produkcija nenonāk, uzsver eksperts. Pārsvarā preces nenonāk vien Āfrikas un atsevišķās Latīņamerikas valstīs. Savukārt lielākais tirgus, līdzīgi kā tas bija pirmskara laikā, ir Lielbritānija. Nozare šā gada pirmajā pusgadā uz šo valsti eksportējusi preces 408 miljonu eiro apmērā jeb 28% no kokrūpniecības eksporta. Tālāk seko Zviedrija ar 122 miljoniem eiro, Igaunija – ar 113 miljoniem eiro un Dānija – ar 110 miljoniem eiro.
Atšķirības reģionos
"Meža nozares lomu ekonomikā var vērtēt divos veidos – tās nozīme Latvijas ekonomikā kopumā un tās loma atsevišķos reģionos, novados un pilsētās. Es domāju, ka otrā daļa ir vēl svarīgāka par pirmo," saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, uzsverot, ka meža nozare ir vairāku Latvijas novadu ekonomikas pamats.
Mērīt nozares lomu Latvijas ekonomikā kopumā ir samērā vienkārši, taču arī šajā gadījumā ne visus svarīgākos faktus var vienkārši uzzināt no statistikas, atgādina eksperts. Ir vienkārši saskaitīt kopā mežsaimniecības un kokapstrādes daļu IKP, tā ir ap 5%. Var mērīt meža nozares produktu daļu preču eksportā, tā svārstās ap vienu piektdaļu. Tas nozīmē, ka nozares daļa kopējā preču un pakalpojumu eksportā ir ap 15%. Taču šeit jau parādās būtiskas nianses. Ap 30% preču eksporta veido reeksports, meža nozarē tā daļa ir niecīga. Arī importa izmaksu komponente ir samērā zema, jo galvenais izejvielu avots ir Latvija – atšķirībā, piemēram, no metālapstrādes vai ķīmijas. Tāpēc, vērtējot nozares daļu eksporta ienākumos, kas nonāk Latvijas iedzīvotāju kabatās, nozares loma ir lielāka nekā tās "vienkāršais" īpatsvars.
Meža nozare ir ļoti interesanta ar tās krasi atšķirīgo īpatsvaru dažādos reģionos, stāsta Strautiņš. Katru gadu tiek mērīts nozaru devums reģionu un pašvaldību – pilsētu un novadu – iedzīvotāju ienākumos, precīzāk, eksporta nozaru algu fonds. Šādi mērot, Rīgā meža nozare veido 6% no visiem ienākumiem, kurus pilsētai rada preču un pakalpojumu pārdošana pārējā Latvijā un pasaulē, bet galvenokārt ārpus valsts robežām. Vidzemē turpretim nozares daļa ir ap 40%. Starp šīm galējībām ir Zemgale un Kurzeme, kuru eksportā meža nozare veido ap piektdaļu, bet Latgalē tās nozīme ir mazāka, apmēram desmitā daļa.
Tā kā eksporta nozaru pievienotā vērtība veido ap trešdaļu kopējās pievienotās vērtības, var teikt, ka Rīgā meža nozare, kuru te veido galvenokārt divi lielie plātņu ražotāji ("Latvijas Finieris" un "Kronospan"), mežsaimniecības uzņēmumu pārvalde un mēbeļu ražotāji, veido pāris procentu pilsētas ekonomikas, bet Vidzemē daļa ir mērāma padsmitos procentu, lēš Strautiņš. Taču arī eksporta īpatsvars ir ļoti svarīgs, jo bez tā nebūtu naudas, kuru tālāk "pārstrādā" pārējās nozares. Vēl interesantāka aina paveras, aplūkojot ekonomisko ģeogrāfiju sīkākā dalījumā. Saskaņā ar Strautiņa aplēsēm meža nozare veido vairāk nekā pusi eksporta ekonomikas tādos novados kā Ventspils (bez Ventspils pilsētas), Sigulda, Aizkraukle, Smiltene, Gulbene, Alūksne.
Mērīt nozares lomu Latvijas ekonomikā kopumā ir samērā vienkārši, taču arī šajā gadījumā ne visus svarīgākos faktus var vienkārši uzzināt no statistikas, atgādina eksperts. Ir vienkārši saskaitīt kopā mežsaimniecības un kokapstrādes daļu IKP, tā ir ap 5%. Var mērīt meža nozares produktu daļu preču eksportā, tā svārstās ap vienu piektdaļu. Tas nozīmē, ka nozares daļa kopējā preču un pakalpojumu eksportā ir ap 15%. Taču šeit jau parādās būtiskas nianses. Ap 30% preču eksporta veido reeksports, meža nozarē tā daļa ir niecīga. Arī importa izmaksu komponente ir samērā zema, jo galvenais izejvielu avots ir Latvija – atšķirībā, piemēram, no metālapstrādes vai ķīmijas. Tāpēc, vērtējot nozares daļu eksporta ienākumos, kas nonāk Latvijas iedzīvotāju kabatās, nozares loma ir lielāka nekā tās "vienkāršais" īpatsvars.
Meža nozare ir ļoti interesanta ar tās krasi atšķirīgo īpatsvaru dažādos reģionos, stāsta Strautiņš. Katru gadu tiek mērīts nozaru devums reģionu un pašvaldību – pilsētu un novadu – iedzīvotāju ienākumos, precīzāk, eksporta nozaru algu fonds. Šādi mērot, Rīgā meža nozare veido 6% no visiem ienākumiem, kurus pilsētai rada preču un pakalpojumu pārdošana pārējā Latvijā un pasaulē, bet galvenokārt ārpus valsts robežām. Vidzemē turpretim nozares daļa ir ap 40%. Starp šīm galējībām ir Zemgale un Kurzeme, kuru eksportā meža nozare veido ap piektdaļu, bet Latgalē tās nozīme ir mazāka, apmēram desmitā daļa.
Tā kā eksporta nozaru pievienotā vērtība veido ap trešdaļu kopējās pievienotās vērtības, var teikt, ka Rīgā meža nozare, kuru te veido galvenokārt divi lielie plātņu ražotāji ("Latvijas Finieris" un "Kronospan"), mežsaimniecības uzņēmumu pārvalde un mēbeļu ražotāji, veido pāris procentu pilsētas ekonomikas, bet Vidzemē daļa ir mērāma padsmitos procentu, lēš Strautiņš. Taču arī eksporta īpatsvars ir ļoti svarīgs, jo bez tā nebūtu naudas, kuru tālāk "pārstrādā" pārējās nozares. Vēl interesantāka aina paveras, aplūkojot ekonomisko ģeogrāfiju sīkākā dalījumā. Saskaņā ar Strautiņa aplēsēm meža nozare veido vairāk nekā pusi eksporta ekonomikas tādos novados kā Ventspils (bez Ventspils pilsētas), Sigulda, Aizkraukle, Smiltene, Gulbene, Alūksne.
Aug cenas un izmaksas
Pēdējā gada laikā nozares loma ekonomikā ir augusi, pateicoties ļoti straujam un pārsteidzošam cenu kāpumam, saka "Luminor" ekonomists. Tāda "uguņošana" līdz šim nav notikusi ne ar vienas nozīmīgas nozares ražotāju cenu indeksu. Piemēram, šī gada jūlijā kokapstrādes eksporta cenu indekss bija par 54,3% augstāks nekā pirms gada. Tas palīdzējis ļoti strauji kāpt koksnes produktu eksporta summai, tā jūnijā pārsniedza 300 miljonus eiro, kaut arī nekad iepriekš nebija bijusi lielāka par 250 miljoniem eiro. Tomēr, pēc eksperta teiktā, ne visiem meža nozarē šobrīd klājas labi, tālākās pārstrādes uzņēmumiem – mēbeļu, māju ražotājiem – ir liels izmaksu kāpums, kuru tie ne vienmēr var kompensēt ar pārdošanas cenām, bet mežu īpašniekiem un kokzāģētavām šie ir zelta laiki.
Pērn kokrūpniecības eksports sasniedza 2,187 miljardus eiro un 16,6% no kopējā preču eksporta. Šogad nozare piedzīvo nepieredzētu izrāvienu, piemēram, jūnijā apjomi teju dubultojās, augot par 87%, sasniedzot 307 miljonus eiro, kas jau veido 24% no kopējā eksporta.
Avots: "SEB banka", CSP
Avots: "SEB banka", CSP
Kopumā var teikt, ka nozari uz augšu rauj labvēlīgas globālās vēsmas, piebilst Gašpuitis. Ekonomikas atdzīvojas, un pieprasījums pēc produkcijas strauji uzlēca, dzenot līdzi arī cenas. "Globāli tiek runāts par tuvojošos būvniecības superciklu, ko nodrošinās apjomīgie valdību stimuli. Tas ļauj sagaidīt, ka pieprasījums pēc nozares produkcijas būs spēcīgs un nozarei darbs un peļņa būs, kas dos stimulu tālākai attīstībai. Problēmas nākotnē var radīt straujās cenu, pieprasījuma un citu nosacījumu svārstības, kas nozarei var pabojāt noskaņojumu," uzskata eksperts.
Tajā pašā laikā šobrīd pēc ilgstoša cenu kāpuma visos Eiropas tirgos ir vērojama izejmateriālu cenu samazināšanās, stāsta "Kronus" mārketinga vadītājs Artjoms Minajevs. Lai gan izejmateriālu cenas turpināja paaugstināties, nesenais paaugstinājums nav bijis tik izteikts kā iepriekšējos periodos. Papildus vispārējai ekonomikas atlabšanai un rūpnieciskās ražošanas pieaugumam valsts un starptautiskā preču plūsma dažās nozarēs jau kādu laiku ir traucēta, jo kravu pārvadājumu jauda ir ierobežota. "Tā kā dažādās rūpniecības nozarēs tiek saglabāts augsts ražošanas līmenis, saražotās preces ir jāglabā lielākā apjomā. Tam ir nepieciešamas papildu paletes. Rezultātā paletes vairs nav apritē, kas negatīvi ietekmē pieejamību un līdz ar to arī jau tā ierobežoto lietoto palešu pieejamību, "apburto loku"," raksturo uzņēmuma pārstāvis. Septembrī no dažādām rūpniecības nozarēm tika saņemti ziņojumi par ierobežotu iepakošanas materiālu pieejamību, un jau 2. ceturksnī koka iepakojuma ražotāji atklāja, ka, lai izvairītos no piegādes pārrāvumiem, klienti nepieciešamo daudzumu vienlaikus ir pasūtījuši pie vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Šādi dubultie pasūtījumi vēl krasāk pasliktināja iepakošanas materiālu pieejamību.
"Tomēr mēs uzskatām – vismaz uz laiku – izejmateriālu cenu pieauguma palēnināšanos par pozitīvu zīmi un nākotni redzam pozitīvāku," saka "Kronus" pārstāvis.
Tajā pašā laikā šobrīd pēc ilgstoša cenu kāpuma visos Eiropas tirgos ir vērojama izejmateriālu cenu samazināšanās, stāsta "Kronus" mārketinga vadītājs Artjoms Minajevs. Lai gan izejmateriālu cenas turpināja paaugstināties, nesenais paaugstinājums nav bijis tik izteikts kā iepriekšējos periodos. Papildus vispārējai ekonomikas atlabšanai un rūpnieciskās ražošanas pieaugumam valsts un starptautiskā preču plūsma dažās nozarēs jau kādu laiku ir traucēta, jo kravu pārvadājumu jauda ir ierobežota. "Tā kā dažādās rūpniecības nozarēs tiek saglabāts augsts ražošanas līmenis, saražotās preces ir jāglabā lielākā apjomā. Tam ir nepieciešamas papildu paletes. Rezultātā paletes vairs nav apritē, kas negatīvi ietekmē pieejamību un līdz ar to arī jau tā ierobežoto lietoto palešu pieejamību, "apburto loku"," raksturo uzņēmuma pārstāvis. Septembrī no dažādām rūpniecības nozarēm tika saņemti ziņojumi par ierobežotu iepakošanas materiālu pieejamību, un jau 2. ceturksnī koka iepakojuma ražotāji atklāja, ka, lai izvairītos no piegādes pārrāvumiem, klienti nepieciešamo daudzumu vienlaikus ir pasūtījuši pie vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Šādi dubultie pasūtījumi vēl krasāk pasliktināja iepakošanas materiālu pieejamību.
"Tomēr mēs uzskatām – vismaz uz laiku – izejmateriālu cenu pieauguma palēnināšanos par pozitīvu zīmi un nākotni redzam pozitīvāku," saka "Kronus" pārstāvis.
Iegulda attīstībā
Arī citu nozares uzņēmumu pārstāvji stāsta, ka pandēmijas laikā nav nācies sašaurināt darbību, bet, tieši pretēji, ieguldīt tālākā attīstībā.
Viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem ir AS "Latvijas Finieris", kas savu produkciju pārdod 70 pasaules valstīs, nodrošinot vairāk nekā 30 dažādu industriālo nozaru pārstāvjiem pielāgotus augstas pievienotās vērtības bērza saplākšņa risinājumus. Uzņēmums nupat straujākai attīstībai eksporta tirgos nomainījis zīmolu uz "Riga Wood". "Eiropas zaļais kurss un globālie klimata neitralitātes mērķi viennozīmīgi veicina pēc iespējas plašāku atjaunīgo resursu, tajā skaitā koksnes, izmantošanu. No otras puses, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta produktu ilgmūžībai, atkārtotas pārstrādes iespējām un ietekmei uz vidi visā pievienotās vērtības ķēdē. Tas lieliski saskan ar "Latvijas Finiera" attīstības stratēģiju, kurā koncentrējamies uz augstākās veiktspējas bērza saplākšņa produktiem, kas izceļas ar izturību un ražoti, ievērojot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un aprites ekonomikas pamatprincipus, sākot no kokmateriālu ieguves līdz pat galapatērētāja pielietojumam," atzīst "Latvijas Finiera" valdes loceklis un Tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis.
Viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem ir AS "Latvijas Finieris", kas savu produkciju pārdod 70 pasaules valstīs, nodrošinot vairāk nekā 30 dažādu industriālo nozaru pārstāvjiem pielāgotus augstas pievienotās vērtības bērza saplākšņa risinājumus. Uzņēmums nupat straujākai attīstībai eksporta tirgos nomainījis zīmolu uz "Riga Wood". "Eiropas zaļais kurss un globālie klimata neitralitātes mērķi viennozīmīgi veicina pēc iespējas plašāku atjaunīgo resursu, tajā skaitā koksnes, izmantošanu. No otras puses, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta produktu ilgmūžībai, atkārtotas pārstrādes iespējām un ietekmei uz vidi visā pievienotās vērtības ķēdē. Tas lieliski saskan ar "Latvijas Finiera" attīstības stratēģiju, kurā koncentrējamies uz augstākās veiktspējas bērza saplākšņa produktiem, kas izceļas ar izturību un ražoti, ievērojot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un aprites ekonomikas pamatprincipus, sākot no kokmateriālu ieguves līdz pat galapatērētāja pielietojumam," atzīst "Latvijas Finiera" valdes loceklis un Tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis.
"Latvijas Finieris". Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
"Atskatoties uz Covid-19 pandēmijas sākumu, varam lepoties, ka visa šī perioda garumā uzņēmums pieņēma pareizus lēmumus. Pērn, lai mazinātu iespējamo Covid-19 ietekmi uz uzņēmuma darbību, tas izstrādāja pasākumu plānu un darbību kopumu, tostarp izveidota krīzes vadības grupa, veikti piesardzības pasākumi darbiniekiem. Veicam dažādus pasākumus izmaksu optimizācijai," saka "Kronus" pārstāvis Minajevs. Tāpat, reaģējot uz straujajām izmaiņām tirgū, pandēmijas tendencēm, ņemot vērā arī savu vēlmi un kapacitāti paplašināties, uzņēmums pieņēmis lēmumu par darbības dažādošanu. Daudzus gadus uzņēmums "Kronus" bija rūpnieciskā koka iepakojuma – palešu un palešu apmaļu – ražotājs un guva lielus panākumus šajā jomā, kļūstot par vienu no pasaules līderiem ražošanas apjoma ziņā. Savukārt par jaunajiem uzņēmuma darbības virzieniem kļuva dārzkopības un DIY ("Do It Yourself") preces, kā arī saliekamu koka māju ražošana un tirgošana. Lēmums attīstīt dārzkopības un DIY preču ražošanu izrādījās visai veiksmīgs: pēdējo divu gadu laikā visā pasaulē novērots pieprasījuma pieaugums, jo pandēmijas laikā visā pasaulē cilvēki bija spiesti palikt mājās un atrast hobijus un atpūtas veidus, ko var realizēt mājās. Visā pasaulē, arī Latvijas tirgū, pieprasījums pēc produkcijas pieaug.
"Kronus". Foto: Publicitātes
Tāpat jaunu virzienu attīstība un mērķtiecīgs darbs uzņēmuma stratēģijas īstenošanas virzienā lika palielināt darbinieku skaitu, tādējādi divu gadu laikā "Kronus" būtiski palielinājis darbinieku skaitu gan ražošanā (līdz vairāk nekā 400 cilvēkiem), gan administrācijā (šobrīd vairāk nekā 100 cilvēku).
Arī mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmums SIA "Krauzers" gada sākumā saņēma 1,5 miljonu eiro finansējumu jaunas kokzāģētavas un piegulošās teritorijas izveidei. Jaunas kokzāģētavas un piegulošās infrastruktūras izveide notiek kopš 2019. gada, bet projekta noslēgums tiek plānots 2022. gadā. Projektā ieguldīti 2,5 miljoni eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir "Luminor" piešķirtais finansējums, bet viens miljons eiro ir uzņēmuma paša līdzekļi. Tuvākā gada laikā projektā plānots ieguldīt vēl papildu 3,5 miljonus eiro. Kokzāģētavas modernizēšanas process tiek veikts vairākos posmos, skaidro uzņēmuma pārstāvji: noslēgusies ražošanas ēku iegāde un uzlabošana, saņemta zāģmateriāla kalte un zāģētavas iekārta – taras līnija. Bankas finansējums izmantots koka šķirošanas līnijas izveidei. Projekta noslēdzošajā posmā plānots iegādāties un ražotnē uzstādīt jaunas zāģēšanas līnijas. 2020. gadā SIA "Krauzers" apgrozījums sasniedza 17 miljonus eiro, un šobrīd uzņēmumā tiek nodarbināti aptuveni 200 cilvēki.
"Jaunā kokzāģētava un vajadzībām atbilstošas piegulošās infrastruktūras izveide ir stratēģisks un nozīmīgs solis mūsu uzņēmuma attīstībai. Projekta sākumā uzņēmums mēnesī pārdeva aptuveni 4,5 tūkstošus kubikmetru gatavās produkcijas, bet nākamgad, pabeidzot projektu, gatavās produkcijas apjoms varētu sasniegt jau septiņus tūkstošus kubikmetru. Tas palīdzēs apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc materiāliem būvniecībai. Pateicoties finansējumam, esam droši, ka varēsim turpināt darboties ar pilnu jaudu arī turpmāk, vienlaikus sniedzot pozitīvu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību," norāda kompānijas valdes priekšsēdētājs Andis Araks.
Arī mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmums SIA "Krauzers" gada sākumā saņēma 1,5 miljonu eiro finansējumu jaunas kokzāģētavas un piegulošās teritorijas izveidei. Jaunas kokzāģētavas un piegulošās infrastruktūras izveide notiek kopš 2019. gada, bet projekta noslēgums tiek plānots 2022. gadā. Projektā ieguldīti 2,5 miljoni eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir "Luminor" piešķirtais finansējums, bet viens miljons eiro ir uzņēmuma paša līdzekļi. Tuvākā gada laikā projektā plānots ieguldīt vēl papildu 3,5 miljonus eiro. Kokzāģētavas modernizēšanas process tiek veikts vairākos posmos, skaidro uzņēmuma pārstāvji: noslēgusies ražošanas ēku iegāde un uzlabošana, saņemta zāģmateriāla kalte un zāģētavas iekārta – taras līnija. Bankas finansējums izmantots koka šķirošanas līnijas izveidei. Projekta noslēdzošajā posmā plānots iegādāties un ražotnē uzstādīt jaunas zāģēšanas līnijas. 2020. gadā SIA "Krauzers" apgrozījums sasniedza 17 miljonus eiro, un šobrīd uzņēmumā tiek nodarbināti aptuveni 200 cilvēki.
"Jaunā kokzāģētava un vajadzībām atbilstošas piegulošās infrastruktūras izveide ir stratēģisks un nozīmīgs solis mūsu uzņēmuma attīstībai. Projekta sākumā uzņēmums mēnesī pārdeva aptuveni 4,5 tūkstošus kubikmetru gatavās produkcijas, bet nākamgad, pabeidzot projektu, gatavās produkcijas apjoms varētu sasniegt jau septiņus tūkstošus kubikmetru. Tas palīdzēs apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc materiāliem būvniecībai. Pateicoties finansējumam, esam droši, ka varēsim turpināt darboties ar pilnu jaudu arī turpmāk, vienlaikus sniedzot pozitīvu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību," norāda kompānijas valdes priekšsēdētājs Andis Araks.
Paredz izaugsmi
Kopumā Latvijas Bankas eksperti prognozē, ka kokrūpniecības nākotnes perspektīva saglabājas bez būtiskām korekcijām, ja vien neradīsies sarežģījumi Baltkrievijas sankciju dēļ. Kamēr pircēji ir gatavi maksāt arī augstāku cenu, tikmēr situācija nozarē kopumā būs labvēlīga. Tiesa, ne visos segmentos cenas ir augstas un ne visiem tālāk apstrādātājiem izdodas veiksmīgi salāgot izmaksu pieaugumu ar galaprodukta cenu.
Tuvākajā laikā sarežģījumus var radīt jaudu un resursu ierobežojumi, prognozē Gašpuitis. Jautājums ir, cik ir brīvu jaudu, lai nodrošinātu pieprasījumu, un cik pieejami darbinieki. Darbinieku trūkums būs akūts jautājums visai ekonomikai, arī Covid-19 turpinās diktēt noteikumus, ar ko nāksies rēķināties. Kokrūpniecības perspektīvas ir spēcīgas, un tās loma joprojām būs nozīmīga. Tas nozīmē arī atbilstošu atbalstu no valsts puses. Izaicinājumu netrūks, starp tiem – nemitīgā konkurētspējas stiprināšana, pielāgošanās ilgtspējības kritērijiem un periodiski uznākošās dabas stihijas, uzsver eksperts.
Šobrīd vēl joprojām nav iespējams paredzēt nākotnes situāciju, atzīst Minajevs. No vienas puses, izejmateriālu cenas nepalielinās ar tādu pašu ātrumu kā iepriekš, bet, no otras puses, Ķīnas tirgus dalībnieki sāk iegādāties apaļkokus Eiropā par cenām, kas ir līdzvērtīgas 2021. gada maija maksimumam. Tas parāda, ka pieprasījums Ķīnā pieaug, kas dažu mēnešu laikā varētu rezultēties augstākās cenās arī Eiropas klientiem. Šādu attīstību veicina arī kravu pārvadājumu no Eiropas uz Ķīnu izmaksu uzlabošanās.
Tuvākajā laikā sarežģījumus var radīt jaudu un resursu ierobežojumi, prognozē Gašpuitis. Jautājums ir, cik ir brīvu jaudu, lai nodrošinātu pieprasījumu, un cik pieejami darbinieki. Darbinieku trūkums būs akūts jautājums visai ekonomikai, arī Covid-19 turpinās diktēt noteikumus, ar ko nāksies rēķināties. Kokrūpniecības perspektīvas ir spēcīgas, un tās loma joprojām būs nozīmīga. Tas nozīmē arī atbilstošu atbalstu no valsts puses. Izaicinājumu netrūks, starp tiem – nemitīgā konkurētspējas stiprināšana, pielāgošanās ilgtspējības kritērijiem un periodiski uznākošās dabas stihijas, uzsver eksperts.
Šobrīd vēl joprojām nav iespējams paredzēt nākotnes situāciju, atzīst Minajevs. No vienas puses, izejmateriālu cenas nepalielinās ar tādu pašu ātrumu kā iepriekš, bet, no otras puses, Ķīnas tirgus dalībnieki sāk iegādāties apaļkokus Eiropā par cenām, kas ir līdzvērtīgas 2021. gada maija maksimumam. Tas parāda, ka pieprasījums Ķīnā pieaug, kas dažu mēnešu laikā varētu rezultēties augstākās cenās arī Eiropas klientiem. Šādu attīstību veicina arī kravu pārvadājumu no Eiropas uz Ķīnu izmaksu uzlabošanās.