Nu ko lai te piebilst. Jau kārtējo reizi jāsaka – ja 17.marta vakarā neatradāties ‘Arena Riga’ hallē un klātienē nebaudījāt jau trešo un pilnīgi noteikti grandiozāko grupas „Depeche Mode” koncertu Latvijā, tad jums ir pamats nožēlot.
Vērtējums:

Skaņa:

Saturs:

(At)tēls:


Visupirms par iesildītājiem. To, ka Latvija grupai „Bravery” vēl nav īsti gatava, varēja noprast jau iepriekš. Par laimi atradās daži retie, kas nekautrējās pie rakstiem, kuros pirmoreiz izskanēja informācija par to, ka „Depeche Mode” Rīgā „iesildīs” tieši šie Ņujorkas puiši, komentāros atzīt, ka viņi uz koncertu dosies kaut vai tikai „Bravery” dēļ. Labi, ka tā, pretējā gadījumā 17.marta vakars nudien varētu kļūt par dienu, kad Latvijā pirmo un arī pēdējo reiz uzstājās kāda „jaunā un uzlecošā” pasaules mūzikas aktualitāte. „Bravery” uzstāšanās galvenokārt sastāvēja no grupas radiohītiem, no kuriem ar visskaļākajām ovācijām tika uzņemts tieši ‘Honest Mistake’, taču arī pārējā grupas aptuveni pusstundu ilgā un diskoroka ritmos veidotā performance tos, kas vispār kaut ko par grupu bija dzirdējuši (izņemot to, ka viņi iesildīs „Depeche Mode”), iekustināja ne pa jokam. Tiesa, „The Bravery” nudien nav lielu skatuvju grupa – brīžiem solista un ģitārista lēkāšana pa skatuvi vienkārši nedeva vajadzīgo rezultātu un lika paraustīt plecus neziņā – iekšā ir , bet ārā nenāk? Tiesa, pēc koncerta aplūkojot grupas mājas lapu internetā, tiek konstatēts, ka grupa, kurai jau no februāra un teju vai līdz jūnijam ik vakaru paredzēts kāds koncerts, nevar būt īpaši svaiga un dzīvespriecīga. Kaut vai tāpēc „The Bravery” ir pelnījusi atzinīgus vārdus. Un lūdzu, lūdzu, mājās aizbraukuši, nevienam nestāstiet, ka Latvijā tik neaktīva, mūzikas aktualitātēm līdzi nesekojoša publika!

Pēc loģiskas pauzes uz skatuves kāpa vakara galvenie vaininieki, atklājot ļoti futūristiskā manierē veidotu skatuves uzbūvi ar interesantiem sintezatoru „ietērpiem” un dīvainu, kādai kara laika zemūdens mīnai līdzīgu veidojumu skatuves kreisajā pusē, uz kura ik pa brīdim bija lasāmi dažādi vārdi dažnedažādās valodās. Pirmā brīža sašutums „kur tad solītie un citos tūres koncertos redzētie seši milzu ekrāni?” izpaliek, jo tie palēnām koncerta gaitā „iznirst” no skatuves dzīlēm; uz tiem redzami samontēti fragmenti no grupas uzstāšanās, kā arī ik pa brīdim arī pa kādam skatītājam.

Sirēnām skanot pirmā skaņdarba ievadā jau tiek atpazīts ‘A Pain That I'm Used To’ – gluži loģisks ievads koncertam, ja atceras, ka grupa Latvijā ieradusies sava jaunākā albuma ‘Playing The Angel’ reklamēšanas koncerttūrē. Taču, pretēji gaidītajam, vakara turpinājums sagādāja virkni pārsteigumus kā skanējuma, tā arī satura ziņā. Līdz ar „Depeche Mode” uzkāpšanu uz skatuves pēkšņi gluži kā ar roku tika noņemts tas skaniskais stīvums, kas bija jūtams „The Bravery” uzstāšanās laikā, skaņu gamma ieguva savas patiesās aprises un piepildīja halli ar patiesi „siltu” un visaptverošu toni, kurā ar retiem izņēmumiem nepazuda ne Gahana balss, ne Gora ģitāra, ne Flečera sintezatori (tie gan laikam „cieta” visvairāk).

Taču ne vienu vien koncerta apmeklētāju ļoti patīkami pārsteidza jau, šķiet, otrā koncerta kompozīcija – ‘A Question Of Time’, liekot no sirds cerēt, ka šī nebūs vis tradicionālā albuma atspēlēšana.

Un nebija arī. Kopsummā no ‘Playing The Angel’ hallē atskanēja vien piecas, sešas dziesmas. Toties pārējo nosaukumi vien liek sirdij notrīsēt! Jau koncerta sākumā „rindiņā” noskan ‘Policy Of Truth’ un ‘Walking In My Shoes’, lai pēc ‘Precious’ un ‘Suffer Well’ dotu vietu ‘Home’, ‘I Feel You’, ‘Behind The Wheel’, ‘World In My Eyes’, ‘Personal Jesus’ un virknei citu. Taču absolūto katarsi zālē klāt esošo vairākums (otrajā stāvā tiek samanīti poļu fani, kas bruņojušies ar karogiem un plakātiem, un līdzi dzīvo visskaļāk) piedzīvoja pēc pirmās grupas atkārtotās atsaukšanas uz skatuves, kad Gors nu ārkārtīgi izjustā solodziedājumā piedāvāja klasisko ‘Leave In Silence’, kam uz pēdām sekoja ‘Just Can`t Get Enough’ un ‘Everything Counts’. Šķiet, šeit vakars varēja arī beigties, jo vispārējais pacilājums un izkliegtā balss ļāva vien noelsties, kad zāli ierībināja ‘Never Let Me Down Again’. Mirklī, kad tuvojas „leģendārais” piedziedājums, kurā jau ierasts visiem klausītājiem vienoties roku bezprātīgā vicināšanā virs savām galvām, prātā ienāk reiz, sensenos laikos, telekanālā „TV Rīga” vairākkārt skatītais ‘Devotional’ tūres koncerts un dziesmas ‘Never Let Me Down Again’ laikā prātā iešāvusies doma „eh, būtu forši arī būt kādai ‘rokai’ tajā roku barā…’. Nezinu par jums, man šī doma ir kļuvusi par realitāti, gluži kā apziņa, ka piektdienas vakarā Rīgā tika sniegts vienkārši satriecošs, iespaidīgs, sirsnīgs, kvalitatīvs koncerts, kuru būtu vērts atcerēties.

Koncerta programma:

A Pain That I'm Used To
John The Revelator
A Question Of Time
Policy Of Truth
Precious
Walking In My Shoes
Suffer Well
Damaged people
Home
I Want It All
The Sinner In Me
I Feel You
Behind The Wheel
World In My Eyes
Personal Jesus
Enjoy The Silence
Bis:
Leave in silence
Just Can't Get Enough
Everything Counts
Never Let me Down Again
Goodnight Lovers

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit