Vasaras sezonā šiem avārijas stāvoklī esošajiem ceļu posmiem netiks piemērotas ikdienas uzturēšanas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos valsts un pašvaldību ceļiem.
Saskaņā ar LVC informāciju no valsts galvenajiem autoceļiem sliktākajā stāvoklī ir autoceļš A2 Rīga-Sigulda-Veclaicene jeb Pleskavas šoseja - šajā ceļā kopumā avārijas stāvoklī ir posmi 81 kilometra garumā.
Daugavpils šosejā avārijas stāvoklī ir posmi 75 kilometru garumā, bet autoceļā A12 Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Terehova 53 kilometru garumā.
Autoceļā A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža, autoceļā A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža, kā arī Liepājas šosejā katrā avārijas stāvoklī ir posmi 46 kilometru garumā.
Savukārt Tallinas šosejā, kur veikti ceļu rekonstrukcijas darbi, avārijas stāvoklī ir posmi tikai astoņu kilometru garumā.
Atsevišķās vietās, ņemot vērā pavasara atkusni un augsto satiksmes intensitāti, ir noteikti braukšanas ātruma ierobežojumi.
Piemēram, valsts galvenajā autoceļā A13 Grebņeva-Rēzekne-Daugavpils-Medumi Preiļu rajonā ir sabrucis asfaltbetona segums avārijas stāvoklī esošajam posmam. Autoceļa posmā no 97,6. līdz 98.kilometram ieviests ātruma ierobežojums 50 kilometri stundā.
Lai nodrošinātu satiksmi, sabrukušais autoceļa posms tiek "nosegts" ar grants segumu.
Kopējais valsts autoceļu garums ir aptuveni 20 000 kilometru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!