Vairāk nekā puse valsts autoceļu nav tikuši remontēti paredzētajā laikā, un līdz ar to šos ceļus vairs nav iespējams atjaunot ar vienkāršām seguma atjaunošanas tehnoloģijām. Lai likvidētu šos paredzētajā laikā neveiktos darbus, šogad būtu nepieciešami 3,5 miljardi latu, liecina "Latvijas Valsts ceļu" (LVC) ziņojums.
LVC prognozē, ka turpmākajos gados ceļu remontu deficīts pieaugs, palielinot autobraucēju zaudējumus un kavējot valsts attīstību. Šogad Latvijas autoceļiem paredzēts valsts finansējums 77,5 miljoni latu, bet ES līdzfinansējums – 107,7 miljoni latu. Valsts autoceļu tīkla garums ir 20 182 kilometri no kuriem 8108 kilometri ir ar melno segumu un 12 074 kilometri ar grants segumu. Katru gadu būtu jāveic seguma atjaunošana 1131 kilometriem autoceļu ar melno segumu un 3083 kilometriem autoceļu ar grants segumu. Ja seguma atjaunošanas darbi netiek veikti paredzētajā laikā, autoceļi zaudē savas tehniskās īpašības un nespēj nodrošināt nepieciešamo noturību transporta radītām slodzēm, kā rezultātā notiek strauja autoceļu sabrukšana, informē LVC.

Uz 2006.gadu 64% valsts autoceļu nav veikti normatīvi paredzētājā laikā nepieciešamie seguma atjaunošanas darbi un tie ir nokalpojuši vismaz piecus gadus vairāk par tiem paredzēto kalpošanas laiku. Šos autoceļus vairs nav iespējams atjaunot ar vienkāršām seguma atjaunošanas tehnoloģijām (virsmas apstrāde, virskārtas nomaiņa), kā tas paredzēts normatīvā, bet tiem ir nepieciešams veikt pilnīgu ceļa konstruktīvo kārtu rekonstrukciju, ieskaitot ūdens atvades sistēmu sakārtošanu un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu atjaunošanu. Lai likvidētu šos normatīvi paredzētajā laikā neveiktos darbus (remontu deficītu) 2006.gadā būtu nepieciešams 3,5 miljardi latu.

Autoceļu lietotāju zaudējumi valsts autoceļu tīklā sasniedz 336 miljoni latu gadā. Braucot pa autoceļiem ar zemas kvalitātes segumiem, ceļa lietotājiem rodas zaudējumi, salīdzinot ar braukšanu pa autoceļiem ar labas un teicamas kvalitātes segumiem. Galvenās zaudējumu sastāvdaļas ir automobiļu ekspluatācijas izdevumu palielināšanās (amortizācija, degviela, apkope un remonti u.tml.) un braucēju laika zaudējumi (jo sliktāks ceļa segums, jo zemāks braukšanas ātrums).

Lai valsts autoceļi būtu labā stāvoklī un varētu nodrošināt ceļa lietotājiem komfortablus braukšanas apstākļus, katru gadu normatīvi būtu jāatjauno 1131 kilometri autoceļu ar melno segumu un tam būtu nepieciešami 74,7 miljoni latu gadā. Autoceļiem ar grants segumu katru gadu būtu jāatjauno 3083 kilometri, kam būtu nepieciešami 32,8 miljoni latu pēc darbu izmaksām 2005.gadā. Šādas izmaksas būtu tikai tādā situācijā, ja nebūtu iekavēto autoceļu segumu atjaunošanas remontu darbu 3122 miljonu latu apmērā.

Katru gadu tiltu remontam atlikto darbu apjoms pieaug par 3,5%. Vērtējot pēc tiltu skaita, gadā remonta deficīts pieaug uz valsts galvenajiem autoceļiem par sešiem tiltiem, uz 1.šķiras ceļiem - par 11 tiltiem, 2.šķiras - par 15 tiltiem gadā. 2005.gadā tika rekonstruēti divi tilti uz valsts galvenajiem, seši tilti uz valsts 1.šķiras autoceļiem. Apkopojot remontu deficīta apjomus, pēc pēdējiem tiltu apsekošanas rezultātiem valsts autoceļu tīklā, steidzami būtu jāveic remonta un rekonstrukcijas darbi uz tiltiem ar kopgarumu 25922 metri (kas ir 84 % no kopgaruma), tiem būtu nepieciešami 398 miljoni latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit