Vīķe-Freiberga skaidro, ka tiem, kuri vēlas pieminēt savu un savu cīņu biedru dalību "zināmās cīņās", ir visas tiesības to darīt, kā demokrātiskā valstī tas ir pieņemts. Ja viņi vēlas nolikt ziedus pie cīņu biedru piemiņas vietām, tad to var darīt.
"Bet jebkurš mēģinājums šo dienu pacelt valstiskas atzīmēšanas līmenī ir polittehnoloģija, lai izvērstu pret Latviju naidīgu propagandu un kampaņu, iestāstot pasaulei, ka latvieši ir bijuši fašisma atbalstītāji un vēl šodien notiek fašisma atdzimšana. Tas man kā prezidentei ir absolūti nepieņemami," skaidro prezidente, norādot, ka fašisms Latvijai ir darījis lielu ļaunumu, tā ir bijusi sveša okupācija, kas ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci uz mūsu zemes.
"Tas, ka latviešu zēni okupācijas laikā pretēji starptautiskām konvencijām tika iesaukti vērmahtā un sūtīti uz fronti, nenozīmē, ka Latvijā ir jebkad bijis fašisms un tāds ticis atbalstīts," uzsver Vīķe-Freiberga.
Viņa norāda, ka 16.marts ļāvis "dažādām ekstrēmistiskām grupām" nokļūt mediju uzmanības lokā.
"Bet no Latvijas valsts viedokļa šādas darbības nozīmē mīt jau iestaigātās mūsu valstij naidīgās polittehnoloģijas taciņas. Šī polittehnoloģija mēģina diskreditēt Latviju kā valsti un mazināt tās starptautisko prestižu, piešujot visiem latviešiem fašisma birku. Es domāju, ka tā ir tik tiešām ļoti liela muļķība - it kā patriotisma vārdā dot ieganstu Latvijai naidīgiem spēkiem klāstīt, kādi latvieši ir fašisti un nav demokrāti. Mani tas aizvaino kā prezidenti, es uzskatu, ka tas ir apvainojums latviešu tautai un Latvijas valstij," uzsver Vīķe-Freiberga.
Skaidrojot pagājušā gada notikumus un žoga izveidi ap Brīvības pieminekli, Vīķe-Freiberga apgalvo, ka pērn bijusi unikāla situācija, jo notikuši Brīvības pieminekļa remontdarbi. Cita starpā radusies absurda situācija 25.martā, kad Rīgas dome uzcēla žogu un neļāva ļaudīm represēto piemiņas dienā iet pie pieminekļa.
"Tas bija absurds, un vēl lielāks absurds, kad kādai grupai pensionāru bija iestāstīts, ka prezidente ir pavēlējusi tādas barjeras uzlikt. Prezidente ne par kādām barjerām un administratīvām lietām nekādus rīkojumus nedod, jo viņai tādu pilnvaru nav ne valstiskā, ne municipālā līmenī. Es vēl toreiz zvanīju mēram [Aivaram] Aksenokam un vaicāju, kāpēc ir vajadzīgs represēto piemiņas dienā likt žogus, kāpēc to nevar darīt vēlāk, ja ir zināms, ka cilvēki gribēs nolikt ziedus pie pieminekļa. Barjeras ap pieminekļiem pašvaldībai tomēr jāsaskaņo ar attiecīgiem datumiem," uzsver Vīķe-Freiberga.
Viņa norāda, ka šogad žoga uzlikšana nav paredzama, jo pēdējā Brīvības pieminekļa tīrīšana notika pirms NATO sanāksmes.
Vīķe-Freiberga arī pauž viedokli, ka Satversmes tiesas spriedums, ar kuru ar pašvaldībām vairs nav jāsaskaņo publiskie pasākumi, ļoti apgrūtina kārtības uzturēšanu pilsētā. "Ja ir labi zināma dažu grupu vēlme provocēt konfrontācijas un konfliktus, kas varētu aiziet pasaules medijos Latvijai nelabvēlīgā gaismā, tad liegtā iespēja koordinēt šos pasākumus uzliek drošības spēkiem lielāku nastu gādāt par sabiedrisko kārtību," rezumē valsts vadītāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!