Un būs. Jo jābūt. Jo daba mīl līdzsvaru. Starp Kimu Vaildu un "Bloodhound Gang", starp krievu estrādi un "James". Tas, protams, nenozīmē, ka šo rindu autors automātiski uzskata, ka visi, kas ar savu klātbūtni nepagodināja Latvijas mūzikas festivālu kultūras reanimēšanas pasākumu ar segvārdu "Pozitīvais", sēdēja pie TV ekrāniem un vēroja "Jauno Vilni". Taču, sasodīts – jums būtu jābūt visai labam attaisnojumam! Jo pretējā gadījumā ap šī raksta beigām jau būsiet visus pirkstu galus nokošļājuši par šo, Salacgrīvas vējā palaisto izdevību.
Lai izvairītos no sev raksturīgās liekvārdības un šajā gadījumā nepārvaramās vēlmes festivālu raksturot vien ar vārdiem "Fantastiski!" un "Skaisti!" (kuri, starp citu, arī ir un paliek precīzākais festivāla kopsavilkums), uzskaitīšu dažas no mājās palicēju vējā palaistajām iespējām. Jo tie, kas bija klāt, lieliski saprot, par ko es te vispār runāju un tā vai tā vēl vairākas dienas stulbu smaidu sejā vien atkārtos vārdus "She`s a Staaaaaaar…."
Piektdiena, 27.jūlijs:
Sestdiena, 28.jūlijs:
Epilogs:
Vai esi allaž sapņojis par dienām, kad būsi gana "biezs", lai varētu atļauties uzaicināt savā dārzā uzspēlēt pasaules līmeņa mūziķus? Varbūt sāpīga ironija "Positivus AB festivāla" rīkotājiem, kuriem no visas augstāk lasāmās pozitīvo emociju jūras caurums makā nekļūs mazāks, taču emocionālā ziņā šis festivāls ieies Latvijas mūzikas dzīves vēsturē kā vārda vistiešākajā nozīmē pozitīvākais festivāls. Punkts. Sajūta, ka esi kaut kādā neeksistējošā "ideālā" sabiedrībā, ideālā vietā un kopā ar mūziķiem, kurus tu pat varbūt visus arī nesauktu par saviem mīļākajiem un iecienītākajiem. Un tomēr tu jūties vienkārši ideāli! Un esmu pārliecināts, ka Latvijā tomēr ir krietni vairāk kā tikai daži tūkstoši cilvēku, kas ir gatavi maksāt par šādām emocijām.