Pētījuma dati parāda, ka labas latviešu valodas zināšanas patlaban ir gandrīz 60% aptaujāto. Turklāt ir vērojama izaugsme - 1996.gadā savas latviešu valodas zināšanas kā labas raksturoja 36% krievvalodīgo.
Pretēja tendence vērojama etnisko latviešu krievu valodas zināšanās - gadu laikā krievu valodas prasmes latviešu vidū samazinās.
Pētījums "Latviešu valoda: prasmes un lietošana" uzsākts 1996.gadā, tādēļ ļauj saskatīt kopējās valodas lietošanas tendences ilglaicīgā periodā. Pētījuma laikā tika aptaujāti apmēram 1000 mazākumtautības pārstāvji un tikpat latviešu.
Analizējot iegūtos datus, pētnieki secinājuši, ka gadu laikā pieaudzis latviešu valodas lietojums darba vietā, bet būtiski nav mainījies mazākumtautību pārstāvju latviešu valodas lietojums saskarsmē ar draugiem un apkārtējiem cilvēkiem.
Aptaujātie krievvalodīgie vairākumā norādījuši, ka visbiežāk latviešu valoda tiek lietota, kad viņus uzrunā latviski - šis rādītājs, sākot no 1996.gada, gan nedaudz samazinājies, tomēr pēdējos divos gados atkal sāk pakāpeniski pieaugt.
Šajā kontekstā Zepa norādīja uz iespējamo krievu skolu reformas nozīmi, kas mazākumtautības pārstāvju vidū radīja nelabvēlīgu attieksmi pret latviešu valodu kā tādu. Tomēr zīmīgi, ka pēdējo pāris gadu laikā radītāji attīstās latviešu valodas lietojumam labvēlīgā virzienā.
Tāpat pēdējo gadu laikā pieaudzis to mazākumtautības pārstāvju skaits, kuri labprāt runā latviski.
Stāstot par savām latviešu valodas prasmēm, 1997.gadā 22% krievvalodīgo atzina, ka kaut ko pateikt latviski gandrīz nespēj, bet pēdējo aptauju rezultāti rāda, ka vairs tikai 7% krievvalodīgo gandrīz nemaz nepārzina latviešu valodu.
Vērtējot vecuma grupās, labākas latviešu valodas zināšanas ir jaunākajai paaudzei. Savukārt, jautāti, kur tiek apgūta latviešu valoda, lielākā daļa norādīja, ka tā ir skola, stāstīja Zepa.
Attiecībā uz televīzijas programmu skatīšanos latviešu valodā, vērojams, ka samazinās to mazākumtautības pārstāvju skaits, kuri skatās pārraides latviešu valodā, ko daļēji var skaidrot ar plašo programmu izvēli, stāstīja Zepa.
Kopumā raksturojot pētījumu gaitā iegūtos datus, Zepa norādīja, ka latviešu valodas zināšanas pēdējo gadu laikā ir uzlabojušās. "Tomēr nav noticis arī nekāds brīnums un visa sabiedrība nerunā vienā valodā," atzina pētniece. Tāpat pētījums parāda tendenci, ka sabiedrībā ir palielinājusies tolerance pret citām valodām, citu valodu tiesībām un lietošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!