JerryMouse: Sociālā dēmonoloģija

Diemžēl cilvēkam ir raksturīga stereotipiska domāšana, bieži vien pat Dievam sekojoši cilvēki tā īsti neapzinās, kas tad ir viņu lielākais ienaidnieks, no kā būtu jāsargājas. Nedz Dievs, nedz Sātans nav no cilvēka šķiramas kategorijas, katrā cilvēka vienlīdz mīt labais un ļaunais, bet pašam cilvēkam ir jāprot šie jēdzieni nodalīt vienu no otra un kontrolēt to savstarpējās attiecības.

Sākotnēji šis process bija vienkāršāks, dabiskās likumsakarības bija viegli redzamas un ievērojamas. Cilvēka prātam attīstoties, ir progresējusi arī sātaniskā demagoģija, un daudz pretdabisku ideju ir tapušas uzspiestas un iedzīvinātas cilvēka apziņā kā pašas dabas dotas. Piemēram, šobrīd pasaulē arvien lielāku atbalstu iegūst uzskats, ka seksuālā orientācija ir katra cilvēka neierobežojama, brīva izvēle. Jā, ideālajā variantā tā tas arī būtu, jo normāls cilvēks jau piedzimstot ir tendēts pieņemt dabiskās heteroseksuālās attiecības un tikai gara slimības gadījumā var pievērsties kādai no neskaitāmajām seksuālās izvirtības formām. Tikai te tiek noklusēta kāda svarīga detaļa - mūsdienās brīvā izvēle pastāv tikai kā jēdziens, reāla pamatojuma tai vairs nav. Izteikšanās brīvība ir novedusi sabiedrību līdz morālo vērtību kraham, masu mēdiji popularizē gara izdzimtību kā dabiskajam paralēlu, normālu parādību, cilvēka apziņa tiek ar nolūku programmēta tā, lai deģenerāciju pieņemtu par privilēģiju, nevis netikumu.

Homoseksuāļi bieži vien pat uzskata sevi par izredzēto sociālo kastu, kas paceļas pāri normālajiem cilvēkiem. Cilvēks ir plēsoņa, un viņa dabā ir tiekties uz piederību pie augstākajiem sociālajiem slāņiem, lai pierādītu savu garīgo varu pār zemāka slāņa cilvēkiem. Uzvarēt šīs tendences var tikai veselīgi attīstīta morāle, kas ierobežo cilvēka agresijas izpausmes. Bet, ja viņam jau no dzimšanas mirkļa stāsta par homoseksuālisma izredzētības motīvu un viņš pats redz, ka daudzi sabiedrības varoņi - mākslinieki, politiķi, sportisti utt. - ir atklāti homoseksuāli vai arī atbalsta pretdabiskas idejas, kā jums liekas, kur te vairs ir brīvā izvēle? Nelabajam patīk maskēties, slēpjoties aiz gaismas eņģeļa tēla.

Kad Dievs redz, ka kāda tauta ir neatgriezeniski aizgājusi no viņa dotā ceļa, viņš sūta tai iznīcību sociālo slimību formā. Šobrīd, liekas, runa ir par pasaules galu. Tikai cilvēkam vienmēr ir labpaticis domāt, ka pasaules gals ir fiziska kategorija un, tai iestājoties faktiski, cilvēks tiks iznīcināts kā parādība. Patiesība ir pārāk vienkārša, tamdēļ tā paslīd acīm garām nepamanīta: pasaules gals ir filozofisks termins, kas apzīmē cilvēka garīgās pasaules krahu, cilvēka kā jēdziena iznīcību. Tādējādi mēs nonākam pie vienkārša secinājuma: pasaules gals nav momentāns, zibenīgs iznīcības mirklis, tas ir garš apziņas deģenerācijas process, kas ir jau sen sācies. Un globālā līmenī cilvēka spēkos vairs diemžēl nav to aizkavēt.

Taču aizvien vēl pastāv individuālās dvēseles glābšanas iespēja. Mēs varam pasargāt savu apziņu, audzināt savu morāli, palīdzēt to izdarīt mūsu tuvākajiem, saviem biedriem, tautasbrāļiem. Pirmā pakāpe ir ļaunuma apzināšanās, izpratne par tā patiesajām saknēm, apziņas procesiem. Kad mēs nosaucam lietas īstajos vārdos, sātanistu par sātanistu, deģenerātu par deģenerātu - tumšās puses pirmais pretarguments ir apmēram tāds: "Un ko tad jūs piedāvājat, visus sliktos apšaut?"

Un šeit vairums uzķeras, aizraujoties ar neauglīgām diskusijām. Te labi izpaužas Sātana kārdinātāja daba - viņš vienā teikumā ar šķietamu sašutumu ir novedis taisno domu līdz absurdam, būtībā runādams pats par sevis aizstāvēto principu, agresiju un iznīcību. Sātans labi pārzina cilvēka dabu un tās vājos punktus, provokācija ir viņa spēcīgākais ierocis. Piedevām vēl Sātans ir liels melis, tāpēc arī mēs neviļus sapinamies dažādās definīcijās un viedokļos, aizmirstot patiesību. Runājot, piemēram, par homoseksuālismu, vidusmēra cilvēks parasti runā tikai par tā sekām, homoseksuālisma aktīvo formu.

Tāpēc arī rodas simtiem visdažādāko pārpratumu un strīdu, jo daudz nopietnāka ir dziļākā homoseksuālisma forma, kad tas apziņā paliek latentā formā vai arī tiek apspiests. Sātana lielākais triks ir pierādīt, ka viņš pats neeksistē. Taču psihologi un sociologi labi zina, ka homoseksuālisma latentā forma izpaužas lielākoties kā cilvēka agresivitāte un tiekšanās pēc varas.

Vienkārši sabiedrība ir tā audzināta, ka nespēj saistīt homoseksualitātes ideju ar sevis pašas apdziedātajiem varoņiem, kaut vairumā gadījumu tā ir acīmredzama. Latentās homoseksualitātes ekstrēmās formas ir dažādu laiku cēzari un hitleri, taču agresijas gradācija ir ļoti plaša, augstākajā formā sākot ar tiekšanos pēc jaunā laika mesijas titula un nonākot līdz zemākajai formai ikdienišķās agresijas līmenī. Cilvēks nespēj pieņemt, ka pat viņa acumirkļa vēlmei, piemēram, nogalināt priekšnieku, kas atlaidis viņu no darba - ko viņa morāle, ja tā ir pozitīvi tendēta, protams, tūdaļ noraida un aizmirst, - cēlonis ir dziļi apziņas slāņos snaudošā homoseksualitāte.

Un te nu beidzot atklājas Sātana īstā seja. Kamēr notiek skaļi ķīviņi par cilvēktiesībām un "brīvo izvēli", normālais cilvēks tiek psiholoģiski programmēts, provocēts uz kontragresiju. Bet ne velti tautā ir pazīstams sakāmvārds - pasniedz velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems visu roku. Viņam to vien vajag, lai mēs savu enerģiju veltām cīņai ar vējdzirnavām. Ķēdes stiprums ir atkarīgs no tās vājākā posma stipruma; pieņemot izaicinājumu agresijai, mēs neapzināti iedragājam vienu no savas morāles balstiem, bet tādējādi palielinās iespēja uzbrukt arī citiem un sagraut tos.

Cilvēks nedrīkst nolaisties līdz šim līmenim un karot ar ļaunuma sekām, viņam ir jādomā par sevis paša aizsardzību no tā cēloņiem. Sātans mūsdienās ir pārāk viegli sasniedzams; uz katra stūra rēgojas kāds viņa aicinājums, viņa dāvana – spēj tik ņemt... Cilvēkam vieglāk ir iet viņa piedāvātos ceļus, jo tie neparedz nedz atturēšanos no kādas miesiskas baudas, nedz jelkādu disciplīnu, pienākumus. Cilvēks vairumā gadījumu ir pieradis rīkoties, raugoties uz mirkļa izdevīgumu, nevis, domājot par savas dvēseles glābšanu. Un tādā brīdī Sātana piedāvātais kumoss, bez šaubām, ir vilinošs. Dievam ir labs piedāvājums, taču Sātanam - profesionāli nostrādāta reklāmas kampaņa un ērts serviss.

Skaļie lozungi par "brīvo mīlestību" ir noziegums pret dabu, bet tas ir Sātana mīļākais triks – izkropļot Mīlestību. Pats Sātans nespēj mīlēt un tamdēļ necieš tos, kas mīl. Lielākā daļa mūsdienu cilvēku ir jau taipus robežai, līdz kurai sliktais ir vienkārši šķirams no labā. Cīnīties pret ļaunuma cēloņiem bieži vien nozīmē iegūt visu šo cilvēku nosodījumu. Un ja nu tie ir vecāki? Draugi? Ko tad lai dara? Tāpēc cilvēki bieži vien saglabā pasīvu attieksmi - ar domu "kamēr tas mani tieši neskar, es to neredzu". Bet ļaunums tajā pat laikā turpina indēt sabiedrību. Padomājiet par to!