23. augusts ir diena, kad mēs katru gadu atceramies Molotova un Rībentropa paktu. Arī patlaban divas lielvaras – Krievija un ASV, šķiet, ir vienojušās par Baltijas likteni, proti, Krievija vairs neiebilst pret Baltijas, t.sk., Latvijas uzņemšanu NATO, ja ASV savukārt piespiedīs šīm valstīm pildīt Krievijas gribu politiskos jautājumos, piemēram, ieviešot otro valsts valodu – krievu, uzdāvinot visiem okupantiem pilsonību... utt. Tādējādi Latvija kļūs par Krievijas koloniju arī bez tanku ievešanas, varbūt pat formāli saglabājot neatkarību (līdzīgi kā Lukašenko vadītā Baltkrievija). Par to Krievija pievērs acis uz ASV izdarībām Afganistānā, Irākā u.c. “karstajos punktos”, kur “jāapkaro terorisms”, bet ASV netraucēs Krievijai turpināt mierīgo iedzīvotāju genocīdu Čečenijā.
Kā redzams, tad jauns pakts jau būtībā ir noslēgts, atliek vienīgi gaidīt izpaužamies tā sekas. Varbūt tāpēc arī mūsu varturi nolēmuši svītrot 23. augustu no to dienu saraksta, kad jāizkar sēru karogs, sak': nav ko tik daudz domāt par pagātni, citādi vēl saskatīs analoģiju ar notiekošo tagadnē un bēdīgajām perspektīvām nākotnē, bet pēdējai taču jārādās “rožainai”, jo mēs ejam uz “paradīzi” – ES.

Un te nu nonākam pie galvenā – kādu nākotni lai pašreizējos apstākļos mēs savai valstij izvēlamies? Netrūkst latviešu vidū arī visumā patriotisku cilvēku, piemēram, Jānis Derums, kas spriež šādi: jā, ES ir daudz dažādu trūkumu un tomēr labāk, lai mēs nonākam tur nekā NVS, kas ir vēl sliktāka. Bet vai tas tiešām tā ir?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!