Trešdien, 23.aprīlī, Valsts prezidents Andris Bērziņš Melngalvju namā tikās ar Latvijas lielāko pilsētu pašvaldību vadītājiem un Lielo pilsētu asociācijas vadību, lai apspriestu jautājumus par finanšu, cilvēkresursu un kvalitatīvas izglītības pieejamību pilsētās, kā arī Eiropas Savienības fondu efektīvu izmantošanu, informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
Uz tikšanos bija ieradušies Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Gunta Smalkā, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novērošanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis un biroja vadītāja Agnese Kleinberga.
Valsts prezidents pašvaldību vadītājus aicināja, plānojot nākamos struktūrfondu apgūšanas periodus, vairāk pievērsties ilglaicīgiem attīstības projektiem. "Manā skatījumā pašvaldību loma un funkciju apjoms nākotnē tikai pieaugs, samazinoties centrālās varas ietekmei. Ar to būs jārēķinās," atzina Andris Bērziņš.
Savukārt pašvaldību vadītāji norādīja, ka iecere par jaunu finanšu izlīdzināšanas likumu joprojām ir tikai ieceres līmenī. Turklāt līdzšinējā ieceres istenošanas gaita neliecina, ka tā varētu tikt realizēta līdz plānotajam septembrim. Pašvaldību vadītāji akcentēja, ka finanšu izlīdzināšanas mehānisma pilnvērtīgai darbībai, proti, ka nevienai pašvaldībai ieņēmumi nav zem 479 eiro no iedzīvotāja gadā, no valsts budžeta dotācijas izlīdzināšanas fondā būtu jāmaksā 96,6 miljoni eiro gadā. Pašlaik summa ir par 67,9 miljoniem mazāka.
Valsts prezidents atzina, ka izlīdzināšnas principa mainīšanā liela nozīme valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanai. Pieļauto kļūdu dēļ vairākās vietās Latvijā radies neloģisks finanšu sadalījums.
Analizējot nodokļu politikas jautājumus, lielo pilsētu mēri uzsvēra, ka darbaspēka nodokļu mazināšana jāīsteno uz valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu rēķina. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšana jākompensē, palielinot pašvaldības budžetā ieskaitāmo nodokļa daļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
