Latvijas jahtu piestātnes - sliktā stāvoklī, norāda Jahtkluba pārstāvis  (29)

Latvijā patlaban ir aptuveni 11 izejas pie jūras, kā arī pa atsevišķam jahtklubam citviet. Kopēja šāda reģistra valstī nav.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ir uzlabotas piestātnes vien Pāvilostā, Kuivižos, Mērsragā, kur piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi, kā arī tikai pērnajā gadā izveidots "Pilsētas jahtklubs" Ķīpsalā, kurā investējusi Rīgas Brīvosta. Tā patlaban ir arī viena no lielākajām un modernākajām Baltijā. Vēl pa piestātnei labā līmenī ir privātajās ostās Jūrmalā, tajā pat laikā tādā lielā piejūras pilsētā kā Ventspilī jahtu osta ir sliktā stāvoklī, atklāj Grīslis.

Viņš stāsta, ka šī joma ir pilnībā nesakārtota, jo "investīcijas ūdenī" ir nepieciešamas ļoti lielas, kas atdevi pēcāk nenes. Pelnīt varot tikai pēc gadiem, kad pamazām labu piestātņu dēļ palielinās kopējais tūristu skaits. Tādēļ valsts un pašvaldību institūcijas to neuzņemas, un arī privātajiem uzņēmējiem neesot tādas naudas, ko "iemest ūdenī". Lai kopumā jahtu klubs varētu pelnīt, tā īpašumā nepieciešamas vismaz 400 laivas.

Elementārai jahtu ostai būtu jāpiedāvā droša piestātne - normālā tehniskā stāvoklī, - elektrība, ūdens, duša, tualete un internets. Jau augstākam līmenim kā ekstras tiek prasīts degvielas tanks, netīro ūdeņu atsūknēšanas sistēma un tehniskais serviss.

Grīslis norāda, ka peldlīdzekļiem piestātnēs ļoti svarīgs ir degvielas tanks, taču tā izvietošanu uz ūdens Latvijā kā "zaļā valstī" esot neiespējami saskaņot. Tanki gan ir Pāvilostas piestātnē. Kā liecina informācija mājaslapā, šādu servisu piedāvā arī Jūrmalā "Concept" piestātne un dažas citas.

Pārējās degvielu jahtām nākas stiept ar rokām kannās. Lielāka problēma ir motorlaivām, kurām nepieciešams daudz lielāks degvielas daudzums.

Kā piemēru Grīslis min gadījumu pagājušajā vasarā, kad ostā pietauvojusies ārvalstu motorlaiva, kurai bijušas nepieciešamas trīs tonnas degvielas. Vācieši esot spēruši zemes gaisā par Latviju, uzzinot, ka to nav iespējams dabūt uz vietas. Nācies laivu nogādāt uz benzīntanku, kas nebūt neesot vienkārši, jo tām šādai transportēšanai nākas nomontēt vairākas detaļas.

Lai varētu sakārtot jahtu piestātnes Latvijā un pēcāk arī piesaistīt vairāk ārvalstu viesu, ir nepieciešams kopējs valdības redzējums par visu piekrasti kopumā, norāda Grīslis. Tādā veidā varētu piesaistīt arī Eiropas naudu un kompleksi atjaunot visas piestātnes gar jūru.

Kā piemēru Grīslis min Skandināviju, kur par jahtu klubu attīstību pastāvīgi rūpējas un finansē pašvaldības. Arī kaimiņvalsts Igaunija pirms gadiem pieķērusies šai lietai un atjaunojusi daudzas piestātnes.

Patlaban gan Latvijas valstsvīru vidū nav šāda cilvēka, kam būtu izpratne par šīs jomas situāciju, norāda Grīslis. Tāpat viņš min, ka sabiedrībā esot nepareizs kopējais priekšstats, ka ar jahtām saistīti ir turīgi cilvēki un miljonāri. Vidējais braucējs ir parasts cilvēks, kas uztur jahtu par minimāliem līdzekļiem, kuri nav lielāki par vidēja auto uzturēšanu. Savukārt miljonāru jahtas pie mums tik bieži sastopamas nav, jo nav attiecīgas ostas infrastruktūras, kas tās piesaistītu. "Ja miljonāram nepiedāvā servisu, viņš aizbrauc uz Skandināviju vai Vidusjūru un naudu tērē tur", norāda Grīslis.

Lielākā daļa jahtu braucēju Latvijā ir vietējie, precīzas informācijas par ārvalstu viesu skaitu nav. Tie varētu būt 250-300 pārstāvju sezonā, lēš Grīslis.

Latvijā cenas par jahtu piestātni nosaka katrs klubs pats pēc saviem ieskatiem, vidēji vieta maksā 60-80 eiro mēnesī un vairāk.